Bauskas novadā jauniešu skaits strauji sarūk, skolās trūkst audzēkņu, darba devējiem grūtības piesaistīt jaunus, strādīgus un talantīgus speciālistus.
Sabiedrības pastāvēšanas viens no pamatnosacījumiem ir paaudžu maiņas nodrošināšana. Bauskas novada pašvaldība, lai apzinātu problēmu, šogad īstenojusi Jaunatnes politikas valsts programmas projektu «Darba ar jaunatni pilnveidošana Bauskas novadā». Tā mērķis – attīstīt darba ar jaunatni sistēmu novadā. Veikts apjomīgs pētījums.
Īpaši sagatavotas anketas aizpildīja 439 jaunieši vecumā no 11 līdz 30 gadiem, kuri dzīvo gan pilsētā, gan pagastos. Pētījumā iegūts apjomīgs statistikas datu apkopojums par Bauskas novadu. «Bauskas Dzīve» analizē šos datus.
Gadā zaudē 220 cilvēku
Bauskas novadā 2017. gada sākumā dzīvoja 3331 jaunietis vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Pēdējo trīs gadu laikā jauniešu skaits samazinājies par 17% jeb 679 personām. Sarucis arī iedzīvotāju kopējais skaits novadā, taču te samazinājums ir tikai pieci procenti. Visstraujāk jauniešu skaits sarucis Dāviņu pagastā – par 27%. Gailīšu pagastā to skaits samazinājies par 22%, Ceraukstes un Mežotnes pagastā – par 14%. Tādējādi vidēji gadā novads zaudē 220 jauniešu.
Mazāk jauno cilvēku paliek arī Bauskā. Triju gadu laikā pilsētā deklarēto jauniešu skaits samazinājies par vairāk nekā diviem simtiem.
Izklaidēties – uz Rīgu
Jauno cilvēku mobilitāte ir pašsaprotama. Teju 60% Bauskas novadā dzīvojošo jauno cilvēku dodas uz galvaspilsētu izklaidēties. Arī mediķu pakalpojumus vairums jauniešu labprātāk izmanto Rīgā. Vietējiem tirdzniecības nozares uzturētājiem pārdomas rosinošs ir rādītājs, ka vairāk nekā viena trešā daļa jauno cilvēku iepirkties dodas uz Rīgu. Tātad viņus neapmierina vietējo veikalu piedāvājums.
Jauniešus no Bauskas projām «dzen» ne tikai niecīgās izklaides iespējas, 40% respondentu atzinuši, ka Bauskā neredz iespēju palikt, jo te nav darba. Daudzus neapmierina piedāvātais atalgojums, arī profesiju izvēle ir niecīga. Piektā daļa aptaujāto uzsver, ka vietējai varai daudz intensīvāk jāstrādā, lai risinātu nodarbinātības jautājumus.
Sakārtota vide
Netrūkst arī pozitīva vērtējuma par dzīvi laukos. Jaunie ļaudis uzteic mazpilsētas sakārtoto vidi, apkārtējās dabas skaistumu. Atgriezties Bauskā vismaz nedēļas nogalē jauniešus motivē dzimtas saknes, kā arī šeit palikušie draugi.
Ir arī daudz novada jauniešu, kas ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – vidējais vērtējums desmit punktu skalā ir 7,3 punkti. Ar dzīvi neapmierināto īpatsvars ir neliels – tikai 13%. Pozitīvi par dzīvi izsakās jaunieši Ceraukstes un Gailīšu pagastā (attiecīgi 7,7 un
8 punkti no desmit). Savukārt kritiskāku vērtējumu sniedz Īslīces pagasta jaunieši – 7 punkti no desmit. Iebildes novada jauniešiem ir galvenokārt par brīvā laika pavadīšanas iespējām, finanšu un darba trūkumu.
Pētījums atklāj vēl kādu tendenci. Jauniešu vidū izteikti zudusi augstākās izglītības pievilcība. Pusaudžu vidū 39 procenti domā par augstākās izglītības iegūšanu. No tiem, kuri pašlaik mācās pamatskolās, vairāk ieinteresēti iegūt vidējo profesionālo izglītību nekā vispārējo vidējo izglītību.
Prom no dzimtās vietas
Plānojot savu dzīvi, 28% jauniešu turpmāko triju gadu laikā domā braukt projām no Bauskas. Būtiskākais «magnēts» ir Rīga, kur plāno doties apmēram 42% aptaujāto. Vairums no viņiem iecerējis studēt galvaspilsētas augstskolās. Plāni par atgriešanos pēc mācībām uz dzīvi Bauskā ir niecīgam skaitam.
Pretēji politiķu «norādēm» par Jelgavu kā Zemgales reģiona kultūras, administratīvo un uzņēmējdarbības centru, turp doties domā tikai 9% jauno cilvēku. Pieci procenti jauniešu plāno doties dzīvot, mācīties un strādāt uz ārzemēm. Populārākie galamērķi ir Vācija, Lielbritānija, kā arī Dānija, Krievija un Šveice.
Ārzemēs var labāk nopelnīt
Pirms pāris gadiem, īstenojot ES finansēto projektu «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika», tika veidots no Latvijas emigrējušo jauniešu raksturojums. Absolūtais vairākums no Bauskas novada emigrējušo jauniešu kā galvenos iemeslus minēja iespēju ārzemēs daudz labāk nopelnīt (75%), kā arī iespēju uzlabot savas dzīves kvalitāti (72%). Piektā daļa aptaujāto atzina, ka neredz sev nākotni Latvijā, taču ārzemēs viņi var iegūt labāku izglītību un veidot karjeru.
Katrs otrais no Bauskas novada emigrējušais jaunietis pirms aizbraukšanas bijis skolēns vai students, katrs trešais strādājis algotu darbu, un tikai katrs piektais bijis bezdarbnieks. Tas nozīmē, ka emigrācijas dēļ Bauskas novads primāri zaudējis nevis tos, kuri nav varējuši atrast darbu un nav bijuši aktīvi un sekmīgi mācībās, bet gan tieši ekonomiski un sociāli aktīvos iedzīvotājus. No aizbraukušajiem 54% pirms tam strādājuši algotu darbu. 82% no Bauskas novada emigrējušo jauniešu ārzemēs strādā algotu darbu, 9% no visiem aizbraucējiem studē vai mācās.
Šī aptauja uzrādīja arī kādu satraucošu tendenci. Tikai 26% no Bauskas novada aizbraukušo ir pārliecināti, ka atgriezīsies Latvijā tuvāko piecu gadu laikā. Katrs piektais ārzemēs dzīvojošais bijušais baušķenieks plāno atgriezties tikai vecumdienās. Savukārt 16% jauniešu apgalvo, ka Latvijā noteikti neatgriezīsies. Iemesli tam ir plaši zināmi – Latvija viņiem nespēj nodrošināt pietiekamu sociālo atbalstu, te viņi neredz iespēju atrast pieņemamu darbu. Turklāt trešajai daļai aizbraucēju daudzi viņu draugi un ģimenes locekļi vairs nedzīvo Latvijā.
VIEDOKĻI
Juris Bukšs, Bauskas Valsts ģimnāzijas 2013. gada absolvents. Pēc vidējās izglītības iegūšanas darījis dažādus darbus, iesaistījies projektos un sabiedriskajās aktivitātēs. Oktobra sākumā J. Bukšs devās uz Čehiju, kur 11 mēnešus veiks brīvprātīgo darbu.
«Bauska ir lieliska dzīvesvieta jauniešiem. Te ir iespējas sportiskām aktivitātēm, kuras nākotnē tikai palielināsies. Pilsēta ir skaistā vietā. Zinu daudzus jaunus cilvēkus, kuri Bauskā dzīvo un brauc strādāt uz Rīgu. Tādēļ mums intensīvāk jāpieprasa, lai pašvaldība vairāk gādā par dzīves vides uzlabošanu. Nedomāju, ka te nākotnē varētu tapt daudz jaunu darba vietu, bet vietējai varai kopā ar valdību par to jārūpējas. Labi, ka pilsētā būvē baseinu, sporta halli. Arī tur radīsies jaunas darba vietas. Par sevi varu teikt, ka pēc atgriešanās no Čehijas es vispirms noteikti meklēšu darba iespējas Bauskā. Ceru, ka izdosies,» stāsta J. Bukšs.
Iluta Strazdiņa, triju dēlu māte. Dzīvo Brunavas pagastā, strādā valsts darbā Bauskā.
«Vecākie dēli studē un strādā Rīgā. Viens apgūst būvniecību un siltumlietas, otrs – automehāniku. Esmu pārliecināta, ka turpmāk viņi noteikti strādās Rīgā. Ja arī laukos kādu darbu varētu atrast, te darba devējiem ir pārāk maza maksātspēja. Es saprotu un atbalstu savus jauniešus, ka viņi vēlas lielāku algu, labākus darba un dzīves apstākļus. Ar labām atpūtas iespējām vien laukos ir par maz.
Arī jaunākais dēls, visticamāk, iegūs izglītību, un Brunavā viņam darba nebūs. Neredzu perspektīvu dzīvei laukos divu iemeslu dēļ: te nav darba vietu, un te nav skolu. Sākumskolai Mežgaļos es neredzu perspektīvu.
Vēl viena problēma jauniem cilvēkiem laukos ir dzīvesvietas trūkums. Tukšo lauku viensētu kļūst arvien mazāk. Mums pagastā daudzas ir nojauktas, koki nozāģēti, to vietā iekopti lauki. Runas par brīvajiem dzīvokļiem ir mīts. Tiem gandrīz visiem ir īpašnieki, kas dzīvokli gatavi pārdot par neadekvāti augstu cenu. Turklāt daudzdzīvokļu ēkas ir diezgan nožēlojamā stāvoklī.
Abi ar vīru strādājam valsts darbā, mūsu alga nav tik liela, lai varētu dēliem mājas uzcelt. Tādēļ nākotnes perspektīvu dzīvei laukos saskatu diezgan drūmu. Neredzu nākotnē laukus, kuros dzīvotu daudz jauniešu.»
Kristofers Kugrēns, Bauskas Valsts ģimnāzijas absolvents, Rīgas Ekonomikas augstskolas otrā kursa students:
«Pašlaik vēl precīzi nevaru pateikt, ko darīšu pēc augstskolas beigšanas. Tādēļ neesmu drošs, vai Bauskā atgriezīšos dzīvot un strādāt. Taču pie vecākiem ciemos brīvdienās braukšu noteikti. Bauskā pozitīvais ir patīkama, mājīga dzīves vide. Pēdējā laikā man ir iespēja vērot Bauskā notiekošo it kā no malas. Ir liels prieks par kultūras dzīves attīstību. Jauni pasākumi pilsētā, pagastos. Tas veicina Bauskas pozitīvā tēla veidošanu.»
Ilze Kaša pēc Saulaines profesionālās vidusskolas beigšanas Rīgā ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā tūrismā. Tagad iesaistās dažādos radošos projektos, sevi dēvē par brīvmākslinieci.
«Nezinu, vai gribēšu kādreiz uz visiem simt procentiem atgriezties laukos. Tas varētu notikt vienīgi tad, ja to būtu iespējams apvienot ar darbu. Taču pilnībā bez laukiem es arī nevaru dzīvot. Tie man kalpo kā iedvesmas avots, vieta, kur smelties enerģiju, izsapņot radošās idejas. Varbūt kaut kad laukos man būs sava māja, kurā es ierīkošu darbnīcu. Tajā taptu tērpi izrādēm, koncertiem, izstrādājumi realizācijai mākslas tirdziņos,» pārdomās dalās Ilze.
Iemesli, kādēļ jaunieši ir apmierināti vai neapmierināti ar dzīvi Bauskas novadā (%)
Jauniešu skaits pa apdzīvotām vietām 2017. gadā
Jauniešu skaita izmaiņas laikā no 2014. līdz 2017. gadam
Jauniešu plāni mainīt dzīvesvietu tuvāko triju gadu laikā
