Iecavā šonedēļ tikās Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji, lai spriestu par deinstitucionalizācijas jautājumiem un reizē iepazītos ar Iecavas novadā pēdējos gados paveikto.
Zemgales pašvaldību vadītāji 17. oktobrī aizvadīja arīdzan Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi. Dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Iecavas novada uzņēmumu SIA «Vizulo» un apskatīt īstenotos projektus. Redzētais atstāja pozitīvu iespaidu – tā atzina pašvaldību vadītāji.
Parādsaistības vēl neuztrauc
Par Iecavas novadā paveikto sanākušos informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Podniece-Jostmane. Pēdējā gada laikā Iecavas novadā iesākti vairāki lieli projekti. Pirmsskolas izglītības iestādes «Cālītis» teritorijas labiekārtošana izmaksāja 693 303,84 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Šeit darbi jau pabeigti.
Vēl aizvien turpinās darbi Skolas ielā, kuras pārbūves izmaksas ir 1 473 511,10 eiro ar PVN. Vēl joprojām rit sporta laukuma izbūve pie Iecavas vidusskolas – tur izmaksas ir 482 680,07 eiro ar PVN.
Vēl viens projekts ir Sarkanās skolas jumta pārbūve, šeit izmaksas veido 176 922,58 eiro ar PVN. Citu pašvaldību vadītāji interesējās, kāda plānota šim namam nākotne. Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks atzina, ka pagaidām nav skaidrs, kas turpmāk ēku apdzīvos.
Vēl viesus interesēja, vai projektu rezultātā Iecavas novada parādsaistības jau nepārsniedz desmit miljonus eiro, kas nelielai pašvaldībai ir iespaidīgs parāds. Jautājumu iemesls bija fakts, ka gandrīz visi lieli projekti īstenoti ar pašvaldības finansējumu, bez Eiropas fondu piesaistes. Iecavas novada izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs skaidroja, ka parādsaistības šo summu nesasniedz, bet precīzu skaitli nenosauca – esot ap septiņiem astoņiem miljoniem eiro.
Nepietiekams finansējums
Vislielākās diskusijas pašvaldību vadītāju sapulcē izraisīja deinstitucionalizācijas plāna apspriešana. Šī plāna mērķis ir atvieglot dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti un radīt apstākļus, lai viņi var dzīvot ne tikai speciālos pansionātos, bet arī ikdienišķā vidē. Plāna īstenošanu skaidroja SIA «KMPG Baltics» pārstāvji Reinis Freimanis un Ģirts Lapiņš.
Pirmā problēma – uzreiz saprotams, ka novadiem atvēlētais finansējums nav pietiekams plāna realizācijai. Zemgales plānošanas reģionam atvēlētā kvota ir 7 754 854 eiro, bet iesniegto projektu kopējās izmaksas – 13 304 264 eiro. Pašvaldību vadītāji pauda uzskatu, ka plāna mērķi ir tendēti uz liekām izmaksām, kas to arī sadārdzina. «Speciālās aprūpes vietās ir speciālistu resursi. Ja grupu dzīvokļi atrastos netālu no pansionātiem, tad tas izmaksātu lētāk,» komentēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks. Citu novadu pārstāvji uzsvēra, ka tas ir ne tikai naudas jautājums – speciālistu gluži vienkārši nav. Speciālā aprūpes iestādē strādājošais vēl varētu atrast laiku, kad turpat blakus sadarboties ar tiem, kas dzīvo ārpus iestādes, turpretī uz citu vietu izbraukāt būtu sarežģīti.
Valsts grib «atkratīties»
«Būtībā valsts atkal grib atkratīties no daļas šo cilvēku, lai viņus nākotnē finansētu pašvaldība,» pāris vārdos savas domas par šo projektu pauda Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns. «Kas gan finansēs transportu, lai vadātu cilvēkus un speciālistus uz dažādām novada apdzīvotām vietām, ja viņi izvēlēsies tur dzīvot?» vaicāja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, uzsverot, ka tas viss būs uz pašvaldības budžeta pleciem. Savukārt A. Mačeks pastāstīja, ka ticies un runājis ar speciālās aprūpes iestādes darbiniekiem Iecavā. Vērtējot tos, kas pauduši vēlmi dzīvot ārpus iestādes, izrādījies, ka tie pārsvarā ir cilvēki, kas nespēj paši sevi aprūpēt. Savukārt tie, kas to var, nemaz īpaši nevēlas pamest pansionātu. Katram nodrošināt apkalpojošo personālu būtu ievērojami dārgāk nekā pašreizējā modelī. Pašvaldību vadītāji atzina, ka jādomā par to, kā efektīvi izmantot ne tikai Eiropas fondu līdzfinansējumu, bet pēc tam arī strādāt tālāk.
Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals rosināja rakstīt vēstuli Labklājības ministrijai ar mērķi precizēt neskaidros jautājumus. Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Valdis Veips informēja, ka šāda vēstule jau top, atliek precizēt saturu. Savukārt projekta īstenotāji informēja, ka mēneša laikā Zemgales pašvaldībās īstenos sabiedrisko apspriešanu par šo projektu – to plānots pabeigt līdz 21. novembrim.
