Kā jūs raksturotu valsts atbalstu ģimenēm Latvijā? Kā to, jūsuprāt, ietekmēs jaunie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā?
Olga Černišova-Stūriška, Vecumnieku novada ģimeņu biedrības «Saulgriezes» vadītāja
Parastie un audzināmie bērni
– Jaunajā sistēmā ir daudzbērnu ģimenes, kas naudu zaudēs, jo tagad pabalstus vērtē pēc audzināmo bērnu skaita, piemēram, kā manā ģimenē – bērni ir trīs, bet divi ir pieauguši, un to trešo tagad pabalstu jomā vērtē kā pirmo. Automātiski atbalstu sistēmā skaitās tikai viens bērns. Tāpat grūtāk būs daudzbērnu ģimenei, kurā ir piecas atvases, bet divas meitas ir pilngadīgas. Turklāt darbaspēku nodokļu ziņā arī šīs saimes ir daļēji zaudētājas. Valsts atkal ar vienu roku dod, ar otru ņem.
Protams, pabalstu pieaugums jāvērtē pozitīvi. Sākām taču ar 4,5 latiem par vienu bērnu. Ģimenēs, kurās ir trīs, četri, pieci un vairāki mazi bērni, ieguvums būs jūtams. Tas viennozīmīgi ir labāk, nekā bija.
Tomēr šī bērnu dalīšana pirmajos, trešajos un citos nav labākais risinājums. Dzirdu no savām mammām: «Ar ko man pirmais bērns ir sliktāks par trešo bērnu?» Vēl aizvien par pirmo atvasi pabalsts ir tikai nedaudz lielāks par 11 eiro un arī piemaksu nekādu nebūs. Vācijā par katru bērnu saņem 200 eiro pabalstu. Kad mēs prasījām, lai paaugstina atbalstu ģimenēm, tad nebija prasības, lai atkarībā no bērnu skaita šis atbalsts atšķirtos.
Aivars Melderis, Bauskas novada sociālā dienesta vadītājs
Vietējais finansējums nemazināsies
– Sociālā dienesta darbu šīs izmaiņas tieši neietekmēs, jo, izvērtējot ģimenes ienākumus un nosakot pašvaldības pabalstus, valsts pabalstus pašvaldība neņem vērā. Bauskas novadā dzīvojošās ģimenes būs tiesīgas saņemt tādu pašu pašvaldības atbalstu kā iepriekš.
Mans personīgais viedoklis ir, ka jebkurš finansiāls pienesums no valsts puses ir apsveicams un svarīgs. Valsts pabalstu pieauguma apmērs ģimenēm ar bērniem tomēr nav tik liels, lai varētu cerēt uz demogrāfiskās situācijas strauju uzlabošanos. Neticu, ka pabalsta paaugstināšanas iespaidā pieaugs bērnu skaits.
Piekrītu Demogrāfisko lietu centra priekšlikumiem par valsts pabalsta izmaksas turpināšanu studentiem pēc 15 gadu vecuma, kuri mācās profesionālajās mācību iestādēs un saņem stipendiju. Pašlaik studentam, kurš ir vismaz otrais bērns ģimenē, stipendijas apmērs var būt mazāks nekā «bērna» pabalsts. Tādējādi ģimenei, kurai palielinājušies izdevumi studenta uzturēšanai (nauda ceļam, mācību materiāliem), vēl tiek liegta iespēja saņemt ģimenes valsts pabalstu. Ģimenes valsts pabalsts būtu izmaksājams neatkarīgi no tā, kur jaunietis mācās un cik lielu stipendiju saņem.
Gita Muceniece, daudzbērnu māmiņa Pilsrundālē
Valsts atbalstu nejūt
– Valsts atbalstu es kā četru bērnu mamma īpaši nejūtu. Nejutām atbalstu pēc pēdējām sociālajām piemaksām un, domāju, nejutīsim arī pēc nākamajām. Tas pamatā tāpēc, ka palielinās cenas pakalpojumiem un veikalos precēm. Piemaksas, minimālo algu ceļ, bet ļoti aug arī dārdzība. Beigās tas pats vien sanāk, ja ne pat palielinās izdevumi.
Tāpēc, domājot par bērniem, mēs ar vīru paļaujamies tikai paši uz sevi. Ar niecīgajiem valsts pabalstiem neko daudz nenopirksi un bērnus neuzturēsi. Īsti neizprotu vienu – kāpēc pirmais bērns ir sliktāks, t. i., par viņu valsts maksā mazāk nekā par ceturto? Kāpēc par pirmo bērnu valsts maksā četras reizes mazāk? Vai viņš mazāk ēd? Tas man liek aizdomāties.
Ja salīdzinām atbalstu ģimenēm citās Eiropas valstīs un Latvijā, tad kļūst pavisam bēdīgi par mūsu valsti.
