Rundāles novada amatierteātra «Stella» jaunā iestudējuma «Dzīves tango» pirmizrāde notika 6. oktobrī bērnudārza «Mārpuķīte» zālē Saulainē.
Līdz nākamā gada sākumam viencēlienu varēs noskatīties Svitenes, Viesturu un Bērsteles iedzīvotāji, bet Rundālē to ir paredzēts rādīt janvārī, informē amatierteātra režisore Lilita Lauskiniece.
Attīstība turpinās
Amatierteātris «Stella» veiksmīgi turpina attīstīties, lai gan vairākas pamatsastāva dalībnieces seniores, sasniegušas 70 un vairāk gadu, no trupas aizgāja. Jaunais sastāvs, kurā ir septiņas vidēja vecuma un jaunākas dāmas, darbojas trīs gadus. Lilita Lauskiniece lugas raksta pati, jo dramaturgu piedāvātais repertuārs ir vienpusīgs un neinteresants.
Rundāles amatierteātris ir kļuvis par radošo laboratoriju, atzīst režisore. Izrāde «Dzīves tango» uzskatāma par eksperimentu, jo monologi un dialogi vispār netika rakstīti. Katra sieviete izstāstīja savu stāstu, kas mēģinājumos tika noslīpēts, papildināts vai minimalizēts, veidojot dažādu dzīves situāciju kompozīciju. Fonā bieži ieskanas tango. Piecas dāmas, kas rāda atšķirīgus sieviešu tipāžus, to dejo savā iedomātajā ilūziju pasaulē, jo tango ir sievišķības kvintesence. Vienai deja asociējas ar jaunības atmiņām, otrai tā ir kā mīlestības apsolījums, bet citai – uzdrīkstēšanās būt neatkarīgai.
Sievišķīgs šarms
Lakoniskie vizuālās izteiksmes līdzekļi, izteiksmīgā simbolu valoda un stāstnieču atvērtība viencēlienam piešķir īpašu šarmu. Niansētā izrāde pavisam noteikti izraisīs rezonansi sievietēs, jo gandrīz katra būs piedzīvojusi kādu no izrādē izspēlētajām situācijām.
Kopējā noskaņa ir mazliet smeldzīga, lai gan stāstos netrūkst arī dzirkstošas vitalitātes. Izrāde ir kā atvērts logs, pa kuru ieskatīties sieviešu pasaulē, spriež Lilita Lauskiniece.
Izrādē «Dzīves tango» spēlē rundālietes Gunta Šurna, Sandra Skujiņa, māte un meita Baiba Beitiņa un Baiba Martinsone, Rundāles novada bērnu un jauniešu teātra studijas dalībniece Viktorija Kozlova un skolotāja Sanita Anspoka, kura dzīvo un strādā Bauskā. Dāmas atzīst, ka izrāde ir liels izaicinājums, jo nav vienkārši atklāt publiski savu izjūtu un domu slepenos stūrīšus. Stāstīšanu varot salīdzināt ar grēksūdzi – no sevī ilgi aizturētā smaguma iespējams atbrīvoties tikai tad, ja cilvēks ir pilnīgi atklāts.
Traģikomiskas situācijas
Baiba Beitiņa izrādē spēlēja balerīnu, kura vecumdienas vada pansionātā. Viņai ir izzudusi robeža, kas iztēli nošķir no realitātes. Viņa risina sarunas ar mīļoto, lai gan viņa vairs nav šajā pasaulē. Balerīnas jaunības sapņus izdejo Viktorija Kozlova. Savukārt precēta vīrieša mīļākā, kuras tēlā iejutusies Baiba Martinsone, tik ļoti cieš un pārdzīvo, ka, pretēji racionāla prāta apsvērumiem, veic maģisku vīrieša pieburšanas rituālu. Arī pārējo sieviešu stāsti ir traģikomiski. Tie balstās gan personiskajā pieredzē, gan draudzeņu vai paziņu stāstītajā. Lilita Lauskiniece stāsta, ka izrādes veidošanā iesaistījās Bauskas Tautas teātra kolēģi Edvīns un Ināra Hegenbarti. Viņi ierunāja klāt neesošu vīriešu un mātes tekstus, kas izrādē tiek atskaņoti kā telefonsarunas.
Vienlaikus tiek gatavotas vairākas jaunas izrādes Rundāles novada bērnu un jauniešu teātra studijā «Savējie». Viktorija Kozlova teic, ka studijas vecākā grupa, kurā viņa darbojas, iestudē izrādi, ko nākamgad rādīs Latvijas jauniešu teātru festivālā.
