Lielu iebildumu nav, sistēma darbojas visai labi, tomēr ir sīkumi, kas vēl jāatrisina, – tā Rundāles novada pašvaldības komunālā dienesta darbu vērtē «Bauskas Dzīves» aptaujātie cilvēki.
Dienestā ir trīs pašvaldības algoti darbinieki – vadītājs, būvinženieris un ekonomiste. Atalgojumam atvēlēta lielākā daļa izmaksu no novada domes budžeta, rāda dati mājaslapā rundale.lv.
Visos ciematos
Pašvaldības dienests sniedz teju visus pakalpojumus, izņemot atkritumu savākšanu, kas visā novadā konkursa kārtībā nodota privātas SIA «Ragn-sells» pārziņā. Siltumapgāde pieejama Saulainē un Pilsrundālē, ūdensapgāde – arī Ziedoņos, Vecrundālē, Punslavās, Viesturos, Bērstelē, Svitenē un Tīrumos. Centralizēta notekūdeņu apsaimniekošana rit Saulainē, Pilsrundālē, Ziedoņos, Viesturos, Bērstelē, Svitenē un Tīrumos.
Dienests apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas, remontē pašvaldības dzīvokļus un gādā par ielu apgaismojumu. Kā skaidro Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, savulaik, likvidējot katlumājas un ūdensapgādes uzņēmumus, auditorfirma pēc ekonomiskās analīzes ieteikusi izveidot komunālo dienestu kā pašvaldības aģentūru vai struktūrvienību un vēlāk, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai laukos, pārveidot to par pašvaldības kapitālsabiedrību vai nodot pakalpojumus privātajam biznesam.
Vietējie apstākļi
Priekšrocība pašvaldības dienestam ir simtprocentīga izdevumu kontrole un līdz ar to augstāka pakalpojumu saņēmēju uzticēšanās, atzīst A. Okmanis. Trūkums – bijuši vairāki Eiropas fondu un valsts finansēti investīciju projekti siltumapgādes jomā, kuros varēja piedalīties tikai kapitālsabiedrības.
«Apstiprinot tarifus pašvaldībā, var korektāk novērtēt sociāli ekonomisko situāciju pagastos un pakalpojumu saņēmēju maksātspēju, kā arī pakalpojumu sniedzēja plānoto izdevumu pamatojumu,» skaidro pašvaldības vadītājs.
Komunālā dienesta darbiniekiem par darbu siltumapgādē, ūdensapgādē, notekūdeņu un dzīvojamo māju apsaimniekošanā maksā no ieņēmumiem par šiem pakalpojumiem. Par darbu teritorijas kopšanā un labiekārtošanā, kapsētu apsaimniekošanā, pašvaldības dzīvojamā fonda uzturēšanā, skolu un bērnudārza komunālo pakalpojumu nodrošināšanā darbinieki saņem atalgojumu no pašvaldības budžeta vispārējiem ieņēmumiem.
Izmanto atbalstu
Dome aktīvi izmantojusi atbalstu infrastruktūras uzlabošanai ciematos – no 2012. līdz 2015. gadam Svitenē, Saulainē, Viesturos un Bērstelē ūdensapgādes un kanalizācijas rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 732 tūkstoši eiro, 80% no Eiropas fondiem.
A. Okmanis pauž, ka no pašvaldības budžeta pakalpojumu izmaksas netiek subsidētas. Tomēr iedzīvotāji teic – iespējams, dome «piesedz» individuālos parādniekus, jo tādi ir, tomēr dabasgāzes vai šķeldas piegāde katlumājām neizpildītu saistību dēļ nav pārtraukta, un siltums mājās ir. Par to cilvēki pašvaldību uzteic, jo lauku ciematos ļaužu ienākumi mēdz būt mazāki nekā pilsētā, tomēr pakalpojumu izmaksas vietām ir pat nedaudz lielākas.
Apzinīgajiem komunālo pakalpojumu rēķinu maksātājiem pirms 2009. gada beigām sarīkota loterija, kurā varēja laimēt atlaides apkures un citiem maksājumiem no pieciem līdz pat 100 latiem.
UZZIŅAI
Siltumenerģijas tarifs Pilsrundālē tiek noteikts pēc dabasgāzes tirdzniecības cenas. Pēc «Latvijas Gāzes» un regulatora sniegtās informācijas, šoziem tas ir 47,81 eiro/MWh.
Saulaines ciemā siltumenerģijas tarifs pašvaldībā noteikts 58,12 eiro/MWh bez PVN, kas ir augstāks nekā vidēji valstī un citu mūspuses novadu apdzīvotajās vietās.
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs novadā noteikts 10,36 eiro/m3 bez PVN. Privātmāju īpašniekiem un juridiskām personām tarifs par atkritumu apsaimniekošanu noteikts 10,13 eiro/m3 bez PVN.
Izdevumi no pašvaldības budžeta šogad:
notekūdeņu apsaimniekošanai – 59 220 eiro;
teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 1 771 534 eiro;
labiekārtošanai – 134 974 eiro.
Avoti: pašvaldība, SPRK, «Latvijas Gāze».
VĒRTĒ IEDZĪVOTĀJI
Agnis Almans, dzīvokļa īpašnieks Saulainē:
– Dzīvošana Saulainē ir tīri laba, vienīgi veikalā varētu būt lielāka izvēle. Par komunālajiem pakalpojumiem lielu sūdzību nav, vienīgi pērn mazliet par vēlu apkuri pieslēdza, dzīvoklī jūtams mitrums. Patlaban dažkārt istabā ir 27 grādi, kas ir par daudz, bet mums nav iespējas to regulēt. Ūdenī dažkārt jūtams dzelzs piejaukums, iespējams, tad, kad sūkņu stacijā nedarbojas filtri. Maksa pagaidām ir apmierinoša, ja cenas kāps, būs jāvērtē izdevīgums. Mūsu mājai apkārt ir daudz koku, tāpēc dzīvoklī maz iespīd saule. Domāju, ka vecajiem kokiem jānoņem liekie zari, jo jādomā par mājokļu izsauļojumu. Ceļi un ielas uzturēti labi, bet par auto nolikšanu Saulainē jāpadomā. Mums vajadzīgs stāvlaukums, jo tagad par vietām pie mājām teju jācīnās. Pēdējos gados te ienākušas jaunas ģimenes ar bērniem, katrai ir divi automobiļi. Vecākie cilvēki nav apmierināti, ka tās liek pārāk tuvu mājai, bet arī citur vietas nav.
Elmārs Miļūns, dzīvokļa īpašnieks Saulainē:
– Atkritumu izvešanas maksu agrāk aprēķināja pēc cilvēku skaita, tagad to iekasē vienādi no katra dzīvokļa. Es un citi pensionāri dzīvojam vieni paši, iznesam maisiņu reizi nedēļā, bet ir cilvēki, kas dzīvoklī ir pieci seši un nes katru dienu pāris kuļu, taču maksa mums ir vienāda. Joprojām nav atrisināts, ka svešas vieglās mašīnas apstājas un izmet maisus mūsu atkritumu tvertnēs. Maksa jārēķina pēc cilvēku skaita, citādi pensionāri maksā arī par turīgajiem. Ar apkuri mums ir tā, kā grib meistari. Ja viņiem ir svētki, tad mēs salstam, ja nav svētki – viss ir kārtībā. Apsaimniekotāju brigāde bieži neņem vērā, ja zvanu ziņot par avāriju, nākas gaidīt pat vairākas dienas. Labi, ka vietējais santehniķis kaimiņš ir atsaucīgs, parasti palīdz.
Līga Žukauska, dzīvokļa īpašniece Pilsrundālē:
– Mums pieejams viss pakalpojumu klāsts, par ko kopumā lielu sūdzību nav. Apkuri vajadzētu regulēt – tagad dzīvoklī ir vairāk nekā 23 grādi, taču neko nevaru darīt. Remonta brigādes darbi-
nieki ir ļoti noslogoti, jo trijatā atbild par saimniecību visā novadā. Domāju, ka brigāde ir par mazu, jo viņiem visur jārisina nepilnības vai avārijas situācijas. Es reizi mēnesī pati izstaigātu un pārbaudītu visas sistēmas, bet viņiem tam laikam trūkst laika.
Dzeramais ūdens mums tek labs no krāna, karstā ūdens temperatūra mainās, jo caurules ir aizsērējušas. Es novērtēju pašvaldības ieguldījumu, jo domāju, ka tā samaksā tēriņus, pat ja iedzīvotāji palikuši parādā. Domāju, ka ir nepareizi aprēķināt sadzīves atkritumu maksu no dzīvokļa, kas vidēji ir četrarpus vai pieci eiro mēnesī. Pat es no sava dzīvokļa ar trijiem cilvēkiem vasarā uz tvertni aiznesu pāris maisu mēnesī, jo pārtikas atkritumus lieku komposta kaudzē, atšķiroju papīru, stiklu un plastmasu. Dalīto atkritumu konteineru varētu būt vairāk.
Rudīte Gustiņa, dzīvokļa īpašniece Pilsrundālē:
– Esmu apmierināta ar komunālā dienesta darbu, kaut arī lēti tas nav, bet pietiekami ērti. Esam divi pensionāri dzīvoklī, varam iztikt. Siltuma pietiek, pašlaik gandrīz par siltu. Ūdeni piegādā, gaismas gana. Siltumu vēl nevaram regulēt, bet gaidām siltināšanu – nākamvasar plānots ķerties pie mūsu mājas. Nedzeram ūdeni no krāna, bet vārām to. Kad atbrauc bērni, viņiem mūsu ūdens šķiet pārāk kaļķains. Atkritumi būtu stingrāk jāšķiro, cilvēkiem tas jāiemāca. Tos laikus izved. Mums ir brīnišķīgi sētnieki – ielas un ietves vienmēr tīras un kārtīgas.
Māris (vārds mainīts) Saulainē:
– Ciematā vide ir sakārtota, salīdzinot ar Rītausmām Bauskas novadā, kur dzīvoju agrāk. Ir sīkumi, kas jāatrisina. Mūsu daudzdzīvokļu mājā apkure ir sāpīgs jautājums – katru gadu mainās izcenojumi, ir siltināta māja un alokatori, bet valda nesaskaņas par mainīgo rēķina daļu. Citiem ir silti – viņi radiatorus neatgriež, citiem auksti – viņi atgriež un maksā pārējo visas mājas patēriņu. Siltuma piegādes daudzumu arī nevar noregulēt, īsti nesaprotu, kāpēc. Es šeit dzīvoju ceturto gadu, bet siltumtrase nav kārtīgi izolēta – zālīte virs vadiem zaļo arī ziemā. Komunālā dienesta vadība īsti uz jautājumiem nevar atbildēt, rodas iespaids par nepietiekamu kompetenci. Cīnāmies ar karstā ūdens stāvvadiem, kurus nevar pareizi atgaisot. Dzeramais ūdens bieži ir dzelžains, citos novados pēc Eiropas projektiem tas ir daudz labāks. Gadās, ka bez brīdinājuma ūdeni atslēdz, neko nepaskaidrojot, bet ģimenei ar bērniem tas ir kritiski.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
