Rundāles novada bibliotēkās, ko «Bauskas Dzīve» apmeklēja pirmdienā pirms valsts svēt-kiem, bija jūtams šo svētku tuvums un Latvijas simtgades noskaņas.
Bērsteles bibliotēkas vadītāja Anita Šveda šovasar sāka īstenot pašas inspirētu projektu «Rundāles sega». Viņa aicina novada rokdarbnieces noadīt, notamborēt vai noaust noteikta izmēra kvadrātiņus, kas, kopā sašūti, veidos Rundāles segu – dāvanu Latvijai 100. dzimšanas dienā. Iedzīvotāju atsaucība ir ļoti liela, bet projekts vēl turpināsies līdz 2018. gada septembrim. Pilsrundāles bibliotēkas lasītāja uzņēmēja Anna Truntika sadarbībā ar bibliotēku arī gatavojas valsts simtgadei. Pēc Annas iniciatīvas tiek veidota rundāliešu atmiņu grāmata.
Zīmējumus krāj mapītēs
Svitenes bibliotēkas vadītāja Ārija Geidāne kopā ar struktūras «Svitenes skola» pedagoģēm 13. novembra priekšpusdienā rīkoja Ziemeļvalstu literatūras nedēļas tematisku pasākumu piecus un sešus gadus veciem bērniem. Todien visās Latvijas bibliotēkās bērni klausījās vai paši lasīja somu rakstnieka Mauri Kunnasa pasaku par pirātiem. Svitenieki par šo tēmu veidoja arī zīmējumus un aplikācijas.
Bibliotēkā bērni ieradās kopā ar skolotāju Ainu Bēķi un viņas palīdzi Evitu Ragausi. Varēja redzēt, ka iestādi viņi neapmeklē pirmo reizi. Daži tūlīt devās pie žurnālu vitrīnām un rādīja, kurus izdevumus vecāki lasa. Aina Bēķe skaidro: «Mums ir ļoti cieša sadarbība ar bibliotēku. Katru gadu kopā ar Āriju Geidāni izstrādājam tematisko norišu plānu. Piecgadniekiem un sešgadniekiem katru mēnesi bibliotēkā notiek viena nodarbība. Septembra temats bija veltīts drošībai, bet oktobrī stāstījām par mīļāko rotaļlietu. Katrā nodarbībā bērni zīmē. Darbi krājas bibliotēkā, bet mācību gada beigās ikviens autors saņems glīti noformētu mapīti ar saviem zīmējumiem. Svitenes skolā darbojas divas pirmsskolas grupas no pusotra līdz četriem gadiem un no pieciem līdz sešiem gadiem. Visi vecākie ciema bērni mācās Pilsrundāles vidusskolā. Pamatskolas vairs nav ne Svitenē, ne Bērstelē.»
Tehnoloģijas atvieglo darbu
Bibliotēku nozarē Ārija Geidāne strādā 31 gadu. Svitenes bibliotēku viņa vada no 2014. gada, bet iepriekš bija Bauskas novada Ādžūnu bibliotēkas un Bērzu grāmatu izsniegšanas punkta vadītāja.
Viņa stāsta: «Apprecējos, pārcēlāmies uz pastāvīgu dzīvi Rundālē. Turpināt darbu Ādžūnos kļuva sarežģīti, jo ar sabiedrisko transportu turp nokļūt ir neiespējami. Biju priecīga, uzzinot par bibliotekāra vakanci Svitenē, pieteicos un uzvarēju pretendentu konkursā. Svitenes renovētā bibliotēka ir lieliska darbavieta, tā atrodas pašvaldības iestāžu namā.»
Vietējie lepojas ar jauno konferenču zāli – pārrobežu projekta «Biznesa bibliotēka» vērtīgāko ieguvumu. Iesaistoties projekta pirmajā kārtā, tika saņemti jauni grāmatu plaukti, portatīvie datori, interaktīvā tāfele, projektors. Konferenču zālē seminārus rīko arī nevalstiskās organizācijas, interešu grupas.
Ikdienā Ā. Geidāne izmanto bibliotēku informatīvo sistēmu «Alise», kas ir ieviesta arī Pilsrundāles bibliotēkā, lasītājus apkalpo elektroniski. Bibliotekāre skaidro: «Sistēma ir ļoti ērta. Dažās minūtēs varu aplūkot ikviena klienta lasīšanas vēsturi, apkopot statistiku, pasūtīt grāmatas no citām bibliotēkām, ja mūsu krājumā to nav. Lasītāji aktīvi izmanto datorus, veicot maksājumus, pasūtot biļetes, sazinoties ar tuviniekiem ārzemēs. Par kopēšanu un printēšanu Rundāles novada bibliotēkās nav jāmaksā.»
Atrod jaunu nišu
Pārsteidzoši plašas un ar teicamu gaumi iekārtotas telpas ir Bērsteles bibliotēkai. To remonts beidzās pērn. Interjera ideju autore ir bibliotēkas vadītāja Anita Šveda – diplomēta sākumskolas un pirmsskolas pedagoģe ar krietnu darba pieredzi Rīgas izglītības iestādēs un Īslīces novada bērnudārzā «Saulespuķe». Pirms trim gadiem viņa kļuva par Bērsteles bibliotēkas vadītāju.
Anitas aizrautības un saskarsmes spējas šķiet apbrīnojamas. Viņa stāsta: «Nesēžu un negaidu ierodamies lasītājus, bet pati viņus meklēju plašā apkārtnē. Pagājušajā gadā aizbraucu uz Rundāles pirmsskolas iestādi «Mārpuķīte» un piedāvāju sadarbību. Tagad reizi mēnesī ar grāmatām pilnu čemodānu dodos uz «Mārpuķīti», kur piecus sešus gadus veciem bērniem izsniedzu grāmatas. Daži lasa paši, bet citi – kopā ar mammu vai tēti. Ar bērnu vecākiem iepriekš vienojāmies un noslēdzām rakstisku līgumu par piekrišanu izmantot jauno piedāvājumu. Grāmatu dienā «Mārpuķītē» audzēkņiem vadu eks-perimentus, radošās darbnīcas. Mācību gada noslēgumā audzēkņi, kuri ir izlasījuši vismaz dažas grāmatas, sa-ņem titulu «Lielais lauvēns lasītājs».»
Veiksmīga sadarbība turpinās ar Pilsrundāles vidusskolas struktūru «Bērsteles skola». Katra pirmsskolas grupa reizi mēnesī ierodas bibliotēkā. Te kopā spēlē teātri, pirkstiņu spēles, rīko arī jestras nodarbības, jo telpas plašas, var izskrieties pēc sirds patikas. Pirms Anita izstrādā savu programmu, viņa iepazīstas ar grupu pedagogu nodarbību plāniem.
Dzīvesvietai nav nozīmes
Bērsteles bibliotēka ir kļuvusi par tikšanās vietu Rundāles novada pensionāru apvienībai «Vakarvējš». Anita Šveda organizē arī lasītāju tikšanos ar rakstniekiem un meistardarbnīcas, ko vada individuālie komersanti, piemēram, uzņēmuma «Gusto» īpašnieces. Decembrī meistardarbnīcu bibliotēkā vadīs rundāliete sveču meistare Kristīne Balta.
Bērsteles bibliotēka allaž ir bijusi labi apmeklēta. Cittautieši, kuri jau desmitiem gadu šeit dzīvo, valsts valodu ir tik labi apguvuši, ka lasa latviešu grāmatas un žurnālus. Anita raksta blogu, kurā iedzīvotājus informē par bibliotēkas radošajiem projektiem. Dzīvošana un darbs laukos, viņasprāt, sniedz tikai priekšrocības: «Mums Svitenē ir sava ģimenes māja. Bērniem plašumi, kur izskrieties, neskarta daba – putni, meža zvēri. No Rīgas uz manu dzimto vietu pārcēlāmies meitas biežās slimošanas dēļ. Viņas veselība laukos necerēti strauji uzlabojās. Es, vīrs un bērni esam dabas draugi. Vislielāko prieku gūstam no braucieniem uz jūrmalu ar teltīm, dabas parkiem. Tehnoloģijas sniedz iespēju atrasties mājās un vienlaikus būt citur. Mūsdienās viss ir sasniedzams, nav svarīgi, kur cilvēks dzīvo – laukos vai pilsētā. Tāpat domā arī Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane, bijusī jelgavniece.»
Diezgan skarba vide
Viesturu bibliotēka ir atvērta arī svēt-dienās, tāpēc vadītājai Ilzei Zvaigznei pirmdiena ir brīva. Savukārt Vecrundāles bibliotekārei Anitai Maldutei ir pusslodzes darbs, iestāde darbojas četras dienas nedēļā.
Tāpēc ar situāciju abās minētajās bibliotēkās iepazīstina Aelita Ramane: «Viesturos un Vecrundālē kolēģēm ir sarežģīti apstākļi. Viesturu bibliotēka atrodas kultūras centra ēkā. Logos zēģelē vējš, tos nevar pat nomazgāt, jo rāmji ir satrunējuši. Rundāles novada pašvaldība jau ir iesniegusi investīciju piesaistes projektu ēkas renovācijai un bibliotēkas remontam. Vecrundāli pat nevar dēvēt par apdzīvotu centriņu, jo viensētās dzīvo vien daži desmiti cilvēku. Kolēģe Anita strādā ļoti skarbā vidē, bet bibliotekāro pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem netiek pārtraukta. Cilvēkiem vajag gan datoru, gan grāmatas.»
Pārmaiņu gaidās
Paredzams, ka jau nākamajā gadā Pilsrundāles bibliotēka no pielāgota trīsistabu dzīvokļa tiks pārcelta uz Rundāles jauno multifunkcionālo centru, kura celtniecība turpinās. Būs gan jaunas telpas, gan plašākas iespējas dažādot bibliotēkas pakalpojumu klāstu.
Pilsrundāles bibliotēka ir vienīgā tuvējos novados, kam ir UNESCO Latvijas nacionālās komisijas atbalstīts «Stāstu bibliotēkas» statuss. Aelita Ramane sadarbojas ar folkloras eksperti Māru Mellēnu un pētnieku Gunti Pakalnu. Šogad jau sesto reizi Rundālē notika Zemgales stāstnieku festivāls. Nesen kopā ar Māru Mellēnu un Eviju Maļkeviču Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane nodibināja Latvijas Stāstnieku asociāciju. Aelita teic, ka asociācija apvienos stāstnieku idejas piekritējus – folkloristus, gidus un gluži vienkārši atraktīvus cilvēkus. Organizācijas dibinātāji meklēs jaunu pieeju un metodes satura padziļināšanai.
Tāpat kā citu Rundāles bibliotēku darbinieces, arī Aelita Ramane atzīst, ka lasītājas galvenokārt ir sievietes. Ko dara vīrieši? Droši vien upmalā makšķerē, garāžā iedzer kopā ar draugiem, televīzijā skatās sporta pārraides, spriež Aelita.
Rundāles novada bibliotēkas
Novadā darbojas Svitenes, Bērsteles, Pilsrundāles, Viesturu un Vecrundāles bibliotēka.
Reģistrēto lasītāju skaits bibliotēkās (dati līdz 2017. g. 10. novembrim) – 801 jeb 20,6% no Rundāles novada iedzīvotāju kopējā skaita.
Apmeklējumu skaits – 11 193.
Izsniegums (grāmatas, žurnāli) – 16 248.
Rundāles novada domei un Bauskas Centrālajai bibliotēkai (CB) ik gadu tiek atjaunots sadarbības līgums par informācijas resursu veidošanas un pieejamības nodrošināšanu Rundāles novada bibliotēkās. Metodiskā un konsultatīvā darba jomā Rundāles pašvaldība ar CB nesadarbojas.
Avots: Rundāles novada dome.
Kādus bibliotēku pakalpojumus izmantojat?
GUNTA NOVIKA, Pilsrundāles vidusskolas struktūras «Svitenes skola» vadītāja:
– Svitenes bibliotēku apmeklēju itin bieži. Dokumentēju tematiskos pasākumus, ko bibliotēka ik mēnesi rīko pirmsskolas audzēkņu grupām. Šad tad izvēlos sev grāmatas, bet vasarā Rīgas mazdēlam meklēju ieteicamo literatūru.
ĪRA ROZENTĀLE, gleznotāja, Pilsrundāles vidusskolas struktūras «Mākslas skola» pedagoģe:
– Bieži izmantoju bibliotēkā datoru – tas ir ērts un ļoti nepieciešams pakalpojums. Tā kā lasu tikai klasiku, neizjūtu vajadzību iepazīties ar laikmetīgās literatūras piedāvājumu bibliotēkā. Mākslinieku plenērā, ko organizēju ik vasaru, bibliotēkas konferenču zālē rīkojam prezentācijas un simpozijus.
ALDIS GRIĶĪTIS, rundālietis:
– Bez Pilsrundāles bibliotēkas vispār nevarētu iztikt, jo man ir neparasts vaļasprieks. Interneta vietnēs latviešu, angļu un krievu valodā meklēju visdažādākos materiālus par sportu, veidoju statistikas mapes un tabulas. Esmu piedalījies dažādos konkursos par hokeju un pat saņēmis prēmijas. Līdzīga aizraušanās bija manam tēvam, bet faktu meklēšana viņam aizņēma daudz vairāk laika, jo bibliotēkā nebija datoru un interneta pieslēguma.
DŽESIKA LIEPA, 5. klases skolniece:
– Uz Pilsrundāles bibliotēku nāku katru nedēļu, jau iepriekš zinu, kādas grāmatas izvēlēšos. Man nav jaunāku brāļu vai māsu, tāpēc ģimenes nopirktās grāmatas, ko esmu izlasījusi, dāvinu bibliotēkai.
REGĪNA SITARSKA, pensionāre:
– Bērsteles bibliotēkas lasītāja esmu jau 35 gadus. Nevar salīdzināt padomju laika un mūsdienu bibliotēku – tagad ir ļoti patīkami šeit iegriezties. Katrā apmeklējuma reizē izvēlos grāmatas sev un kaimiņam invalīdam, kurš pats nevar atnākt. Viņš aizraujas ar detektīvromāniem un ir izlasījis neticami daudz romānu.
Rundāles novada domes finansējums piecu bibliotēku uzturēšanai 2017. gadā – 65 215 eiro, tajā skaitā:
Reģistrēto lasītāju skaits
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
