Medību ar dzinējiem sezona jau divus mēnešus rit pilnā sparā. Visi kā viens apgalvo, ka tik slapju un ūdeņainu mežu sen nav redzējuši. Savukārt baušķeniece Evija dalījās iespaidos par savām pirmajām medībām.
Jo sliktāks laiks, jo labāk
Vecumnieku novada mednieku kolektīva «Zvirgzde» mednieks Ivars Sproģis stāsta, ka medībās ar dzinējiem dodoties kopš sezonas atklāšanas oktobra sākumā. «Medībās ejam katru nedēļu. Vienu nedēļu sestdienā, tad nākamajā svētdienā, tā pamīšus visu laiku. Tas tamdēļ, lai kolektīva biedri, kuri strādā sestdienās, vismaz divas reizes mēnesī tiek pamedīt,» informē Ivars.
Mednieks stāsta, ka kolektīvā ik nedēļu nošauj pa alnim vai briedēnam. Cūkas nemedī, jo neesot. «Mežacūku populācija ir niecīga. Tiesa, mūsu pusē cūku nekad nav bijis daudz, jo apkārt nav lauku. Ja no Baldones puses kāds bars ieklīst, tad ir, ko medīt, bet pašiem cūku mums daudz nav. Pēdējās medībās pamanījām pēdas, bet neko neiesākām.»
«Zvirgzdes» kolektīva medniekiem pārvaldāmā teritorija ir Vecumnieku pagastā – no Piebalgām līdz Vecumniekiem, braucot uz Rīgu, labā puse. Medījamās teritorijas ir ļoti slapjas. Tiesa, kā saka Ivars, – jo sliktāki laikapstākļi, jo labāk iet medībās. Ja gāžot lietus, tad alnis tiks nomedīts.
«Pirms kādiem pieciem gadiem gāza kā no spaiņiem. Sākotnēji mednieki sprieda, vai vispār iet medībās, bet, ja jau sabraukuši, tad jādodas. Kāds mednieks, kurš jau viņsaulē, patvērumu meklēja zem egles. Divi aļņi viņam burtiski uzskrēja virsū, trešo palaidis. Medības spēcīgā lietū beidzās, tā īsti nesākoties,» atgadījumu atceras Ivars.
Gaida sniegu
Māris Sīmanis no «Bauskas zemgaļu» mednieku kolektīva par cūku daudzumu pārvaldāmajā teritorijā sūdzēties nevarot. Pagājušajās brīvdienās nomedītas 14 cūkas, briedis un buciņš. Tiesa, mežā apstākļi medniekiem nav tie patīkamākie. «Visas stigas ir ūdenī. Peļķes un mazi dīķīši ir no vienas vietas. Piemirkuši ir arī lauki, pa kuriem ne pabraukt ar auto, ne paiet kājām. Arī zvēriem šādos apstākļos ir grūti pārvietoties,» skaidro mednieks.
Viņš stāsta, ka «Bauskas zemgaļu» medījamajās platībās rukšu ir daudz, jo Āfrikas cūku mēris līdz viņu teritorijai vēl nav ticis. «Mēs esam nostāk no Bauskas, starp teritorijām ir lieli lauki. Iespējams, tāpēc cūkas neklīst uz mūsu galu,» saka Māris.
Mednieki ļoti gaida sniegu. «Īstas medības ar dzinējiem ir sniegā. Laika prognozes nav tās iepriecinošākās, bet bez sniega jau nepaliksim. Gaidīsim,» nosaka Māris.
Briežus un stirnas
Iecavas novada mednieku kluba «Zirnieki» kolektīva biedrs Ēriks Upelnieks stāsta, ka pamatā kolektīvs medī briežus un stirnas. Ar mežacūkām esot pašvaki. «Pagaidām cūciņas nav manītas, bet nevar teikt, ka viņu nav vispār. Jāgaida sniegs, jāvēro pēdas. Ir zināms, ka vietās, kur agrāk cūku nebija, tās nu ir manītas,» pauž mednieks.
«Zirnieku» kolektīvs par medījamo dzīvnieku limitu var nesatraukties. Dzīvnieku ir daudz, un, kā saka Ēriks, limits tiks sasniegts. Arī lapsas tiek medītas.
Pieredzējušais mednieks neatceras tik nokrišņiem bagātu rudeni. «Medībām laikapstākļi ir slikti. Neatminos, kad vispār rudenī lietus ir lijis divus mēnešus no vietas. Astoņdesmitajos gados bija viens līdzīgs rudens, bet, cik atceros, ne tik mitrs. Arī tad cilvēki nezināja, kā kartupeļus norakt, jo visi lauki pludoja ūdenī. Šogad ir tāpat un vēl trakāk,» teic Ēriks.
Dažbrīd kļūst baisi
Novembra sākumā medībās kā dzinēja pirmo reizi piedalījās baušķeniece Evija Kociņa. Viņa iesaistījās Jaunsaules mednieku kolektīva organizētajās «Sievu medībās».
«Man ļoti patika, kaut nomedījām tikai četrus bukus,» pirmajos iespaidos dalās baušķeniece. Viņa stāsta, ka medības nav tikai kāre pēc gaļas, bet lieliska laika pavadīšana dabā. «Mēs, dzinēji, gājām pa meža vienu pusi, kamēr mednieki stāvēja otrā. Dažbrīd pie kājām ķērās sprunguļi un tās pinās zālēs, bet citviet zemi klāja ūdens. Tomēr izdevās lieliska un sportiska pastaiga pa mežu. Bez staigāšanas vēl ir jābļauj. Dienas beigās jutu patīkamu fizisku sagurumu. Galvenais, lai ir piemērots apģērbs un nesalst.»
Evija neslēpj, ka dažbrīd mežā viņu pārņēmušas neomulīgas izjūtas. «Kā nekā, mēs lūkojām pēc dzīvniekiem, kuri var pēkšņi izskriet no slēptuves un mesties pa galvu un kaklu uz visām pusēm. Dažbrīd mežā kļuva bailīgi. Labi, ka mums mugurā ir spilgtas vestes. Mednieki mūs redz. Katrā ziņā medībās jāievēro virkne noteikumu. Ja to dara, tad ir droši,» izjūtās dalās Evija.
«Diena bija izdevusies. Arī mednieku kompānija bija lieliska. Kolektīvs sagādāja pusdienas – gardu soļanku, bet vakariņās bija kartupeļi ar meža dzīvnieku gaļu. Ļoti garšīgi! Ja būs tāda iespēja, «Sievu medībās» noteikti piedalīšos arī nākamgad,» apliecina baušķeniece Evija Kociņa.
