Pētījuma nobeigums. Sākumu skat. «Bauskas Dzīvē» 5. decembrī.
Latvijā nelabprāt runā par aptieku tīklu un lieltirgotāju ietekmi uz zāļu cenas veidošanos, kā arī ārstu sadarbību ar farmācijas kompānijām.
Neizvēlas lētāko no analogiem
Pētījumā «Integrācijas struktūras un farmācijas nozares Latvijā» ir konstatēts trūkums regulējumā, kas neļauj izsekot zāļu cenas veidošanās ceļam mūsu valstī. Piemēram, atlaides, kuras lieltirgotāji saņem no ražotājiem vai aptiekas no lieltirgotājiem, ir konfidenciāla informācija un, iespējams, ne vienmēr atspoguļojas gala cenā. Sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi pret daudz lētākām ģenēriskajām zālēm.
SIA «Latvijas aptieka» Bauskas aptiekas vadītāja Daiga Eglīte uzskata, ka Latvijā medikamenti nav dārgi. Salīdzinot ar ārzemēm, mūsu zemē zāles ir par pieņemamām cenām, taču viss jāvērtējot citā griezumā, proti, salīdzinājumā ar iedzīvotāju ienākumu apmēru, pirktspēju, kopējo ekonomisko situāciju. D. Eglīte atzīmēja, ka oriģinālie medikamenti vienmēr būs dārgāki, jo tajos «slēpjas vesela zinātne». Pētnieku grupas zāļu tapšanā izmanto savas zināšanas, strādā laboratorijās, un pie viena medikamenta izstrādes, iespējams, pavadīti vairāki desmiti gadu. Šis process ir ne vien laikietilpīgs, bet prasa arī resursus. Tādēļ oriģinālās zāles vienmēr būs dārgākas nekā ģenēriskās jeb patentbrīvās. Proti, brīdī, kad patenta aizsardzība beidzas (zālēm parasti tie ir desmit gadi), arī cits ražotājs drīkst sākt sintezēt šo ķīmisko formulu un ražot būtībā tādas pašas zāles. Arī ģenēriskās zāles pārbauda, vai tās darbojas tieši tāpat kā oriģinālās zāles. Tā ir zāļu ražotāja atbildība, pauž Zāļu valsts aģentūra (ZVA).
ZVA dati liecina, ka oriģinālzāļu iepakojuma cena vidēji ir teju divkārt lielāka. Pēc 2015. gada datiem, ģenērisko zāļu vidējā cena bija
4,08 eiro, oriģinālzāļu iepakojuma vidējā cena – 9,76 eiro, dažkārt ģenēriskie medikamenti var būt pat astoņas reizes lētāki.
Nezina par alternatīvām
ZVA kopīgi ar biedrību «Veselības projekti Latvijai» šogad īstenoja kampaņu «Kā nepārmaksāt par zālēm?». Tās laikā pacienti tika aicināti nekautrēties jautāt, vai izrakstītajām zālēm nav lētākas alternatīvas. Biedrības vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente Signe Mežinska portālam lvportals.lv atzinusi, ka daudzi iedzīvotāji, it sevišķi gados vecāki cilvēki, nezina, ka šāda alternatīva ir pieejama. Dažkārt pie vainas esot arī ārsti, kas nesniedz informāciju par šādu iespēju. S. Mežinska piekrīt, ka mediķim ir tiesības ieteikt noteiktus medikamentus, taču ir pietiekami daudz situāciju, kurās ārsts varētu informēt pacientu par to, ka konkrētajām zālēm ir arī lētāka alternatīva.
Biedrības vadītāja uzsver, ka ārstam ir pienākums receptē norādīt zāļu aktīvo vielu kompensējamo zāļu sistēmā un šī kārtība vairāk vai mazāk strādājot. Taču Latvijā pacienti par saviem līdzekļiem pērkot ļoti daudz zāļu, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Attiecībā uz šīm zālēm ārstiem nav pienākuma receptē norādīt aktīvo vielu. Šajā gadījumā receptē minēts konkrēts medikaments, kam ir zināms ražotājs un cena. Šādā situācijā S. Mežinska aicina pacientus prasīt gan ārstam, gan farmaceitam un interesēties, vai nav lētākas alternatīvas. Ja ārsts atbild, ka, viņaprāt, jālieto oriģinālais preparāts, vajadzētu noskaidrot, kādi ir iemesli, jo, iespējams, var būt motivēts pamatojums. Ja ārsts ir izrakstījis recepti un pacients nezina, vai tās ir oriģinālas zāles vai nepatentēts nosaukums, tad var aptiekā pavaicāt – farmaceits labprāt atbildēs un izskaidros.
Farmaceite D. Eglīte apstiprina – ja mediķis receptē uzrakstījis ķīmisko nosaukumu, farmaceitam obligāti jāpiedāvā lētākais variants, ja dokumentēts ir oriģinālais zāļu nosaukums, bet, ja ārsts ir norādījis, ka aizvietot nedrīkst, farmaceits par aizvietošanu pat nerunā. D. Eglīte neslēpj, ka netrūkst izņēmumu, piemēram, ja cilvēkam nav naudas, protams, farmaceiti, neskatoties uz ārsta rakstīto, cilvēkam pārdod aizvietojamo medikamentu, jo citādi slimnieks paliek bez zālēm, un šādi gadījumi var beigties letāli.
Virkne aizspriedumu
No mediķu puses daudzkārt dzirdēts, ka paši neuzticas ģenēriskajiem medikamentiem: vienām zālēm esot cits iepakojums, tāpēc tās ātrāk izgaro, citām izmantoti lētāki sāļi, citāds apvalks, netiekot pētītas krāsvielas un to ietekme uz zāļu aktīvo vielu. Tikmēr farmaceiti un ZVA apliecina, ka Latvijā reģistrētie ģenēriskie medikamenti ir līdzvērtīgi oriģinālajiem. S. Mežinska neizslēdz, ka var būt atsevišķu pacientu reakcijas. Taču, ja ir pamatotas aizdomas, ka ģenēriskās zāles ir izraisījušas blaknes, gan ārsta, gan pacienta pienākums esot par tām ziņot ZVA mājaslapā. Tā vietā, lai izteiktu vispārīgus apgalvojumus par to, ka patentbrīvie medikamenti nav efektīvi, ārstiem būtu jāziņo par katru no šiem atsevišķiem gadījumiem, pārliecināta ir LU docente.
Viņa apstiprina, ka Latvijā pastāv diezgan daudz aizspriedumu par ģenēriskajām zālēm. Mediju analīze parādījusi, ka arī paši ārsti pauž šādus aizspriedumus, kuriem nav pamatojuma zinātniskos pētījumos. Lielākais ieguvums no ģenēriskajiem medikamentiem kopumā ir to zemās izmaksas, jo to ražotājiem nav jāsedz ar zāļu patentēšanu un pētījumiem saistītie izdevumi, ko jau ir veicis oriģinālo zāļu izgatavotājs.
Zināmi cenas griesti
ZVA aģentūras pārstāve Dita Okmane atgādina, ka zāļu cenas Latvijā veido ražotāja noteiktā cena, lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis. Lieltirgotavas un aptiekas cenai tiek piemērots normatīvajos aktos noteikts korekcijas koeficients un korekcijas summa, tādējādi ierobežojot maksimāli pieļaujamo cenu, par kādu iegādājamies zāles aptiekās. Līdz ar to vienas un tās pašas zāles var maksāt atšķirīgi dažādās aptiekās atkarībā no piemērotā uzcenojuma vai atlaides.
Tomēr aptiekas nedrīkst pārdot zāles par cenu, kura ir lielāka par maksimāli pieļaujamo zāļu cenu, ko ikviens var pārbaudīt Zāļu valsts aģentūras mājaslapā www.zva.gov.lv, sadaļā «Pārbaudi zāļu cenu šeit!», kurā iespējams ierakstīt aktīvās vielas vai zāļu pilnu vai nepilnu nosaukumu. Ja rodas šaubas par zāļu cenas pamatotību vai par pirkumu ir pieprasīta lielāka samaksa, D. Okmane iedzīvotājus aicina ziņot Veselības inspekcijai.
Arī no ZVA puses D. Okmane aicina pacientus aptiekā vienmēr prasīt farmaceitam, vai tajā nav lētāku līdzvērtīgas iedarbības zāļu, ja vien ārsts receptē nav minējis, ka zāles nedrīkst aizvietot, vienlaikus arī uzsverot, ka visi ar ārstēšanu saistītie jautājumi pacientam jāizrunā ar savu ārstu, arī jautājums par zāļu izvēli. Tikai ārsts, pārzinot pacienta veselību, varēs visprecīzāk pateikt, kādas zāles konkrētajā situācijā viņam vajadzīgas, teic D. Okmane.
Lietuvā zemāka PVN likme
Iepriekšējā publikācijā 5. decembrī atainojām medikamentu cenu dažādās mūspuses un kaimiņzemes Lietuvas aptiekās. A/s «Sentor Farm aptieka» («Mēness aptieka» zīmola īpašniece) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, komentējot šos datus, atzina, ka «acīs duras» atšķirība starp zāļu cenām Latvijā un Lietuvā. «Cenas būtiskāko atšķirību veido PVN likme, kas Lietuvā ir tikai 5%, kamēr Latvijā zālēm tiek piemērota 12% likme. Mūsu valstī ir bijuši mēģinājumi PVN likmi bezrecepšu zālēm paaugstināt pat līdz 21%. «Mēness aptiekas» vairākkārt aicinājušas valdību samazināt PVN likmi zālēm un iebildušas pret PVN likmes paaugstināšanu nākotnē, jo šāds solis samazina zāļu pieejamību iedzīvotājiem,» situāciju raksturo D. Juskovecs. Viņaprāt, dažādo PVN likmju dēļ nav korekti salīdzināt zāļu cenas kaimiņvalstīs.
«Valsts ir noteikusi aptiekas maksimāli pieļaujamo cenu, ko stingri kontrolē Veselības inspekcija. Kā redzams no laikraksta veiktā apkopojuma, maksimāli pieļaujamā cena nav pārsniegta nevienā aptiekā, turklāt lielākoties visās zāļu tirgotavās cenas ir nedaudz zemākas kā valsts noteiktās maksimālās cenas,» teic D. Juskovecs.
Viņš skaidro, ka cenu atšķirību var ietekmēt arī laiks, kad aptieka zāles ir iepirkusi. Nereti zāļu ražotāji ZVA mainot savu zāļu deklarētās cenas, tāpēc aptiekās vienām un tām pašām zālēm varot atšķirties cena. «Ja aptieka būs iepirkusi zāles par veco cenu, tad arī piecenojums tiks veidots no vecās zāļu cenas, nevis no jaunās. Bet šī atšķirība aptiekās pastāvēs tikai līdz tam brīdim, kad aptieka iztirgos iepirktos krājumus. Savukārt valsts kompensācijas sistēmā esošiem medikamentiem cena tieši kompensācijas gadījumā nedrīkst atšķirties – tā nevar būt ne lielāka, ne mazāka – visās aptiekās Latvijā cenai jābūt tādai, kāda noteikta kompensējamo zāļu sarakstā,» uzsver a/s «Sentor Farm aptieka» vadītājs.
Turklāt uzņēmuma ieskatā daudz svarīgāk par cenu konkurenci esot sacensties par pakalpojuma kvalitāti, pieejamo pakalpojumu klāstu un preču sortimentu.
D. Juskovecs uzskata, ka tieši farmaceits ir pieejamākais no visiem veselības aprūpes speciālistiem un savās pozīcijās būtībā esot neaizstājams.
«Farmaceits aptiekā nevis pārdod medikamentus un citus produktus, bet gan nodrošina farmaceitisko aprūpi. Aptiekāri ir tie, kas situācijās, kur vērojama nepietiekama pieejamība mediķiem, sniedz padomu, nozīmīgu konsultāciju par medikamentiem un ieteikumus veselīgam dzīvesveidam. Zinām, ka valstī daudzi pacienti neizvēlas lētāko no analogiem. Septembrī tika publiskoti dati, ka tikai kompensējamo zāļu sistēmā vien, izvēloties lētāko valsts apmaksāto medikamentu, pacienti gadā būtu varējuši samaksāt par 23 miljoniem eiro mazāk, bet, izvēloties lētāko medikamentu pārējos gadījumos – vēl par apmēram 40 miljoniem eiro mazāk. Jāpiezīmē, ka šādas izvēles iemesls ir gan informācijas trūkums, kuru var saņemt no farmaceita, gan arī pacienta apzināta rīcība, vadoties no reklāmas vai ārsta ieteikuma,» tā D. Juskovecs.
Priekšlikums noraidīts
Jautājot Finanšu ministrijai (FM), kāpēc nav iespējams sekot kaimiņu piemēriem un ievērojami samazināt PVN likmi medikamentiem, FM sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Zaiga Dziļuma paskaidroja, ka PVN samazināto likmju ieviešana pazemina valsts budžetā iemaksājamā PVN summu. Tālab valstij būtu jābūt skaidrībai, kādiem mērķiem un ar kādu nolūku tiek izmantotas šīs valsts budžetā neiegūtās nodokļa summas. «Samazinātās likmes būtu jāievieš mērķtiecīgi, t. i., precīzi nosakot ekonomisko rezultātu, ko ar šo likmju ieviešanu ir domāts sasniegt, valstij ir jādod iespēja šo likmju ieviešanas rezultātu izvērtēt un nepieciešamības gadījumā atcelt, ja to ieviešana nav devusi gaidīto rezultātu,» teic Z. Dziļuma un piebilst, ka PVN samazinātās likmes piemērošana sociālo jautājumu risināšanai nedod gaidīto efektu un citi mērķtiecīgāki pasākumi labākai ienākumu sadalei ir daudz piemērotāks instruments.
Attiecībā uz jautājumu par PVN samazinātās likmes ieviešanu medikamentiem Z. Dziļuma informē, ka patlaban mūsu valstī noteiktā PVN samazinātā likme ir 12% apmērā. Līdz ar ierosinājumu no 2018. gada 1. janvāra ieviest jaunu PVN samazināto likmi 5% Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, no deputātu puses aktualizēts jautājums par PVN samazinātās likmes 5% apmērā noteikšanu tādām zālēm, kas iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarak-stā. Z. Dziļuma atklāja, ka šis priekšlikums no Finanšu ministrijas šajā brīdī ir noraidīts negatīvas fiskālās ietekmes uz valsts budžetu dēļ, kas 2018. gadā un turpmāk veidotu 11,9 milj. eiro.
Z. Dziļuma uzsver, ka vislielākais papildu finansējums 2018. gada valsts budžetā ir veselības aprūpei, tādējādi pirmo reizi šim mērķim atvēlētais finansējums pārsniedz vienu miljardu eiro. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem rindu samazinājumam, kā arī veselības nozarē strādājošo speciālistu darba samaksas palielināšanai un citiem svarīgajiem pasākumiem papildus tiks novirzīti 235 miljoni eiro. Tāpat ir iezīmēts skaidrs ceļš veselības nozares finansējuma attīstībai, kas 2020. gadā tiecas uz 4% iekšzemes kopprodukta.
Kas ir ģenēriskās zāles?
Ģenērisko zāļu galvenā priekšrocība ir tā, ka tās ir ievērojami lētākas nekā šo pašu zāļu oriģināli.
Ģenēriskās zāles satur tieši tādu pašu aktīvās vielas daudzumu kā oriģinālās zāles. Tieši zāļu aktīvā viela nodrošina ārstējošo iedarbību vai slimības simptomu atvieglošanu.
Lai pierādītu, ka ģenēriskās zāles ir līdzvērtīgas un tikpat efektīvas kā oriģinālās zāles, to ražotājam jāveic bioekvivalences tests. Ar tā palīdzību tiek pierādīts, ka, lietojot vienādu devu oriģinālo vai ģenērisko zāļu, cilvēka organismā nonāk identisks aktīvās vielas daudzums vienādā periodā. Ja šīs prasības ir izpildītas, ģenēriskais medikaments tiek reģistrēts un nonāk tirgū.
Atbildīgās iestādes uzrauga gan oriģinālo, gan ģenērisko zāļu nekaitīgumu un analizē ziņojumus par novērotajām blakusparādībām. Līdz šim nav novērotas būtiskas atšķirības blakusparādību ziņojumu skaitā par oriģinālajām un ģenēriskajām zālēm. Ja, lietojot zāles, tiek fiksētas blakusparādības, ir jāziņo ārstam, farmaceitam vai Zāļu valsts aģentūrai.
To, vai ārsta izrakstītajām zālēm Latvijas tirgū pastāv ģenēriskās alternatīvas, var noskaidrot, uzdodot jautājumus aptiekā, piemēram: «Vai šīs ir ģenēriskās zāles?», «Vai jums ir cita ražotāja šīs pašas zāles?», «Vai jums ir citas zāles ar šo pašu aktīvo vielu?», «Vai šīm zālēm ir lētāka alternatīva?».
Visas Latvijā reģistrētās zāles var sameklēt Zāļu valsts aģentūras mājaslapā, sadaļā Latvijas Zāļu reģistrs – www.zva.gov.lv/zalu-registrs/. Lai atrastu alternatīvas, meklētājā jāieraksta zāļu aktīvās vielas nosaukums, tā minēta uz zāļu iepakojuma zem nosaukuma, parasti slīprakstā vai nedaudz mazākiem burtiem.
Detalizētāka informācija mājaslapā http://www.generiskaszales.lv/pacientiem.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
