Pirmdienas rītā pirms saullēkta dominējoša vieglo pasažieru auto plūsma teju neaprimst virzienā no Vecumniekiem uz Rīgu. Turp dodas strādāt lielākā daļa Vecumnieku novada ļaužu, ģeogrāfiski nosedzot arī Bauskas, Iecavas, Ķekavas, Baldones, Ogres, Aizkraukles un vēl tālākus novadus.
«Naktsmāju» novada statusu domē apzinās, secinot, ka tas prasa individuālu pieeju izglītības jomā, lai strādāt braucēju vecāku bērni paliktu mācīties uz vietas, kā arī īpašu uzmanību sabiedrības piederības izjūtas veidošanai. Sabiedrisko un kultūras pasākumu grafiks jāveido vairāk brīvdienām, kaut arī «Bauskas Dzīves» uzrunātie braucēji teic – darbdienās ir tā noguruši, ka vislabprātāk sestdienu un svētdienu pavada mierīgā atpūtā ģimenes lokā.
600 – 700 kilometri nedēļā
Automehāniķis Gatis Bergvalds, ko «Bauskas Dzīve» pirmdienas rītā sastapa Vecumnieku degvielas uzpildes stacijā «Neste», novadā ieprecējies un ikdienā brauc strādāt uz Rīgu. «Nedēļā nobraucu 700 kilometrus, mans auto tērē ap 10 litriem degvielas 100 kilometru nobraukšanai. Vecumnieki kā dzīvesvieta man patīk, ciemats ir mierīgs, ar labu infrastruktūru, tikai vēlētos labākus ceļus,» saka braucējs.
Mūzikas skolotāja Liene Batņa katru darbdienu uz Rīgas Franču liceju brauc kopā ar diviem bērniem. Liene māca mūziku, bērni ir liceja skolēni. «Nobraucu 120 kilometrus dienā, nedēļā degvielai iztērēju 65 eiro. Izbraucam pusseptiņos no rīta, mājās pēc skolas un Vecumnieku kora mēģinājumu vadīšanas esmu ap astoņiem vakarā. Esmu dzimusi un augusi Vecumniekos, taču man kā mūzikas skolotājai uz vietas darba nebija. Kad piedāvāja darbu Rīgā, sāku strādāt tur, mācu arī Mūzikas akadēmijā. Neviena darbavieta man nesedz ceļa izdevumus,» atklāj pedagoģe.
L. Batņa pēdējā sasaukumā kļuvusi par pašvaldības deputāti un zina citus profesionāļus, kas ikdienā strādā ārpus novada. «Bauskas Dzīves» jautājumi viņu rosināšot domāt, vai un kā pašvaldība varētu atbalstīt citur strādājošos.
Virziens uz Lietuvu
Skaistkalnietis Mārtiņš Osis, kurš «Bauskas Dzīvei» pirmdienas rītā brīvprātīgi palīdzēja ar izbraucošo automašīnu skaitīšanu savā ciemā, piebilst, ka ap astoņiem novērota arī aktīva auto plūsma uz Lietuvu. Par šo braucēju mērķiem pagaidām precīzas informācijas nav, tomēr no Skaistkalnes ievērojama grupa ikdienā dodas uz darbu Bauskas novadā.
Kā stāsta Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja vadītāja Eleonora Maisaka, vietējie uzņēmēji nereti norāda, ka uz vietas nav pietiekami apzinīga un kvalitatīva darbaspēka, taču atalgojums Rīgas tuvumā un labākajās darbavietās kaimiņu novados ir augstāks nekā vietējos uzņēmumos.
«Tiekoties ar pašvaldības vadību Skaistkalnē, cilvēki prasīja, lai autobuss uz Rīgu atietu vēlāk un kursētu arī no Skaistkalnes, ne tikai no Bārbeles. Pati ikdienā uz darbu Bauskā braucu teju 20 gadus, man ir regulāri līdzbraucēji. Vietējā sieviešu kluba sanāksmes varam rīkot tikai brīvdienās, jo vairākas dāmas strādā ārpus novada un darbdienās atgriežas vēlu. Ja vietējie uzņēmumi varētu ar laiku nodrošināt labāku atalgojumu, sākumā apmācot darbiniekus, iespējams, tam noderētu pašvaldības subsīdija uzņēmumam,» iesaka E. Maisaka.
Serviss un apdrošināšana
Viņasprāt, pašvaldībai jāprasa no valsts lielākas subsīdijas infrastruktūras uzturēšanai, piemēram, koplietošanas ceļiem. Vietējos ceļus novadā labo, cik iespējams, ziemā viss ir notīrīts un izšķūrēts, uzteic skaistkalniete. Viņa kā «naktsmāju» ciemata iemītniece vēlētos lielāku atbalstu komunālo pakalpojumu jomā: «Man pašai jāgādā par ūdens piegādi, notekūdeņu savākšanu, elektrības pieslēgumu, sniega tīrīšanu savās mājās «Upescelmiņi». Kad lūdzu palīdzību sakārtot meliorāciju, man teica – tas ir privātīpašums, pašvaldībai ar to nav nekādas darīšanas. Es ik mēnesi nodokļos samaksāju ap 300 eiro, tos atskaita arī no 500 eiro pensijas. Pašlaik nekustamā īpašuma nodoklis man ir 97 eiro gadā, bet tas katru gadu pieaug. Ciematā tas ir trīs četras reizes lielāks nekā lauku apvidū, un vienīgais labums ir ielu apgaismojums.»
Vēstures, sociālo zinību un ģeogrāfijas skolotājs Arvo Karelsons, kas no dzīvesvietas Skaistkalnē divas dienas nedēļā brauc strādāt uz Griķu pamatskolu, divas – uz Mežotnes pamatskolu un vienu – uz Baldones mūzikas pamatskolu, no pašvaldības labprāt saņemtu pedagoga veselības apdrošināšanu.
«Novadā man darba nav, bet regulārā braukāšana rada veselības problēmas,» skaidro Arvo. Viņš uz Baldoni dodas ar sabiedrisko transportu, uz Bauskas novadu nereti ir līdzbraucējs, un tas ir ērtāk, kā arī ietaupa laiku. «Ceļabiedri ir izpalīdzīgi,» atklāj Arvo, «ceļam uz Baldoni tērēju vairāk nekā septiņus eiro dienā, uz Bauskas novadu – 5,70 eiro. Līdzmaksājums degvielai ir mazāks nekā sabiedriskā transporta izmaksas. Kompensāciju par ceļu līdz darbam neesmu prasījis.»
Pēcstundu grupas
Arvo uzslavē pašvaldību par sekmīgi sāktu skolotāju mājas renovāciju Skaistkalnē: «Kad to pabeigs, tas būs labs atspaids. Ceļus pamazām sakārto, pašvaldības pakalpojumi ir pieejami, norēķināties var internetā. Skaistkalnē varētu piedāvāt vairāk sporta pulciņu bērniem un jauniešiem, vai arī ar novada transportu vest sportotājus uz treniņiem Vecumniekos.»
Stelpes pamatskolas pedagoģe un pagasta kultūras organizatore Sandra Neliusa «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka viņas audzēkņu ģimenēs pietiekami daudz vecāku strādā ārpus novada.
«Skolasbērnu tas ietekmē – viņi šad un tad aizguļas, jo vecāki aizbraukuši agri un vēlu ir mājās. Mazie bērni skolā kopā ar audzinātājām nodarbībās un pastaigās ir līdz pat septiņiem vakarā, kamēr vecāki atgriežas. Tam pašvaldība atvēlējusi papildu naudu,» skaidro skolotāja.
Aina Žuka no Skaistkalnes uz aprūpes iestādi Baldonē brauc strādāt septiņas maiņas mēnesī. «Uz vietas darbu nevaru atrast, jo veselība nepieļauj lielu fizisku slodzi ārā. Tur nopelnu iztiku un saņemu sociālās garantijas. Darbdienās izbraucu ar sabiedrisko transportu pirms sešiem no rīta, darbavietā esmu septiņos. Ceļam tērēju vairāk nekā 40 eiro mēnesī. Sieviešu kluba tikšanās un kultūras pasākumu apmeklējumi novadā jāieplāno iepriekš, jo jārēķinās ar darba grafiku,» skaidro Aina.
Vienmēr ceļā
Zita Smoganoviča no Kurmenes darba stundas vada kā datu operatore kompānijā «Trialto» loģistikas parkā «Dominante» Ķekavas novadā. «Strādāju tur kopš septembra, kad meklēju iespēju piepelnīties. Kopju bites, bet šogad nebija laba medus ievākuma. Novadā darbu neatradu, tāpēc tagad ik dienu pavadu ceļā līdz divām stundām, degvielai mēnesī tērēju 150 eiro,» stāsta Zita. Reizumis viņa uz darbu dodas vienā auto ar citiem trim četriem strādātājiem.
«No pašvaldības gaidītu labākus ceļus, kā arī kultūras pasākumus brīvdienās, lai arī pati tos apmeklēju reti. Kaut arī darbdienās nogurstu, esmu sabiedriski aktīva. Mēnesī nodokļos samaksāju ap 190 eiro,» skaidro novadniece.
Stelpes pagasta bioloģiskās saimniecības zemnieces Inetas Klāviņas ģimenē pieciem cilvēkiem dzīvesvieta deklarēta Stelpē, Ineta pati strādā Ogres uzņēmumā «Zelta kastanis», pārējie – Rīgā. «Ekspeditores darbu veicu 20 gadus. Divas dienas nedēļā izvadāju produkciju – aknu pastēti – no ražotnes Ogrē pa visu Latviju. Darbavieta man apmaksā ceļa izdevumus, ir dienesta transports. No pašvaldības un valsts gaidu labākus ceļus, jo pati godīgi maksāju nodokļus un ceru sapelnīt normālu pensiju,» saka Ineta.
VIEDOKLIS
Jānis Kovals, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks:
– Precīzu skaitļu par to, cik liela daļa novada iedzīvotāju strādā ārpus pašvaldības, nav, tomēr tendenci varu novērtēt pēc paša novērotā. Novadā ir zems bezdarba līmenis, bet vietējā uzņēmējdarbība nav tik aktīva, jo tirgus uz vietas nav liels. Esam labi un čakli strādātāji, bet ne tik daudz darbavietu radītāji.
Situācijas priekšrocība – tā kā novadā nav lielu ražotņu, vide ir tīra, sakārtota. Taču, kaut arī te ir pievilcīga dzīves vide, liela daļa iedzīvotāju nejūt tik spēcīgu piederību novadam, jo darbdienās šeit tikai pārnakšņo. Lielākā daļa darbdienu izbraucēju nepiedalās brīvdienu kultūras un sabiedriskajos pasākumos, lai ilgāku laiku atpūstos ģimenes lokā.
Vecumnieki saņem maksājumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas kompensē trūkstošo daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt labus pakalpojumus uz vietas. Pēc maniem novērojumiem, vien neliela daļa bērnu dodas vecākiem līdzi mācīties galvaspilsētā vai citur, vairākums izglītojas uz vietas, jo izglītība ir kvalitatīva. Arī interešu izglītības piedāvājums novadā ir plašs un viegli sasniedzams.
Būt par «naktsmāju» novadu nav pašvaldības pašmērķis, taču ar to jārēķinās, plānojot attīstību. Rīgas tuvums jāizmanto, lai piesaistītu novadam cilvēkus, kuri te vēlētos dzīvot un audzināt bērnus.
VIEDOKLIS
Māris Pūķis, Dr. oec., Dr. phys., Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks:
– Apstāklis, ka cilvēki strādā vienā teritorijā un dzīvo citā, rada neērtības, taču tā ir pilnīgi normāla situācija. Eiropas Savienībā atbalstīta darbaspēka mobilitāte gan valstu iekšienē, gan starp dalībvalstīm. Lai tas sekmīgi darbotos, jāpastāv satiksmes iespējām, pašvaldībai jāatbalsta zemes transformācija, ļaujot apbūvēt tās teritorijas, kas ģimenēm patīk. Novadā dzīvojošie kļūst bagātāki, un pašvaldība no viņu maksātajiem nodokļiem var vairāk ieguldīt publiskajā infrastruktūrā. Tā pašvaldība kļūst pievilcīga uzņēmējiem, novadā ir darbaspēka pieaugums. Tam seko investori, kas pakāpeniski pievēršas transporta, loģistikas pakalpojumiem un ražošanai. Soli pa solim pašvaldība no «guļamrajona» pārvēršas par teritoriju, kurā strādā un uz kuru brauc darbinieki no citām pašvaldībām.
Situācija, ka vienā vietā saņem pamata pakalpojumus un citā vietā veidojas darbavietas, pilnībā atbilst mūsdienu tirgus ekonomikas principiem. Tā ir izdevīga gan tām pašvaldībām, kurās strādā, gan tām, kurās pašlaik darbavietu maz. Vecumnieku novadā strādāšana ārpusē, visticamāk, inducēs iedzīvotāju skaita pieaugumu, nevis samazinājumu. Ekonomiskais progress mobilitātes iespaidā pozitīvi ietekmēs gan Rīgu, gan Vecumniekus.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
