Reformācijas 500. gadadienu Latvijā, Eiropā un pasaulē pieminēja 31. oktobrī. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) todien atklāja tematisku izstādi «Luters. Pagrieziens».
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās konferencē Vācijas pilsētā Vitenbergā, uz kuras pils baznīcas sienas Mārtiņš Luters 1517. gada 31. oktobrī publiskoja savas tēzes. Otrdienu noslēdza ziņa par to, ka luterāņu un katoļu baznīcas augstākās amatpersonas ir atvainojušās par iepriekšējos gadsimtos izraisīto vardarbību un apliecinājušas, ka konsekventi iestāsies par kristiešu vienotību visā pasaulē.
Starptautisks projekts
Preses konferencē ar izstādi «Luters. Pagrieziens» žurnālistus iepazīstināja LNB direktors Andris Vilks, izstādes satura autors un kurators vēsturnieks Gustavs Strenga, scenogrāfs Reinis Suhanovs un LNB izglītības programmu vadītāja Inga Surgunte.
Andris Vilks sacīja, ka izstāde ir šī gada svarīgākais notikums bibliotēkā, kā arī viena no Latvijas simtgades cikla norisēm. Ekspozīcija ir veidota sadarbībā ar Strasbūras Nacionālo un universitātes bibliotēku un Virtembergas zemes bibliotēku Štutgartē. Sakrālās mākslas priekšmeti, grāmatas un citi materiāli ir deponēti no vairākām Vācijas bibliotēkām, Upsalas Universitātes bibliotēkas Zviedrijā, kā arī no Latvijas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas, Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Valsts vēstures arhīva un Rundāles pils muzeja.
Šogad vairākus mēnešus Strasbūrā Francijā varēja aplūkot saturā līdzīgu izstādi «Reformācijas brāzmas – Luters 1517». Arī tas bija plaša vēriena starptautisks projekts, kurā iesaistījās LNB. Reformācija Livonijā bija ļoti svarīgs krustpunkts, jo uzsvēra nacionālo valodu svarīgumu. Ekspozīcijā ir iekļauts vissenākā latviešu valodā drukātā teksta fragments, kas datējams ar aptuveni 1530. gadu.
Ritualizētie grautiņi
Par izstādes veidošanu žurnālistiem stāstīja Gustavs Strenga: «Pavērsiens, ko Luters izraisīja, publiskojot savas tēzes, vēl joprojām ietekmē latviešu kultūru. Ekspozīcijā mēs iedzīvinājām stāstu par reformācijas ietekmi uz Rīgu un Livoniju. Tikai četrus gadus pēc tēžu parādīšanās pie Vitenbergas pils baznīcas sienas reformācijas idejas sasniedza Rīgu. Mūsu stāsts ir arī par garīgumu, kurā Bībelē rakstītais vārds kļūst svarīgāks par sakrālajiem attēliem, kas rotāja dievnamu fasādes un iekštelpas.
Lutera vēsts Livonijā izraisīja dramatiskas pārmaiņas. Viens no vēstures paradoksiem bija vecās kārtības fiziska iznīcināšana 1524. ga-
dā, ko dēvē par Rīgas katoļu baznīcu svētgleznu grautiņiem. Cieta nevis cilvēki, bet vecās reliģijas simboli – baznīcas, to altāri, gleznas, statujas. Rīgas Svētā Pētera baznīcā, Svētā Jēkaba baznīcā, Rīgas Doma katedrālē iebrukušie pilsētnieki sagrāva dievnamu iekārtu un iznīcināja priekšmetus. Šī iemesla dēļ Rīgas baznīcās viduslaiku sakrālās mākslas autentisku liecību ir ārkārtīgi maz. Zīmīgi, ka Lutera mācības piekritēju grautiņiem bija rituāla forma. Vardarbīgā plosīšanās noslēdzās ar psalmu dziedāšanu un luterāņu sludinātāja sprediķi. Grautiņi notika arī Rīgas franciskāņu un dominikāņu klosteros. Lai neizaicinātu luterisma radikāļus, pilsētas rāte no Rīgas izraidīja abu ordeņu mūkus.»
Jauni strāvojumi mūzikā
Progresīvās ievirzes, ko dogmatiskajā ticības vidē ieviesa jaunā mācība, bija acīmredzamas un neapstrīdamas. Luters apgalvoja, ka Dieva vārdam jābūt saprotamam ikvienam cilvēkam. Viņš radīja pamatu, lai Bībele tiktu iztulkota visās Eiropas nacionālajās valodās, turklāt skaidrā, tautai labi uztveramā tekstā. Latvijā 150 gadu pēc Lutera reformas to paveica vācu izcelsmes Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks, pirmo reizi pārtulkojot Bībeli latviešu valodā.
Gluži neticamas pārmaiņas skāra arī baznīcas mūziku. Luteram tā bija reformētās ticības svarīgs instruments. Paradoksāli, bet viņa laikā ieviestās baznīcas dziesmas joprojām skan latviešu luterāņu draudžu dievkalpojumos. Pirms Lutera dziesmu teksti bija tikai latīņu valodā, toties 16. gadsimta pusē tautai nesaprotamie vārdi piedzīvoja tulkojumu nacionālajās valodās. Jaunā mācība noteica, ka ticīgo dziedāšana sludina evaņģēliju citiem, kuri tālab arī kļūst ticīgi.
Mūzikai Luters piešķīra otro vietu aiz teoloģijas. Šis laikmets bija Eiropas instrumentālās mūzikas sākums, jo komponisti sāka rakstīt arī tā dēvēto bezvārdu mūziku. Luteriskajos dievkalpojumos 17. un 18. gadsimtā tika iekļauta vairāku koru dziedāšanas prakse, rečitatīvs un ārijas. Baznīcas protestantiskās dziedājuma tradīcijas popularizēšanā vissvarīgākā loma bija Strasbūras draudzēm.
Izstādes atklāšanas dienā LNB līdz pat vakaram skanēja sakrālā mūzika, tostarp arī 16. gadsimta autora Bukharda Valdisa «Parabola par pazudušo dēlu», kas ne reizi vien skanējusi Bauskas pilī Guntara Prāņa ansambļa «Shola Cantorum Riga» izpildījumā. Dedzīgais katolis Valdiss reformācijas sākumā vērsās pret jauno mācību un tika apcietināts. Sodu viņš izcieta Bauskas pils cietumā, no kura atgriezās kā pārliecināts luterisma atbalstītājs.
Interaktīva programma skolēniem
Izstādes scenogrāfiju jeb iekārtojumu ir veidojis Reinis Suhanovs, kurš veiksmīgi darbojas arī teātra režijā. Ekspozīcija ir ieturēta lakoniskā stilā, un itin nekas nenovērš uzmanību no satura, bet tikai paspilgtina to.
Savukārt LNB izglītības programmu vadītāja Inga Surgunte ir izstrādājusi trīs atraktīvas programmas dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Ir sagatavoti arī informatīvie materiāli. Jaunākā vecuma bērniem Lutera dzīvi un darbību palīdz iepazīt viņa uzticamais pavadonis – suns –, kas izstādes informatīvās grāmatiņas lappusēs uzdod jautājumus un rosina meklēt atbildes. Vidējā vecuma skolēniem ir paredzētas virtuālas nodarbības, izmantojot planšetdatorus, bet vidusskolēni tiek aicināti iesaistīties savu tēžu izstrādē. Par nodarbībām nav jāmaksā, taču skolēnu grupām noteikti jāpiesakās iepriekš, jo interese ir ļoti liela.
