Varam izvirzīt ambiciozu mērķi un sagaidīt simto un pat 120. dzimšanas dienu – tas ir iespējams, ja ir laba veselība, pagājušajā nedēļā lekcijā Bauskas poliklīnikā sanākušajiem vēstīja Kardioloģijas centra vadītājs, medicīnas doktors, profesors Andrejs Ērglis.
Mediķa lekcija Bauskā sarīkota Eiropas Sociālā fonda atbalstītajā projektā, kura mērķis ir sabiedrības veselības uzlabošana. «Veselība rada dzīvesprieku. Tā nav tikai slimības neesamība, bet daudz vairāk. Veselības definīcija ietver pilnīgu fizisku, garīgu un sociālu labklājību. Tā ir viena no cilvēka pamattiesībām,» uzsvēra A. Ērglis. Viņš citēja ķīniešu gudrību: «Labākie ārsti slimību novērš, viduvējie ārstē acīmredzamās izpausmes, bet sliktie ārstē pilnīgi uzplaukušu slimību. Mums jādara viss, lai maksimāli ilgi nenonākam līdz tam, ka slimība jāārstē.»
Situācija uzlabojas
A. Ērglis minēja, ka kardioloģija ir diezgan jauna un attīstījusies vien pēdējos 70 gadus. «Ar sirdi iepriekš neviens nemira, jo aizgāja ar infekcijām, traumām, no bada, dabas katastrofās. Kardiovaskulārās slimības mūsdienās ir tās, no kurām visbiežāk iestājas nāve. Vai mirt no lepras, malārijas vai citām infekcijām ir labāk? Skaidrs, ka ne,» apgalvoja profesors un aicināja ielūkoties statistikā. Fakti rāda, ka 1995. gadā paredzamais dzīves ilgums Latvijā bija 65 gadi, bet tagad tie ir 74,5 gadi. «Divdesmit gados mēs esam sasnieguši desmit gadu pieaugumu. Vai varam panākt Japānas vidējo mūža ilgumu? Mums Latvijā tam ir visi priekšnoteikumi – daba, vide, par to nav ne mazāko šaubu. Tad vidējais dzīves ilgums būtu 90 gadi un vairāk. Valsts stiprumu nosaka paaudzēs. Ja jāmirst, labāk to būtu darīt pēc 100 gadiem. Franči ir optimistiskāki. Viņi teic, ka var nodzīvot 130 gadus,» dzirksti piešķiļ profesors.
Dati liecina, ka kopējā aina sirds un asinsvadu saslimšanā uzlabojas. A. Ērglis uzskata, ka situācijas maiņa lielā mērā sasaucas ar finansējumu veselības nozarei – pietiktu, ja pievienotās vērtības nodoklim pieliktu divus procentus un ieguvumu novirzītu medicīnai. Joprojām mūsu valsts rādītāji atpaliek no tuvējām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Tur ir labāka veselības aprūpe, ir sakārtots kompensējamo medikamentu lauks.
Vislielākās problēmas iedzīvotāju veselības rādījumos ir krīzes laikā. A. Ērglis minēja, ka deviņdesmitie mūsu tautai bijuši melnie gadi. Mirstība bijusi ļoti augsta, tālab ir jārada viss, lai būtu stabilitāte un drošība ilgtermiņā.
Riska faktori
Reizēm ļoti grūti noteikt robežu starp slimībām un riska faktoriem. Jānovērš paaugstināts arteriālais asinsspiediens jeb hipertensija, kas ir slimība. Sirds un asinsvadu veselībai risku rada arī smēķēšana, dislipidēmija jeb nepareiza tauku vielmaiņa, vecums, diabēts, iedzimtība, mazkustība, aptaukošanās. «Kāpēc mēs uztraucamies par pusaudžu smēķēšanu un nepareizu uzturu? Tāpēc, ka līdz 20 gadu vecumam veidojas pamats slimībām. Te nu būtu jāiesaistās visiem – gan ģimenei, gan skolai, gan valstij kopumā, lai izskaustu jebkurus neveselīgos paradumus no bērnu ikdienas. Vieni riska faktori veicina citus, piemēram, par daudz tauku šūnu ir otrā tipa cukura diabēta cēlonis. Dzimuma faktors nosaka to, ka līdz 60 gadiem vīriešiem ir daudz lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, bet pēc 60 gadiem balanss mainās – ja sievietes sasirgst, viņām slimības gaita ir smagāka.»
Riska faktori summējas. Ar katru papildu faktoru pieaug risks saslimt ar infarktu, insultu vai citu slimību. Smēķētājiem ir divas līdz četras reizes lielāks koronārās sirds slimības risks, divas reizes augstāks išēmiskā insulta un desmit reižu lielāks perifēro artēriju slimības risks, kas var novest pie kājas amputācijas. Ja summējas trīs riska faktori, iespēja sasirgt ir 16 reižu lielāka, salīdzinot ar cilvēku, kuram to nav. Samazinot riska faktorus, sarūk arī iespēja saslimt.
Vecums relatīvs
A. Ērglis uzskata – vecums ir ļoti relatīvs jēdziens, jo visu nosaka bioloģiskais vecums. Cilvēka organisma rezerves patiesībā esot milzīgas, izmantojam tikai niecīgu daļu sava potenciāla. A. Ērglis minēja, ka Rūdolfa Blaumaņa darbos četrdesmitgadīgie jau attēloti kā vecumu sasnieguši indivīdi.
«Astoņdesmito gadu beigās Latvijā sešdesmitgadīgs cilvēks arī skaitījās vecs, bet tad pie mums ieradās kolēģi no Austrālijas, kam visiem bija pāri sešdesmit, – jau-neklīgi, enerģiski, mirdzošām acīm. Tas bija negaidīts atklājums. Mums bija jāmaina domāšana un uztvere, jāpārorientējas. Kad es sāku strādāt, mani pacienti lielākoties bija četrdesmitgadnieki. Toreiz man viņi visi šķita veci. Tagad lielākā daļa pacientu ir vecāki par sešdesmit pieciem, septiņdesmit un vairāk gadiem. Mums ir jātiecas iespējami paildzināt mūžu, lai cilvēks pēc sešdesmit pieciem gadiem jūtas tik labi, ka nemaz negrib iet pensijā. Tāpēc ir jārunā ne tikai par dzimstību un izbraukušajiem, bet arī par dzīves ilgumu un kvalitāti. Jāpanāk, lai problēmas sāktos nevis pēc 30, bet pēc 70, 80 gadiem,» pauda A. Ērglis.
Lai sirds būtu vesela
Jaunu ābeci neviens neizgudros. Tas sen jau ir pierādīts – sabalansēts uzturs, fiziskas aktivitātes, svaigs gaiss, mierīgs prāts, labs miegs, tās ir pamatkomponentes veselai sirdij. Vislielākā grēkošana ir smēķētājiem, jo, lai arī kādu tabaku lietotu, tā ir tīrākā inde organismam, tā vairākas reizes palielina saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām.
Ideāla sirds veselība var būt pieaugušajiem, kuri nekad nav regulāri smēķējuši, vai bērniem līdz 19 gadu vecumam, kuri nav pamēģinājuši šo netikumu. Ja cilvēks atmet smēķēšanu, pēc pieciem gadiem viņa organisma stāvoklis pielīdzināms nesmēķētājiem.
Otrs svarīgs faktors ir ķermeņa masas indekss, kas parāda aptaukošanos. Trešais faktors ir fiziskā aktivitāte. Pieaugušiem cilvēkiem no 20 gadu vecuma jābūt vismaz 150 minūtēm nedēļā mērenai fiziskajai aktivitātei vai vismaz 75 minūtēm izteiktai vai kombinētai slodzei. Tagad arvien vairāk cilvēku skrien, nūjo, brauc ar velosipēdu, peld – pilnīgi vienalga, kāda nodarbe, katra ir apsveicama. Taču nākas ielāgot, ka fiziskās aktivitātes nevajag aizstāt ar darbu dārzā. «Daudzi domā – es strādāju dārzā, man ir kārtīga slodze. Taču tā nav, jo tās ir piespiedu pozas, kas nav vēlamas,» piekodina kardiologs.
No 12 līdz 19 gadu vecumam nepieciešama vismaz stunda fiziskas slodzes katru dienu. «Tāpēc, ja vien nav konstatēta nopietna kaite, es kategoriski esmu pret atbrīvojumiem no sporta nodarbībām skolā,» uzsvēra A. Ērglis.
Jāzina rādītāji
Fiziskās aktivitātes ietekmē sirds frekvenci. «Trenējot sirdi, mēs to pieradinām slodzei, un sirdsdarbības frekvence ir zemāka, un tas ir tas, kas mums vajadzīgs. Pētījumi pierādījuši, ka mūsu sirdsdarbības frekvence ietekmē mūsu dzīvildzi. Frekvence nedrīkstētu pārsniegt
70 sitienus minūtē, un to mēs varam panākt ar fizisku treniņu. Ideāli ir 60 reizes, un tas ir būtiski arī tiem cilvēkiem, kuri nesirgst ar sirds kaitēm,» pārliecināts A. Ērglis.
Riska faktori ir holesterīns un arteriālais asinsspiediens. Kopējam holesterīna daudzumam asinīs no 20 gadu vecuma būtu jābūt
5,2 mmol/l, no 6 līdz 19 gadiem – 4,4 mmol/l. Ārsti jau sen atteikušies no uzskata, ka par asinsspiediena normu dažādos vecumos uzskata atšķirīgus rādījumus. Pašlaik mediķi nonākuši pie vienota uzskata, ka norma ir 120/80. Glikozes līmenim, mērot tukšā dūšā, vajadzētu būt ne lielākam par 5,5 mmol/l.
Daudziem ir maldīgs uzskats, ka viņiem nekas nekaiš. A. Ērglis to salīdzina ar Černobiļas atomelektrostacijas izplatīto radiāciju, kuru pats nejūt. «To, ka ir augsts asinsspiediens, varam manīt. To, ka ir augsts holesterīna līmenis, neviens nejūt. Tad rodas pirmā izpausme, kas var būt miokarda infarkts vai arī pēkšņa nāve. Tāpēc riski ir jāsamazina,» uzsvēra Andrejs Ērglis.
Katram noteikti jāzina savs asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis.
Ļoti daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka ļaudīm, kas pieturas pie Vidusjūras diētas, ir zema mirstība no kardiovaskulārām slimībām, audzējiem, Parkinsona, Alcheimera slimības.
Ā. Ērglis minēja, ka būtiski ir lietot medikamentus, ja tādi ir izrakstīti. Komentējot zāļu augsto cenu, profesors apgalvoja, ka lēts un labs vienlaikus neiet kopā. To jebkurš esot pārbaudījis ar lētu sadzīves produkciju. Pašlaik medicīna straujiem soļiem attīstās. Ir medikamenti, kas injicējami vienreiz gadā, taču mūsu sabiedrībai tie ir dārgi un nepieejami. A. Ērglis pieskārās precīzās medicīnas terminoloģijai, kas nozīmē, katram pacientam tiek noformēta individuālā karte, kas balstīsies uz padziļinātu izpēti un gēnu analīzi.
Iedzīvotāju mirstība no sirds un asinsvadu slimībām pēc dzimuma 2013. – 2016. gadā
