Lauku skolu likteni grūti paredzēt. Skolas tiek vērtētas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, audzēkņu skaita un citām mērauklām. Lauku mācību iestādes ir pirmās sarakstā uz likvidāciju. Laikraksts «Bauskas Dzīve» ticies ar Rundāles novada pašvaldības pārstāvjiem, skolu vadītājiem, pedagogiem, vecākiem un skolēniem. Uzklausām viedokļus par kvalitatīvas izglītības iespējām provincē, vērtējam lauku skolu plusus un mīnusus.
Veiksmīga reorganizācija
Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolā pēdējos gados vērojams skolēnu skaita pieaugums. To ietekmē dažādi apstākļi – kaimiņos esošā Bauskas novada skolu likvidācija, dzīvesvietas maiņa, vecāku dzīvesveids un citi.
Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska uzskata, ka novada izglītības iestāžu reorganizācija 2009. gadā bija optimāls risinājums, lai lauku bērniem nodrošinātu kvalitatīvu izglītību: «Novadā ir viena vispārizglītojošā skola, kurā bērni iegūst kvalitatīvu izglītību. Līdztekus pieejama plaša interešu izglītība – ir mākslas un mūzikas skola, sporta nodarbības un citas aktivitātes. Pirms reorganizācijas darbojās Svitenes un Bērsteles skola, taču daudzi savas atvases jau tad veda uz Pilsrundāli. Reorganizācija bija finansiāli izdevīga. Ja abās skoliņās Svitenē un Bērstelē būtu pa astoņiem pirmklasniekiem, bet Pilsrundālē 15, izdevumi būtu jāreizina ar trīs. Ārpusskolas aktivitātes Svitenē un Bērstelē bērniem nebūtu pieejamas. Arī mācībspēku nodrošināšana būtu sarežģīta.»
Lauku skolu audzēkņu skaitu nosaka novadā pieejamās iespējas strādāt labi atalgotu darbu un infrastruktūra – ceļu kvalitāte, mediķu un veikalu pieejamība. «Ja laukos būs darbs, būs skolēni un nevajadzēs slēgt skolas. Mums skolēnu skaits kopš 2012./2013. mācību gada pieaug. Pilsrundālē izglītojas bērni no Īslīces, Bauskas un Sesavas. Esam priecīgi, ka vecāki izvēlas mūsu iestādi. Skolēnu skaitu klasē nosaka dažādi reģiona un valsts dzīves faktori,» skaidro Anda Liškauska.
Prognozē lielāku bezdarbu
Pilsrundāles vidusskola jau vairākus gadus lauku skolu vidū ir līdere pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Kopš 2009. gada skola Latvijā ir desmit labāko sarakstā, divas reizes iegūta 1. vieta, pa reizei – otrā un trešā.
«Bērni ir dažādi, bet rezultāti ilgstoši ir nemainīgi. Mums ir izcili kadri, tomēr gribu uzteikt pedagogu profesionalitāti darbā ar skolēniem ikdienā un pirms eksāmeniem. Daudzi uzskata, ka labi rezultāti ir tādēļ, ka klasē ir maz bērnu. Tā nav. Arī mums ir klases, kurās ir vairāk par 20 skolēniem. Pedagogi, kas māca priekšmetus, kuros ir centralizētie eksāmeni, ir izcili. Arī pārējie ir profesionāļi. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas nostādnēm lauku skolas jāver ciet, lai celtu kvalitāti. Vai arī tad, ja kvalitāte jau sasniegta? Skolotāji nepārtraukti pilnveido kvalifikāciju – apmeklē kursus un seminārus. Mums ir izcili pedagogi. Kas ar viņiem notiks, ja skolas apvienos vai likvidēs? Ja mēs dotos strādāt uz Bauskas novada skolām, cik mūsu pedagogiem būtu darbs tur? Maz, jo katrs taču vēlas saglabāt savus mācībspēkus. Es skolu slēgšanu atbalstītu vienīgi tad, ja skola nīkuļotu audzēkņu skaita ziņā un centralizēto eksāmenu rezultāti būtu zemi,» pārliecību pauž A. Liškauska.
Individuāla attieksme
Sabiedrībā valda uzskats, ka lauku un pilsētu skolu kvalitāti nosaka tas, ko absolventi dara pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas. Tam daļēji piekrīt arī Anda Liškauska: «Mūsu absolventi nesūdzas, ka būtu slikti sagatavoti mācībām augstskolā, tomēr tālākās gaitas ietekmē daudzi faktori, arī finanses un ģimene. Daudzi skolēni, arī tie, kas vidusskolu pabeiguši ar ļoti labām sekmēm, studijas pamet, jo, vienlaikus strādājot, jūt «naudas smaržu». Pat tie, kas tiek budžeta grupā, ne vienmēr noturas augstskolā. Iespējams, daļa jauniešu vēl nav gatavi būt patstāvīgi. Vidusskolā skolēnus «baksta» un uzmana, augstskolā viss atkarīgs no paša.»
Direktore kā lauku skolu plusu min bērnu skaitu klasē. Ja tas ir normāls, pedagogs katram skolēnam var veltīt īpašu uzmanību.
Viens no mīnusiem ir tas, ka lauku skolēniem nav tik daudz iespēju apmeklēt āpusskolu aktivitātes un dažkārt ir grūti nokļūt līdz mācību iestādei un pēc tam mājās. «Mums ir mūzikas un mākslas skola, sporta pulciņi, taču pilsētā piedāvājums ir lielāks. Lauku bērnam jāpaspēj uz autobusu, un dažas nodarbības tādēļ netiek apmeklētas. Mūzikas un mākslas skolas audzēkņus autobuss aizvizina uz mājām, visu interešu pulciņu dalībniekiem šādu iespēju nevaram nodrošināt,» vēsta direktore.
Trūkst jauno pedagogu
Pilsrundāles vidusskolas direktore tomēr lauku nākotni ieskicē drūmos toņos: «Daudzas lauku skolas likvidēs. Latvijā būs novadi, kuros mācību iestāžu nebūs, līdz ar to daudzi jaunieši neiegūs izglītību. Tomēr kvalitatīvu izglītību jauniešiem ļoti vajag, arī lauku reģionos. Mums ir paveicies, jo bērniem uz skolu jābrauc 10 – 20 kilometru. Nezinu, ko darīs reģionos, kur tuvākā mācību iestāde būs vairāku desmitu kilometru tālumā. Vēl problēma – skolās trūkst jauno pedagogu. Mūsu kolektīvā nav neviena 21 – 30 gadu veca pedagoga. Pēc pieciem sešiem gadiem vairāki skolotāji dosies pelnītā atpūtā. Nezinu, kas strādās viņu vietā. Nesen meklējām latviešu valodas skolotāju. Sludinājumu izvietojām Nodarbinātības valsts aģentūrā, sludinājumu portālā ss.lv un arī laikrakstā «Bauskas Dzīve». Vairāku nedēļu laikā pieteicās divi pedagogi virs 50 gadu vecuma. Nebija neviena jaunā skolotāja. Protams, te nav pilsētas centrs, bet bonuss ir iespēja izmantot piedāvāto dzīvesvietu. Nespēju iedomāties, ko darīsim tad, kad vienlaikus vajadzēs piecus pedagogus. Valdība maldīgi uzskata, ka, likvidējot skolas, pedagogiem būs, kur strādāt. Tas nav risinājums.»
Vērtē divās pozīcijās
Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadītāja Laila Jirgensone uzsver, ka viņas vadītajā mācību ie-stādē skolēns tiek vērtēts vispārizglītojošā mācību programmā un kvalifikācijas jeb profesijas specialitātes programmā un eksāmenos. «Kvalitāti vērtējam divās pozīcijās. Vispārizglītojošos priekšmetos mūsu audzēkņiem ir viduvējas, pat zemas atzīmes, kvalifikācijas eksāmenos vērtējumi ir krietni augstāki. Turklāt kvalifikācijas eksāmenos par ieskaitītu atzīst piecas balles, ne četras, kā tas ir vispārizglītojošā pārbaudījumā. Uzskatu, ka kvalifikācijas eksāmenu rezultāti nosaka mūsu skolas kvalitāti,» spriež L. Jirgensone.
Saulaines skolas vadītāja uzsver, ka par kvalitatīvu profesijas apguvi liecina vairākas pozīcijas. «Jābūt kvalificētam mācībspēkam, labai tehniskai bāzei un profesijas apguves videi. Ļoti daudzi skolēni ir «jābīda uz priekšu». Daudzviet pilsētā neviens ar viņiem «neauklējas», lai gan dažkārt tikai šādi iespējams daļu jauniešu integrēt sabiedrībā,» uzskata L. Jirgensone.
To, kāda ir skolēna kvalitāte un rezultāti eksāmenos, nosaka fakts, kāpēc jaunietis mācās, viņa motivācija. Varianti esot dažādi – paši grib mācīties, mamma liek, kaut kas jādara, negrib strādāt, tāpēc mācās. Esot arī pozitīvi piemēri – mācās, jo grib strādāt savā profesijā, labi pelnīt. Skolas atbildība ir nodrošināt kvalitatīvu programmu, lai katrs iegūst diplomu. «Lielās skolās audzēknis nav īpaša vērtība. Mums katrs skolēns nozīmē pastāvēšanu. Citviet par pārkāpumiem jaunieti izslēdz no mācību iestādes, bet mēs runājam, katram pievēršam īpašu uzmanību. Visiem dodam iespēju,» stāsta L. Jirgensone.
Sistēmas nepilnības
Saulaines skolas vadītāja izceļ vēl kādu būtisku aspektu, kāpēc lauku skolām jāpastāv: «Daļai jauniešu nepatīk lielas skolas, cilvēku pūļi. Daudzi plašā kolektīvā nespēj izpausties, «atrast sevi», baidās darboties, lai netiktu apsmieti. Mūsu skolā šādas situācijas ir retākas nekā pilsētā.»
Direktore ir pārliecināta, ka, likvidējot lauku skolas, degradējas viss reģions. Daudzas ģimenes pārcelsies uz citu vietu tikai tāpēc, ka pašreizējā dzīvesvietā nav skolas. Tas notiek jau tagad, bet mazākos apmēros. «Mēs esam ģeogrāfiski izdevīgā vietā starp Bausku un Rundāli. 80% mūsu skolēnu ir baušķenieki. Būtu jauki, ja audzēkņiem atmaksātu ceļa izdevumus. Domāju, tas ir gana noteicošs iemesls, lai sekmētu skolēnu un studentu piesaisti,» pauž L. Jirgensone.
Saulaines skolas vadītāja pozitīvi vērtē Somijas praksi: «Tur skolas neslēdz, vadoties pēc skolēnu skaita – reģionā gluži vienkārši jābūt mācību iestādei. Arī tur lauku skolas ir tikpat lielas kā pie mums, bet tās nelikvidē. Notiek pielāgošanās situācijai, un katram skolēnam var veltīt vairāk laika. Bet pie mums viss ir uz skaitu, šī sistēma ir aplama.»
Tāpat kā citās skolās, arī Saulainē trūks pedagogu. Saulaines skolā nepieciešami specializēti pedagogi. Nesen tika meklēts lietišķās matemātikas skolotājs. Latvijas Universitātē pašlaik mācās divi speciālisti, taču nav zināms, vai viņiem izdosies studijas pabeigt un viņi strādās pedagoģijas nozarē.
Profesionāli, droši un draudzīgi
Rezumējumam – vietējo lauku skolu mācību procesa vērtējums skolēnu un viņu vecāku skatījumā. Līga Žukauska, Pilsrundāles vidusskolas 12. klases skolnieka mamma, atklāj, ka pati ir mācījusies Pilsrundāles vidusskolā. Pedagogi ir zināmi cilvēki, viņas līdzaudži, kuri strādā profesionāli. «Ļoti būtisks iemesls, kāpēc izvēlējāmies šo skolu, ir tās atrašanās 300 metru no mūsu ģimenes dzīvesvietas. Lauku skolas plusi ir mazāks bērnu skaits klasē. Tad pedagogs var pievērst katram skolēnam vairāk uzmanības. Uzskatu, ka tā ir priekšrocība, salīdzinot ar lielajām pilsētas skolu klasēm. Esmu Pilsrundāles vidusskolas patriote, un mīnusus šai mācību iestādei man grūti nosaukt, » teic L. Žukauska.
Kristīnes Baltas, Pilsrundāles vidusskolas 1. un 4. klases skolnieku mammas, vērtējums: «Pilsrundāles vidusskolā, manuprāt, strādā augstas klases pedagogi. Manu izvēli ietekmēja skolas centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultāti, kuri ir vieni no augstākajiem Latvijā starp visām lauku skolām. Tas ir iespaidīgs un vērā ņemams rādītājs. Lauku skolas pluss ir iespēja par manu bērnu skolas gaitām ar pedagogiem aprunāties, ejot uz mājām vai vietējā veikalā. Ciematā visi visus pazīst, ir viegli komunicēt. Mēs rūpējamies cits par citu. Skolas izveidotā vide ir ļoti mājīga. Arī ēdināšana ir bez maksas un ļoti kvalitatīva. Viens no lauku skolas mīnusiem ir attālums starp valstiska mēroga apskates objektiem vai pasākumu norises vietām. Lai aizbrauktu kaut vai uz Bausku, tie ir papildu izdevumi un laiks. Vēlējāmies, lai skolā būtu lego robotikas nodarbības, bet pasniedzēji uz lauku skolām nedodas, jo neesot maksātspējas.»
Arnolds Seškēns, 2012. gada Saulaines skolas absolvents, atklāj, ka šo mācību iestādi izvēlējies, jo dzīvo pie skolas, pāri ielai. Viņaprāt, lauku skolas plusi ir vide, kurā tā atrodas. Lauku vide netraucē mācībām, salīdzinot ar pilsētas trauksmaino ikdienu. «Mazāks audzēkņu skaits klasē ļauj skolotājiem labāk mācīt un bērniem labāk apgūt vielu. Lauku skolās visi audzēkņi cits citu labāk pazīst, arī skolotāji, tāpēc reti veidojas konflikta situācijas, tas padara skolas vidi drošu un draudzīgu. Lauku izglītības iestādē ir ļoti plašs ārpusskolas aktivitāšu piedāvājums. Pēdējos divos gados Saulainē skolēni var braukt kartinga sacensībās,» stāsta Arnolds.
Justs Lavrinovičs, 2016. gada Saulaines skolas absolvents: «Godīgi sakot, Saulaines skolā iestājos, lai ātrāk iegūtu vidusskolas diplomu. Pirmajos divos gados es mācījos slikti, bet pēdējos divos saņēmos, jo sapratu, ka man dzīvē kas jāsasniedz. Lielā mērā jāsaka paldies skolas pedagogiem, kuri mani motivēja un «stūma uz priekšu» jau no pirmā kursa. Domāju, ka tā notiek tikai lauku mācību iestādē. Pilsētas skolas vidē es būtu pazudis un izglītību, iespējams, neiegūtu. Tagad strādāju darbu, kas patīk, un man ir iespēja apceļot pasauli. Lauku skolā kā skolēnu, tā pedagogu kolektīvs ir vienots kopīgu mērķu sasniegšanai. Varētu teikt, ka skolēns un skolotājs laukos ir kā viena komanda.»
PEDAGOGU VIEDOKĻI
Anna Vasiļevska, Pilsrundāles vidusskolas matemātikas skolotāja:
«Visi pedagogi iegūst vienādu izglītību un apmeklē tos pašus kursus. Nav svarīgi, vai strādā pilsētas vai lauku skolā, daudz ko nosaka pedagoga darba specifika, izvēlētā metode. Lauku skolā ir lielāka iespēja «pārraudzīt» bērnus. Liels pluss ir pazīšanās ar vecākiem. Mēs tiekamies uz ielas vai veikalā un varam pārrunāt ar skolu saistītas lietas. Laukos cilvēki ir tuvāki, vairāk pazīstami. Šaubos, vai, apvienojot skolas un sūtot bērnus mācīties uz lieliem kolektīviem, augs kvalitāte. Arī pedagogiem apvienošanās nozīmēs automātisku darba kvalitātes zudumu.
Mūsu skolā audzēkņiem maksā stipendijas. Ja man būtu teikšana, es latiņu mazliet paceltu, lai paaugstinātu skolēnu sekmes. Ja vidējais vērtējums nav zem sešarpus ballēm, bērni saņem stipendiju. Man gribētos, ka stipendiju maksā, ja ir septiņas balles. Daži atkritīs, bet citi centīsies vēl vairāk, un būs izcili kadri.»
Evita Zviedre, Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības profesionālo priekšmetu skolotāja:
«Lauku skolā nozīmīga ir individuāla pieeja skolēnam. Pozitīvi vērtējams ir vides faktors – laukos dzīves ritējums ir mierīgāks un veselīgāks. Pedagogi var iedziļināties skolēnos un veidot labāku, personiskāku sadarbību ar vecākiem.»
Iveta Marušēna, Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības direktores vietniece mācību darbā:
«Likvidējot lauku skolas, zudīs lauki. Daļa jauniešu lauku skolās nejūtas diskriminēti, bet pilsētas vidē viņiem būtu grūti pastāvēt. Mūsu skola piedāvā praktiskas nodarbības profesijas apguvei. Tas ir viens no veidiem, kā skolēns sevi var pierādīt, apliecināt – ja matemātikā viņam ir četras balles, viņš var izvēlētajā profesijā sevi pierādīt praktiski. Tas ir liels pluss, lai sekmētu jauniešu izaugsmi.»
Izglītojamo skaits Rundāles novada skolās
Centralizēto eksāmenu rezultāti 2016./2017. mācību gadā Pilsrundāles vidusskolā
Pedagogu vecums Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā
Vidējais vērtējums Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā kvalifikācijas eksāmenā
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
