Pagājušajā nedēļā uzmanības lokā bija ziņa par to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu «SIA «Bauskas Dzīve» pret Latviju» pēc reģionālā laikraksta izdevēja sūdzības par valsts rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kuri imitē neatkarīgu presi.
Sāpīgi izklausās juridiskais formulējums, tomēr vēl sāpīgāk ir tas, ka Latvijā daudzu gadu laikā ne Saeima un valdība, ne pašvaldības nav ņēmušas vērā starptautisko demokrātisko pieredzi, nedz reģionālo laikrakstu izdevēju un darbinieku mutvārdu un rakstveida ziņojumus par mediju tirgus degradēšanu novados. Par nepieļaujamo situāciju ar pašvaldību izdevumiem, to saturu, reklāmu publicēšanu mēs regulāri informējām visus premjerministrus, sākot ar Aigaru Kalvīti, visus valsts prezidentus, sākot ar Vairu Vīķi-Freibergu. Viņi noklausījās, bet neko nedarīja. Reģionālie žurnālisti vairākkārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā iesnieguši lūgumus pārtraukt neatbilstīgo praksi – ierēdņi plātījuši rokas, ka ietekmēt pašvaldības nevarot. Jā, tām mūsu valstī ir spēks. Vai citādi tik viegli pašvaldības kā varas institūcija varētu iegūt sev arī cilvēktiesības?
Tā kā neviena institūcija, arī ne Augstākā tiesa mūsu uzskatā Latvijā neaizstāv vienu no demokrātijas pamatvērtībām – preses brīvību –,
mēs izmantojam tiesības meklēt taisnību ECT. Nožēlojami, ka nevaram paši savā valstī sakārtot mediju sistēmu un preses tirgu. 20 kilometrus no Bauskas aiz robežas Lietuvā šī joma ir noregulēta, likums liedz pašvaldībām izdot savas avīzes. Mums mediju vides uzlabošana jāpanāk, «iznesot savu kaunu no mājas laukā». Valsts un pašvaldības mūs uz šo soli ir piespiedušas. Vissvarīgākās mums ir lasītāju intereses, tāpēc darām visu iespējamo, lai sabiedrībai nebūtu pēc neilga laika jāiztiek tikai ar pašvaldību propagandu, kā tas jau bija padomju laikā, kad avīzes piederēja izpildkomitejām.
