Kādu ietekmi uz pircējiem un ekonomiku jūsuprāt atstās lēmums no nākamā gada samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem?
Laila Vārtukapteine, SIA «ELVI Latvija» komercdirektore
Paliks maciņos
– Lēmums samazināt PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ne vien aizstāv Latvijas ražotāju intereses, bet arī norāda uz nozīmīgiem procesiem sabiedrībā – esam sākuši novērtēt Latvijā audzētus produktus, apzināmies, ka valstiski jāatbalsta tautsaimniecības attīstība.
Samazinātā PVN likme, pirmkārt, garantēs to, ka tirdzniecības vietās saruks Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu cenas. Tiesa, augļu un dārzeņu cenas veidojas sezonāli, tāpēc tās vienmēr būs svārstīgas, bet kopumā mazākas. Tie daži miljoni, ko zaudēs valsts budžets, paliks iedzīvotāju maciņos. Otrkārt – augļi un dārzeņi ir pārtikas produkti, kam jāveido lielākā daļa veselīgas maltītes, tāpēc ir likumsakarīgi, ka to noieta palielināšanai valdība izmanto fiskālas metodes. Ir cerība, ka diskusija par augļu un dārzeņu nozari mudinās cilvēkus vairāk domāt, ko ceļam galdā. Treškārt, šis solis rāda – Latvijai ir svarīgs katrs uzņēmums, kas veido mūsu valsts ekonomisko stabilitāti, maksā nodokļus. Augļu un dārzeņu ražotāji darbību koncentrējuši Latvijas reģionos, tātad tas nozīmē atbalstu laukiem un lauku iedzīvotājiem.
Būtu naivi cerēt, ka samazinātā PVN likme atrisinās visas sociālās un ekonomiskās problēmas, tomēr tā rāda, ka ar savu izvēli mēs katrs varam atbalstīt savas valsts cilvēkus.
Andis Arājs no zemnieku saimniecības «Strīķeri» Iecavas novadā
Uzdod par šeit audzētiem
– Nodokļa samazināšana ir apsveicams solis, jo galapatērētājam Latvijā audzētajiem dārzeņiem vajadzētu kļūt lētākiem. Pagaidām man grūti spriest, vai kā vietējais dārzeņu audzētājs varēšu ko iegūt, samazinot pārdošanas cenu ar nodokļa starpību. Taču, ja pieprasījums pēc šādas normas ir un gudras galvas to izdomājušas, tātad tā ir pamatota.
Nedomāju, ka tas bremzēs dārzeņu importu, kas līdz šim bija galvenā vietējo ražotāju problēma, jo ievestos dārzeņus tirgoja par zemāku cenu.
Neceru, kas tas mazinās citu senu problēmu – ievesto dārzeņu uzdošanu par šeit audzētiem. Importētājiem būs vēl lielāka interese ievesto produkciju palikt zem vietējo ražotāju nosaukumiem. Produkta izcelsme ir jākontrolē atbildīgajām valsts institūcijām, domāju, tās saprot, kas gaidāms. Šogad mani sīpoli, auguši slapjumā, ir tumšākām mizām un nav tik izskatīgi kā zeltainie poļu sīpoli, bet ne vienmēr šeit un kaimiņvalstīs augušie dārzeņi vai augļi ir viegli atšķirami.
Ir skaidrs, kā samazinātā PVN likme darbosies praksē. Jāsaprot, kā jaunā norma strādā, jāpamēģina tās ietekme, un pēc tam var vērtēt, vai nodokļu atvieglojumus noteikt arī citiem vietējiem ražojumiem.
Linda Daga, kajenīcas «Cafe+» Vecumniekos vadītāja
Mēs šo atlaidi neizjutīsim
– Šis ir politiski ļoti skaists paziņojums. Iespējams, tas kādus uzņēmējus arī iepriecinās, bet ne mani. Skaidrojums šādam pesimismam ir pavisam vienkāršs – manā uzņēmumā izmantoto vietējo augļu un dārzeņu apjoms ir tik niecīgs, ka solīto ietaupījumu nejutīšu nedz es, nedz mūsu kafejnīcas klienti. Varbūt, ja es nodarbotos ar gurķu marinēšanu lielos apjomos, tad par kaut kādiem ieguvumiem varētu runāt. Kafejnīcai vasaras mēnešos cenšos iegādāties augļus un dārzeņus no vietējiem iedzīvotājiem. Jebkurā gadījumā tie ir dārgāki nekā ievestie. Taču es cenšos atbalstīt vietējos ļaudis.
Ja valdība tiešām gribētu palīdzēt tādiem mazajiem uzņēmējiem kā es, tad labāk lai neuzspiež mums obligāto minimālo algu. Mūsu apgrozījums ir ar sezonālu raksturu, nopelnām tik, cik tiešām reāli varam nopelnīt. Ir laiks, kad ieņēmumi sarūk pavisam. Tāpat nevar arī salīdzināt cenas un maksātspēju cilvēkiem Rīgā un Vecumniekos. Tādēļ nevajadzētu uzspiest visiem vienādus noteikumus. Reālajā dzīvē viss ir daudz citādāk, nekā to fiksē Ministru kabineta noteikumi.
