Trīs atraitnes regulāri dodas pie saviem nu jau bijušajiem vīriem uz kapsētu. Kādā no apmeklējuma reizēm dāmas piedzīvo ko nebijušu.
Valmieras teātra izrādi «Rudenīgais blūzs» Bauskas kultūras centrā izrādīs svētdien, 22. oktobrī. Režisors Varis Brasla veidojis traģikomēdiju par trim cienījamām atraitnēm, kuras nodibinājušas tādu kā klubiņu savu aizgājušo vīru piemiņai. Taču ierasto kārtību sagroza kāds vīrietis, arī atraitnis. Dāmas (atveido Vizma Kalme, Regīna Devīte, Baiba Valante) šo cienījamo kungu (Rihards Rudāks) sastop kapsētā.
Eksistenciālas pārdomas
Iestudējuma pamatā izmantota amerikāņu dramaturga Aivona Menčela 1990. gadā sarakstītā luga, kuru vēlāk arī ekranizēja Holivudā «Kapsētas klubs». Šajā viegli sentimentālajā melodrāmā romantiski piedzīvojumi un pārdzīvojumi mijas ar eksistenciālām pārdomām par dzīves jēgu, veikli, asprātīgi dialogi – ar sentimentāliem monologiem.
Regīnas Devītes Lūcijā absolūta sievišķība apvienota ar pārmērīgi augstu pašapziņu un vēlmi pašapliecināties uz apkārtējo fona, Baibas Valantes Dorisa ir sieviete ar stingru morālo nostāju «atraitnības jautājumā», bet siltu sirdi. Vizmu Kalmi, kuras atveidotajai Idai gluži necerēti uzrodas pielūdzējs, spārno cerības, kurām seko sāpīga vilšanās.
Iestudējumam īpašu atmosfēru rada Mārtiņa Vilkārša vienkāršā un vienlaikus precīzā scenogrāfija. Nozīmīgu lomu spēlē Jāņa Šipkēvica seniora atlasītais muzikālais noformējums. Sievišķīgajā izrādes darbībā tas simboliski padara klātesošākus trīs atraitņu mirušos vīrus.
Tradicionālas vērtības
«Rudenīgais blūzs» ir nesteidzīga, atmosfēriski uzlādēta izrāde, kurā svarīgāka par sižetiskajām intrigām šķiet režisora radītā intonācija, kādā viņš pievēršas sarežģītiem jautājumiem: vientulībai, attiecībām ar pagātni un spējai pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
«Jauki, ja cilvēkam ir humors un pašironija saulainā laikā. Daudz grūtāk to ir nepazaudēt arī tumšajās dienās un drūmajos brīžos, tādos rudeņos kā šis. Tam vajag dūšu,» saka režisors Varis Brasla.
Teātra kritiķis Atis Rozentāls teic, ka Vara Braslas iestudējums atbruņo ar vienkāršību un sirsnību, apliecinot cilvēku alkas mīlēt jebkurā vecumā. Viņš secina, ka izrādes potenciālā mērķauditorija – teātrim uzticīgi pusmūža skatītāji, kam patīk tradicionālas vērtības un iespēja mazliet pasmieties un mazliet paskumt, – būs gandarīta.
