25 gadu jubileju svin Monta Hildebrante Grenctālē.
Jauniete Monta Hildebrante Bauskas novada Grenctāli jeb «Raini» vienmēr uzskatīs par savu dzimto vietu, jo te aizvadīta bērnība kopā ar draugiem, raisot vēlmi mesties nezināmajā.
Kaimiņos saldākas
«Man patīk teikt «Rainis», nevis Grenctāle. Vietējie nevar pierast pie oficiālā ciema nosaukuma. Draugiem un paziņām es vienmēr biju un būšu rainiete,» saka Monta. Jauniete vienīgā no savas bērnības kompānijas mācījās Griķu pamatskolā, nevis Mežgaļu skolā kā citi. «Ceraukstē gāju bērnudārzā un Griķu skolā kārtoju devītās klases eksāmenus. Nebija tāda pulciņa, kurā es nebiju piedalījusies. Vienmēr atcerēšos darbošanos «Vanadzēnos». Pēc skolas Grenctāles kultūras namā darbojos dziedāšanas un rokdarbu pulciņos. Bērnība devusi rūdījumu, spēju uzstāties plašam skatītāju pulkam un tikt galā ar satraukumu pirms atbildīgiem mirkļiem,» tā jubilāre.
Vienmēr jautri gājis ar vietējiem draugiem. Labākās draudzenes Montai blakus ir vēl tagad. Viņām paveicies ar draugiem, kuri uzskata, ka «rainietes var apcelt tikai viņi paši un neviens cits».
«Enerģiju izliku arī blēņās. Vasarā nakšņojām teltīs un rīkojām kaujas ar puišiem, kurš ar kuru nejaukāku joku izstrādās. Esmu pamodusies ar skudru pūzni guļammaisā, un telts ir sabrukusi, jo puiši no trešā stāva uzgāza ūdeni. Ar draudzenēm atriebāmies, viņu spilvenus apberot ar smiltīm vai uzkarot smieklīgus uzrakstus teltīm. Kad nekarojām cits pret citu, karojām vienā kompānijā pret citiem. Dažreiz joprojām pusnaktī gribas ar bateriju barā iet pa dārziņiem, kur kaimiņu zemenes saldākas un zirņi zaļāki,» bērnības nedarbos atzīstas Monta.
Labākie gadi
Bauskas 1. vidusskolā rainiete zinājusi, ka viņas sūtība ir būt cilvēkos un darboties radošā jomā. Viņa mācījās komerczinību klasē.
«Apguvu lietišķo etiķeti, biznesa vadības pamatus un komerczinības. Ļoti patika literatūra, psiholoģija un nedaudz ģeogrāfija. Pēc vidusskolas Vidzemes augstskolā Valmierā četrus gadus apguvu gida, ceļojumu un pasākumu organizatora profesiju,» stāsta jauniete.
Studiju laikā Monta organizējusi un vadījusi ekskursijas. «Sāku ar augstskolas basketbola komandas pasākumu organizēšanu, turpināju ar saviesīgiem saietiem. Rīkoju kāzas, korporatīvos pasākumus, darbojos pie Sindijas Vildes. Sapratu, ka šī ir mana joma. Augstskolas gadi līdz šim bijuši paši labākie. Es novēlu katram cilvēkam pa bakalauram,» smaidot saka gaviļniece, «tā izjūta, kad diploms ir rokā pēc mokošiem pēdējā brīža «sacerējumiem» un aizstāvēšanas, ir lieliska. Iegūta pieredze, jauni kontakti, savu spēju apzināšanās ir fantastiska.»
Apceļo pasauli
Pēc absolvēšanas Monta devusies praksē uz Islandi. Strādājusi hostelī par administratori un bārmeni. Viņa darbojusies arī Spānijā un Grieķijā.
«Labākais veids, kā izzināt pasauli, – caur cilvēkiem, sarunām, iespaidiem. Sapratu, ka ceļot ir lieliski. Grieķijā strādāju par animatori. Tā bija lieliska pieredze, valodu apguve, saskarsme ar cilvēkiem un vietējo kultūru. Pēc siltajām zemēm nospriedu, ka laiks kam krasi atšķirīgam, un aizbraucu uz mežonīgo Islandi, kur nodzīvoju gandrīz gadu,» stāsta Monta.
Gaviļniece pat pieļāvusi domu neatgriezties Latvijā, bet uzvarējis patriotisms. «Ilgojos pēc lauku piena, tēta gatavotā plova, draugiem un saulītes, kura spīd ilgāk nekā četras stundas dienā. Ļoti dārgi cilvēki ir mans 13 gadu jaunākais brālis un trīs gadus jaunākā māsa. Mani vecāki ir mans zelts,» atklāj jubilāre.
Pēc ceļošanas rainiete sapratusi, ka ar jau apgūto nav gana. Viņa nolēmusi pamēģināt spēkus vīna pasaulē. «Pašlaik strādāju par vīna konsultanti, organizēju degustācijas un katru dienu ceļos ar lielisku atziņu – es iemācīšos daudz jauna. Vīna kultūra un pasaule ir neizdibināma, jo vairāk tu mācies, jo mazāk tev šķiet, ka zini. Cītīgi apmeklēju Vīna akadēmiju, kur iegūtās zināšanas man noderēs gan karjeras attīstībai, gan dzīvē. Tas noved pie vēl viena hobija – lasīšanas. Daudz jāmācās tieši lasot. Lasījusi esmu vienmēr,» tā Monta.
«Turpināšu ņemt, ko pasaule piedāvā, tiekšos uz ko vairāk,» nosaka gaviļniece.
