Pirms 500 gadiem – 1517. gada 31. oktobrī – Vācijā Visu svēto dienas priekšvakarā augustīniešu ordeņa mūks Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pielika 95 tēzes, vērstas pret indulgenču jeb grēku atlaižu tirdzniecību, un ar to sākās reformācija. Kas šajā notikumā bija tik īpašs, ka 95 tēzes jau pēc 2 – 3 nedēļām varēja izlasīt Rīgā? Laikā, kad nav ne lidmašīnu, ne mašīnu, tas ir fenomenāls ātrums.
Atlaiž jebkuru grēku
Kas mudināja Luteru sarakstīt 95 no-zīmīgās tēzes? Indulgenču tirgošana, ko Romas Katoļu baznīcā izsludināja pāvests 1517. gadā, lai vāktu līdzekļus Sv. Pētera katedrāles re-staurācijai. Uz Saksijas apgabalu, kur dzīvoja Luters, grēku atlaides tirgot tika nosūtīts pieredzējis pārdevējs, slavenais sprediķotājs Jānis Tecels. Grēku atlaides varēja nopirkt gan sev, gan tuviniekiem, dzīviem vai mirušiem. Grēku atlaides – papīra ruļļus ar pāvesta parakstu un zīmogu – par naudu varēja iegādāties jebkurš cilvēks. Tas, pēc pāvesta solītā, deva cilvēkam pilnīgu grēku piedošanu un brīvbiļeti uz paradīzi, lai arī cik lielus grēkus nebūtu sastrādājis. Kā sludināja Tecels, pat ja būtu izvarojis pašu jaunavu Mariju, tas tiktu piedots ar šo grēku atlaidi.
Kad Luters sāka studēt teoloģiju, lai kļūtu par priesteri Romas Katoļu baznīcā, viņš pirmo reizi sāka lasīt Bībeli. Jo vairāk Luters lasīja Bībeli, jo vairāk saprata, cik liels ir kontrasts starp Romas Katoļu baznīcu un to baznīcu, kas ir aprakstīta Bībelē un ko Jēzus Kristus ir dibinājis. Viens no reformācijas galvenajiem saukļiem bija: «Ad fontes» jeb ‘atpakaļ pie avotiem, saknēm un pamatiem’. Jēzus Kristus bija izveidojis ļoti labu baznīcu šeit virs zemes, bet gadsimtu gaitā tā bija ļoti deformējusies. No sākuma ir formācija, pēc tam deformācija un tad nāk reformācija, kas ir atgriešanās pie sākotnējās formas.
Patur labo, atmet slikto
Lutera reformācijas mērķis nebija nošķelties no Romas Katoļu baznīcas vai radīt jaunu ticības virzienu, bet gan atvest to atpakaļ pie Rak-stiem un apustuļu skaidrās mācības. Lutera reformācijas moto baznīcā varētu būt: labo paturam, to slikto, kas laika gaitā ienācis baznīcā, atmetam. Luters nekad nav gribējis, ka viņa sekotāji sevi sauktu par luterāņiem vai luteriešiem. Viņš gribēja, ka viņi sevi sauc par kristiešiem. Luterāņi tic Kristum, bet ciena Luteru par viņa paveikto. Apzīmējumu «luterāņi» sākotnēji kā palamu piedēvēja Romas katoļi, bet vēlāk Lutera sekotāji sāka ar to lepoties, norādot, ka viņi nepieder nesakārtotajai baznīcai, bet pieder ticības atjaunotajai luteriskajai baznīcai. Latviju Lutera reformācija aizsniedza vienu no pirmajām jau 1521. gadā un nesusi daudz labu augļu caur gadsimtiem.
Lasot Bībeli, Luters saprata, ka indulgences ir pilnīgi pretrunā ar Bībeles mācību. Ja jau grēku piedošanu var nopirkt par naudu, tad kāpēc cilvēkam būtu jātic Dievam, jānāk uz baznīcu, jāizsūdz grēki? Pieliekot 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm, Luters gribēja aicināt garīdzniekus un universitātes profesorus uz diskusiju, lai parādītu, cik bezdievīga prakse ir indulgenču tirgošana, ka neviens papīrs šeit uz zemes nespēj dāvāt grēku piedošanu, lai kas to arī būtu parakstījis, bet vienīgais, kas to var, ir sirds patiesa grēku nožēla.
Atjauno pamatus
Dievs Luteram caur Svētajiem Rakstiem atklāja virkni deformētu lietu baznīcā, kas jāved atpakaļ pie Jēzus veidotās baznīcas formācijas. Viduslaikos pāvesti arvien vairāk bija aizņemti ar laicīgām lietām. Viņiem bija zeme, armija, pastāvīga karošana. Laicīgās rūpes novērsa skatu no garīgām lietām, tāpēc laika gaitā pāvesti un bīskapi bija noteikuši vairākas bezdievīgas prakses. Pirmā bija piespiedu celibāts visiem mūkiem un garīdzniekiem, kad 12. gadsimtā ar varu šķīra garīdznieku laulības, bet vēlāk Romā tika veidoti bordeļi mūkiem un garīdzniekiem. Luters par jaunu ceļ gaismā laulības svarīgumu un svētību, norādīdams, ka lielākā daļa garīdzniecības Jēzus laikā bija precēta. Pats Luters, rādīdams citiem piemēru, dodas laulībā ar Katrīnu fon Boru, un laulībā viņiem piedzimst seši bērni.
Dievkalpojumi baznīcās notika tikai latīņu valodā, tāpēc bija saprotami tikai augsti izglītotiem un bagātiem cilvēkiem. Luters sāk noturēt dievkalpojumus dzimtajā vācu valodā, un cilvēki lieliem pulkiem sāk plūst uz baznīcu. Beidzot visa tauta var saprast, kas tur notiek. Luters iztulko Bībeli vācu valodā, lai padarītu to pieejamāku tautai. Ernsts Gliks pēc Lutera piemēra 17. gadsimtā iztulko Bībeli latviešu valodā. Kā Vācijā, tā Latvijā Bībeles tulkojums rada milzīgu valodas, izglītības un kultūras attīstību.
Skaidra mācība
Vistrakākā lieta – baznīcā vairs netika mācīta evaņģēlija vēsts, ka cilvēki var iemantot grēku piedošanu tikai ticībā uz Jēzu Kristu. Tā vietā baznīcā skanēja pagāniskā mācība, ka debesu valstību var mantot ar labiem darbiem. Ātri vien gan cilvēks saprot, ka neviens nav pilnīgs un labo darbu ir par maz, tāpēc gadsimtu laikā labo darbu vēsts tiek apaudzēta ar maldu mācībām – šķīstītavu, gandarīšanu, pāvesta labo darbu krātuvi, svēto kultu un relikvijām, kas pāvestu padarīja par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Luters mudināja baznīcu atgriezties pie skaidrās evaņģēlija mācības, ka grēku piedošana un mūžīgā dzīvība mantojama nevis ar labiem darbiem, bet gan ticībā uz Jēzu Kristu un Viņa nopelnu pie krusta. Tas pāvestam nepatika, jo stipri apdraudēja viņa ienākumus. Tāpēc pāvests izslēdza Luteru no baznīcas, pasludināja viņu ārpus likuma. Garo gadu laikā tomēr Dievs viņu sargāja, un neviens Luteram fiziski pāri nenodarīja.
Luters laboja nepareizu praksi mūku ordeņos, ar svētbildēm, gavēņiem, baznīcas hierarhiju un īpašumiem. Viņš mudināja uz garīgās un laicīgās varas nodalīšanu. Pār valsti un sabiedrību valda laicīgā vara, pār dvēseli – Dievs.
Aizvadīto 500 gadu laikā kopš reformācijas sākuma tā iespaidojusi ne tikai Luterāņu baznīcu, bet arī citas konfesijas, tai skaitā Romas Katoļu baznīcu. Reformācija ietekmēja arī kultūras, izglītības un zinātnes attīstību visā pasaulē. Tās ieguvums un devums ir nenovērtējams. Svinēsim reformāciju kopā, dosimies uz baznīcu un pateiksimies Dievam par visu, ko Viņš mums dāvājis caur reformāciju!
