Aizejošais gads Iecavas luterāņu draudzes ansamblim «Iecavas zvans» bijis bagāts – jauni tērpi, uzstāšanās un sadziedāšanās gan pašu un kaimiņu novadu dievnamos, gan Rīgas zālēs.
Ansambļa dalībnieki patiesā sirsnībā runā par kopības izjūtu, uzstājoties jaunajos tērpos, un uzteic savu vadītāju – draudzes ērģelnieci Zaigu Lazdiņu-Radziņu, kura ir viņu «emocionālā uzlādētāja un enerģijas devēja».
Zils un balts
Iecavas ģerboņa krāsās – zilā un baltā – darinātie tērpi rada svētku un vienotības izjūtu, saka dziedātājas Laija Riekstiņa un Silvija Kope. Ansambļa vīri Kaspars Svirskis un Sandris Matīsiņš garos apģērbus neuztverot kā «kleitu», bet kā viduslaiku mūku talārus. «Garais tērps ir baznīcai piederīgs, tādu vilka arī ar kapuci,» saka Kaspars.
Sandris, kurš sagatavojis projektu pašvaldības finansējuma saņemšanai, skaidro, ka arī citās draudzēs ansambļiem ir līdzīgi tērpi: «Tāpēc arī mūsu tērpiem izvēlētas novada ģerboņa krāsas.»
Ginta Lukstiņa un Ieva Knutze agrāk dziedājušas korī. Ieva skaidro starpību: «Šeit es dziedu Dievam. Balss skan tāpat, bet dziesmās ir liela starpība – vai dziedi sabiedrībai, cilvēkiem vai Dieva godam.»
Labas atmiņas
Silvija, citiem piebalsojot, teic, ka grupas emocionālā uzlādētāja un enerģijas devēja ir vadītāja Zaiga: «Viņa māk jebkuram iemācīt dziedāt un balsi nostādīt. Pateicoties Zaigai, šogad esam uzstājušies Kuģniecības muzejā, Mencendorfa namā, Latviešu biedrības namā Rīgā, Salgales un Bauskas baznīcā.»
Zaiga piekrīt dziedātājiem: «Visspilgtākā bija uzstāšanās Kuģniecības muzeja Kolonnu zālē – interjers un seno gadsimtu mūzika veidoja vienotu koptēlu. Līdzīga gandarījuma izjūta Mencendorfa namā, kur koncerts noritēja visos muzeja stāvos. Mūsu ansamblim tika otrā stāva telpa ar gadsimtam atbilstīgu sienas gleznojumu.»
Kopdziedāšana ar citiem ansambļiem dziedātājiem dod draudzības izjūtu. Silvija raksturo: «Mums patīk dzirdēt citu ansambļu uzstāšanos. Esam ticības brāļi un māsas.»
Daļa no rituāla
Ansamblim ir sava loma dievkalpojuma muzikālajā daļā. Silvija teic – viņai patīk dievnama melodijas, arī mājās tagad dungojot tikai garīgās dziesmas. Ieva stāsta: «Brīžam tik ļoti koncentrējos dziedāšanai, ka pašu dievkalpojumu palaižu garām. Ja mācētu dziesmas labāk, varētu rituālu vairāk izbaudīt.» Zaiga piebilst: «Dievkalpojuma mūzikā svarīgākie ir teksti, tāpēc jādomā nevis – cik es labi izklausīšos, bet jānodod klausītājiem atskaņotā jēga.»
Visiem tuvākā ir kopīgā galda dziesma, kas skan katru reizi, pateicoties Dievam par maltīti. Visbiežāk dziedātā ir katras adventes svētdienas dievkalpojuma ievada dziesma. Savukārt Lieldienu svētdienā vairs nedziedot «Liec galvu sērās», jo ar katru reizi kļuvis arvien skumjāk. Iecavniekiem ceļš uz dievnamu ved ar prieku, nevis bēdām, smaidot stāsta dziedātāji.
Patiesā sirsnībā
Attiecības ansamblī ir ļoti sirsnīgas, līdzīgi Iecavas luterāņu mācītāja Rolanda Radziņa attieksmei pret ikvienu ienācēju baznīcā. No dziedātājiem un muzikālās vadītājas strāvo patiesa labvēlība. Maija Mediņa, kurai jau 82 gadi, teic, ka nekāda lielā dziedātāja neesot, bet Dace Siugale viņu apskauj un atgādina par neseno kopīgo uzstāšanos. Zaiga uzteic ikvienu, īpašu paldies sakot Sandrim, ar kura iniciatīvu tikuši pie jaunajiem tērpiem.
Ansambļa vadītāja gandarīta, ka piecus gadus izdevies Iecavā noorganizēt Vasarsvētku festivālu ar daudzu vieskolektīvu dalību. Luterāņu dziedātāji piedalās kapu svētku dievkalpojumos, dzied Mirušo piemiņas svētdienā.
Otrajos Ziemassvētkos otrdien, 26. decembrī, Bauskas luterāņu dievnamā iecavnieki dziedās kopā ar Bauskas, Jelgavas Jāņa baznīcas, Salgales draudzes ansambļiem, Rīgas Latviešu biedrības kori «ERELBE», Bauskas kultūras centra ansambli «Adoramus», ansambļiem «Freska» un «Krētas freska», pēc dievkalpojuma atskaņojot Dīteriha Bukstehudes Ziemassvētku kantāti Aivara Kalniņa latviskotajā versijā.
Muzikālā varēšana augusi
Zaiga Lazdiņa-Radziņa, draudzes ērģelniece un ansambļa vadītāja:
– Pirmoreiz uzvelkot tērpus, bija īpaša izjūta. Tas notika Iecavas 525. jubilejas svinīgajā gājienā. Iecavas ģerbonī attēlots mūsu baznīcas zvans, tērpi ir ģerboņa zilajā krāsā, un ansambļa nosaukums ir «Iecavas zvans». Dziedot tērpos, jūtamies vienotāki.
Man gandarījumu sagādā mirdzums dziedātāju acīs, kad viņi izpilda manis komponētās dziesmas. Tādu sakrājies ļoti daudz. Lielākā daļa dziesmu ir ar baušķenieces Annas Elsbergas tekstiem. Pagājušajā gadā rīkojām viņas 100 gadu piemiņas pasākumu, esam dziedājuši pie dzejnieces atdusas vietas Bauskas kapos. Katru gadu adventes ieskaņai Bauskas baznīcā vedam pirmatskaņojumu ar Annas Elsbergas tekstu. Šī gada dziesma izpelnījās sevišķu atzinību no Bauskas draudzes dāmām.
Dziedāšana draudzes ansamblī rada lielāku piederību savai draudzei. Kas var būt vērtīgāks par Dieva slavēšanu ar mūzikas skaņām? Varbūt kādu baznīcēnu visvairāk uzrunā tieši mūzikas skaņas, varbūt kāds ceļu pie Dieva sāk ar dziedāšanu… Ansambļa muzikālā varēšana ir ļoti augusi, prieks par jauneklīgajām vīru balsīm. Mūsdienu aizņemtības sērga traucē lielākus plānus, bet priecājamies, ka visos baznīcas svētkos varam piedalīties dievkalpojumā.
