Gleznošanu, dažādu amatu prasmes, novada vēstures izzināšanu, pašaudzināšanu, tālākizglītības kursus un daudz cita mūžizglītības veicināšanā saviem iedzīvotājiem piedāvā Iecavas novada pašvaldība.
Piedāvājumu klāsts ir ļoti plašs. «Dažādas lekcijas un mācības ar domes atbalstu organizē nevalstiskās organizācijas «Liepas», Iecavas jauniešu padome, «RaDam». Nodarbības rīko novada bibliotēku un dienas centra «Iecavnīca» speciālisti. Pieaugušo izglītību realizē arī domes izglītības nodaļa, rīkojot valodu kursus,» informē Iecavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Podniece-Jostmane.
Aktīvas biedrības
Radošas mūžizglītības nodarbības organizē biedrība «RaDam». «Pieaugušo mūžizglītības nodarbības gleznošanā ir populāras un labi apmeklētas. Pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes mākslas pasniedzējas Intas Paulsones mācās aptuveni 30 personu. Gleznojam, ir bijušas teorētiskas nodarbības par dažādām tēmām – perspektīvu, priekšmetu zīmēšanu. Ar finansējumu atbalsta pašvaldība,» stāsta biedrības «RaDam» valdes locekle Gita Kravala. Rezultāts skatāms kopizstādēs Iecavas novada bibliotēkās un sadraudzības pašvaldībā Pasvalē.
Dažādus pasākumus organizē Iecavas sieviešu klubs «Liepas». «Ja gribam kaut ko uzzināt, nākam kopā un spriežam, kā to izdarīt. Organizējam tikšanās. Liels biedrības pluss ir tas, ka nav jāstrādā pēc kāda priekšraksta,» stāsta biedrības valdes locekle Agita Hauka. «Tālākizglītības pasākumus īstenojam ar projektu atbalstu. Biedrībai katrs gads ir kā jauna grāmata – jāraksta projekti, jāmeklē finansējums. Iespēju robežās atbalstām arī citus novada pasākumus,» stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Beāta Bundule. Šogad viens pasākums bija par citu tautību – slāvu, ukraiņu, ķīniešu – tējas dzeršanas kultūru.
Kapacitātes griesti
Ļoti aktīvs mūžizglītības jomā ir dienas centrs «Iecavnīca», ko vada Ģirts Majors. Dienas centrā darbojas senioru dāmu klubs «Kamenes», senioru grupa «Doma», notiek dažādu atbalsta grupu tikšanās, kā arī aktīvākas nodarbības – kustību terapija, ārstnieciskā vingrošana, dejas seniorēm. Ik pa laikam ir arī lekcijas.
«Ir sasniegti kapacitātes griesti – vairs nav telpu un brīva laika, lai varētu ko jaunu īstenot. Cilvēkiem patīk šeit darboties. Cits citam par to pastāsta, un interesentu kļūst aizvien vairāk,» stāsta Ģ. Majors. Šogad dienas centra apmeklētāju skaits pārsniedzis 5000.
Senioru dāmu klubā pašlaik ir 47 dalībnieces. «Sākumā šādu grupu centās veidot sociālās darbinieces. Tad uz «Iecavnīcu» atnāca Ilva Vansoviča, un atvērām dāmu klubu. Pašlaik plānojam reģistrēt biedrību,» saka «Kameņu» pārstāve Līvija Jansone. Viņa stāsta, ka par nodarbībām vienojas ar kluba dāmām – aptaujā noskaidro, ko katra vēlas, un tad kopā domā, kā to īstenot. «Jaunībā dzīvojām bērniem, tagad – pašas sev,» pauž dāmas.
Pozitīvas emocijas
«Iecavnīcas» pasākumu apmeklētāji uzsver, ka galvenie ieguvumi ir zināšanas un pozitīvas emocijas.
«Esmu kustīga, bet vajag arī emocijas un kaut ko jaunu uzzināt. Daudzas jau labu laiku esam pazīstamas, bet te var iegūt arī jaunas paziņas. Mums tiek rīkotas tikšanās, ekskursijas, iepazīstam interesantas personības. Ļoti noderīgas ir lekcijas, pēc tam varam kaut ko iemācīt saviem bērniem un mazmazbērniem. Šonedēļ bijām Bauskas pilī, uzzinājām daudz jauna. Paldies novada pašvaldībai, kas mums krietni palīdz!» teic Ausma Nagliša no «Kamenēm».
«Vislielākais ieguvums ir pozitīvas emocijas, iespēja iziet no mājas. Te ir brīnišķīgi pasākumu vadītāji, arī «Iecavnīcas» vadītājs Ģirts Majors ir burvīgs. Mums ir ļoti labs sociālo darbinieku atbalsts. Tas sniedz pozitīvismu, kā trūkst sabiedrībai. Man visvairāk patīk mācīties. Mājās daudz lasu,» pauž Skaidrīte Miezīte no «Kamenēm».
Palīdz sev un citiem
Dienas centrā «Iecavnīca» piektdienās ir domu grupas tikšanās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
«Piedalos jau trīs gadus. Lielākais ieguvums ir iespēja tikties ar domubiedriem, izrauties no rutīnas. Iegūstu jaunu pieredzi, braucam ekskursijās. Galvenais, ka nesēžu mājās,» pauž grupas dalībnieks Armis Berezovskis. Viņš ļoti slavē «Iecavnīcas» vadītāju. «Kamēr Ģirtu nepazinu, sēdēju mājās kā piepe. Ģirts mūs saveda kopā, te jūtamies līdzvērtīgi ar citiem. Reizēm gatavojam ēst, kaut ko uzspēlējam, runājam,» saka A. Berezovskis.
Jana Kociņa uz tikšanos nāk katru piektdienu. «Darām visu ko, skatāmies arī Ģirta uzņemtās filmas,» stāsta J. Kociņa. Viņai ir darbs, bet atliek laika arī «Iecavnīcai». Dienas centrā viņa pievēršas rokdarbiem. «Tā es nododu savas zināšanas. Ar rokdarbiem esmu piedalījusies arī izstādēs,» pauž meistare.
Ar pašvaldības atbalstu dienas centrā «Iecavnīca» sarūpēta laba videotehnika, kas ļauj Ģ. Majoram iemūžināt lekcijas, ekskursijas un citus notikumus.
Lauksaimnieku ikdienai
Iecavas novada lauksaimniecības organizatore Iveta Valtenberga organizē lauksaimniekiem nepieciešamos kursus. Viņa stāsta:
«Sadarbībā ar SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Bauskas biroju un Valsts augu aizsardzības dienestu rīkojam kursus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apliecību pagarināšanai vai iegūšanai. Notiek grāmatvedības kārtošanas konsultāciju diena, kad zinošs grāmatvedis, nodokļu konsultants palīdz mazākajiem lauksaimniekiem un uzņēmējiem izprast pārmaiņas likumdošanā.
Aicinām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un Lauku atbalsta dienesta pārstāvjus informēt par aktualitātēm, kas saistītas ar projektiem lauku attīstībā, par konsultāciju centra pakalpojumiem, to iespējām un izmantošanu. Organizējam konsultāciju dienu, kad Lauku atbalsta dienesta pārstāvji palīdz lauksaimniekiem pieteikties platībmaksājumiem EPS sistēmā. Pērn tika rīkoti pieredzes apmaiņas braucieni uz Dobeles, Jelgavas, Elejas novada saimniecībām.
Informatīvo dienu parasti apmeklē aptuveni 15 cilvēku. Dažādas mācības rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļa. Par tām informēju zemniekus – viņi paši izvērtē, kas nepieciešams.»
Neformālas izglītības rīki
Tālākizglītības iespējas ir pieejamas ne tikai pieaugušajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet arī tiem, kas vēl mācās. Šajā jomā darbojas Ilze Dreimane, Iecavas novada domes jaunatnes lietu speciāliste. Viņa uzsver, ka jauniešiem ir iespējas iesaistīties arī pieaugušo tālākizglītības programmās:
«Iecavas jauniešu centra darbības pamatvirzieni ir brīvā laika pavadīšana un neformālās izglītības īstenošana. Tas nozīmē iespējas jauniešiem apgūt vai uzlabot savas prasmes, zināšanas un kompetences saistībā ar skolu vai darbu, vai sabiedrības un personīgajiem mērķiem.
Viena no neformālās izglītības programmām, kur var iesaistīties Iecavas novada jaunieši, ir Edinburgas hercoga starptautiskā jauniešu pašaudzināšanas programma «Award». Izveidots neformālās izglītības rīks, kas palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei un darbam. Programmā var iesaistīties 13 – 24 gadus vecas personas. Sākumā katram jāpieņem lēmums par to, kādu apbalvojumu par savu mērķu sasniegšanu viņš vēlas saņemt – bronzas, sudraba vai zelta. Pēc tam izvēlas jomas, kurās grib sevi pilnveidot, – brīvprātīgais darbs, fiziskā sagatavotība, prasmes, piedzīvojumu ceļojums un projekts. Ieguvumi no programmas ir ticība sev un pārliecība par sevi, jaunas vai padziļinātas intereses, prasmes un spējas, vēlme izmēģināt jaunas lietas. Jaunieši apgūst spēju plānot un īstenot savas ieceres, kā arī citas ļoti svarīgās prasmes, lai sekmīgi pilnveidotos un nākotnē iekļautos darba tirgū.
Nodrošinām jauniešiem informatīvo atbalstu par tālākizglītības pasākumiem, piemēram, «Jauniešu garantijas». Informējam par neformālās izglītības iespējām, jaunieši var izvēlēties sev interesējošu tēmu un saņemt apliecinājumu.»
Pedagogi turpina mācīties
Iecavas vidusskolas pedagogi centīgi piedalās tālākizglītības kursos, finansiālu atbalstu sniedz pašvaldība. Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe informē, ka 2014. gadā tie bija 885 eiro, 2015. gadā – 2131, 2016. gadā – 1544, 2017. gadā – 2757 eiro.
2014./2015. mācību gadā skolotāji kursus apmeklēja 112 reižu. Nākamajos divos gados intensitāte pieauga: 2015./2016. mācību gadā tās bija 222 reizes, pērn – 230 reižu. Šajā mācību gadā kursi jau apmeklēti 43 reizes.
Kopā ar bieži dzirdētiem un visiem obligātiem izglītojošiem pasākumiem pedagogiem nācies apgūt zināšanas arī mazāk populāros kursos, lai varētu turpināt pilnvērtīgi izglītot skolēnus. Apmeklēti kursi «Kā skolotājs zina, ka skolēns mācās», «Izpratne par mūsdienīgu reālistisku zīmējumu», «Eiritmijas elementu izmantošana mācību procesā», «Metodes «Tandem» teorija un prakse» un citi.
Skolotāju tālākizglītības kursi ar vislielāko apmeklējumu skaitu
Dienas centra «Iecavnīca» apmeklētāju skaits pa gadiem
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
