Bauskas Valsts ģimnāzijā decembra sākumā valdīja galda spēļu bums. Septīto un astoto klašu skolēni vizuālās māk-slas stundās gatavoja paši savas galda spēles.
Projekta «Veltījums Latvijai» noslēguma pasākumā ar ģimnāzistu veikumu iepazinās jomas eksperti. Skolēnu spēles vērtēja un mēģināja izspēlēt Baltijā vadošā galda spēļu uzņēmuma SIA «Brain games» izpilddirektors Raivis Kalniņš un ģimnāzijas absolvents, vairāku spēļu autors Kristaps Auzāns. Projektu vadīja ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotājs Bruno Bahs.
Izkopj daudzas prasmes
Četras stundas garajā noslēguma sarīkojumā bija vērojams, kā skolās varētu darboties jaunā kompetenču izglītības pieeja. Galda spēļu izgatavošanas projektu audzēkņi īstenoja septiņās vizuālās mākslas stundās. Tā gaitā viņi izkopa un attīstīja ļoti daudzas prasmes, vienlaikus veidojot starppriekšmetu saikni. Pusaudži izzināja galda spēļu nozari, īpaši daudz informācijas gūstot noslēguma pasākumā, kad ar viņiem runāja jomas profesionāļi. Viņi guva ieskatu mārketingā, jo bija jāapgūst spēļu reklamēšanas un kārbu noformēšanas iemaņas.
Vizuālajā mākslā skolēni mācījās formu, krāsu un stilu saderību, izpildot spēles dažādās tehnikās.Veidojot spēļu saturu, pusaudžiem nācās meklēt informāciju par Latviju. Daudzi bija centušies loģikas un izziņas uzdevumos ietvert mazāk zināmus faktus. Kopā savijās zināšanas un prasmes ne tikai vizuālajā mākslā, bet arī ģeogrāfijā, literatūrā, vēsturē, ekonomikā.
Mācās strādāt komandā
Projekta finālā katrai komandai vajadzēja īsi prezentēt savu produktu un ieinteresēt nozares speciālistus uzspēlēt spēli. Vairākums skolēnu atzina, ka grūti bijis strādāt komandā un vienoties par iecerētā īstenošanu. Atklājās nepietiekamas prasmes plānot laiku, jo vairāki projekti pilnībā tika pabeigti tikai iepriekšējā vakarā.
Luīze Burmistrova kopā ar klasesbiedrenēm bija izveidojusi spēli «Latvijas mazā pica». «Nebija viegli strādāt trijatā, tas bija jāiemācās. Jo ilgāk darbojāmies, jo vairāk pilnveidojās spēles ideja. Prieks, ka mūsu spēle ieinteresēja ekspertus. Ļoti noderīga bija ievadlekcija. Nebiju iedomājusies, ka galda spēļu industrija ir tik daudzpusīga,» laikrakstam «Bauskas Dzīvei» atzina Luīze.
Viņas klasesbiedrene Anda Adriana Straumane piebilda, ka ļoti vērtīgi būtu bijis, ja projekta gaitā vizuālās mākslas stundas notiktu četras reizes nedēļā. Tas skolēnus rosinātu strādāt radošāk un centīgāk.
Nopietns bizness
Septītklasnieks Kristers Kalējs kopā ar draugiem bija radījis spēli «Patrioti». Vērtējot savu veikumu un iepazīstoties ar skolasbiedru spēlēm, Kristers secināja: «Projekta uzdevums attīstīja spriestspēju, domāšanu. Vajadzīga laba iztēle, lai radītu ko interesantu.» Robijs Jaunzems piebilda, ka guvis nebijušu pieredzi: «Nekad agrāk neko tādu nebiju veidojis. Tagad izrādās, ka galda spēli izdomāt un uztaisīt var ikviens. Ekspertu stāstītais atklāja, ka spēļu izgatavošana var būt nopietns bizness. Nebiju par to iepriekš iedomājies.»
Eksperti un klasesbiedri ieinteresēti iepazinās ar 8. klases skolēnu galda spēli «Truck mania GP». Tā bija veidota kā oriģināla veiksmes un izziņas spēle, darbojoties autosacīkšu trasē. Viens no spēles autoriem Rainers Maskalāns «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka ar draugiem bieži vien uzspēlē «Monopolu» un kāršu spēles. Tas trenē atmiņu, loģisko domāšanu. «Bija patīkami dzirdēt ekspertu pozitīvo vērtējumu. Šis mums ir tikai tāds spēles uzmetums, kuru eksperti ieteica attīstīt, uzlabot kvalitāti. Tad varētu domāt par tālāko izstrādi,» stāstīja R. Maskalāns.
Pārsteidz skolēnu izdoma
Iepazīstoties ar teju diviem desmitiem ģimnāzistu izstrādāto spēļu, R. Kalniņš jauniešus vairākas reizes uzteica par idejas oriģinalitāti, izdomu. Spēlē «Četrītis» uzslavēti inovatīvie metamie kauliņi. Spēli «Prezidentu veiksmes cirks» viņš ieteica vēl nedaudz noslīpēt un tad nosūtīt uz Prezidenta kanceleju kā jautru skolēnu radošu izpausmju paraugu. Labus vārdus izpelnījās spēles «Nopērc Bausku!» un «Lature», «No nulles», «Uzbūvē Latviju!» un citas. Vairāku darbu autorus uzņēmējs aicināja sazināties ar spēļu izstrādātājiem un turpināt attīstīt iesāktās idejas.
«Esmu patīkami pārsteigts, ka 7. un 8. klasē skolēni spēj radīt kaut ko tik oriģinālu, ka viņiem piemīt talants īstenot savas neparastās idejas. Tas ir arī liels skolotāja Bruno Baha nopelns. Projekts rāda, kā oriģināli un lietderīgi var strādāt jaunajā kompetenču izglītības modelī. Skolotājs Bruno apliecina «Iespējamās misijas» pedagogu prasmes strādāt inovatīvi,» tā Bruno Baha veikumu novērtēja Kristaps Auzāns. Abi jaunie pedagogi ir programmas «Iespējamā misija» bijušie dalībnieki.
Var kļūt par veiksmes stāstu
Atzinīgus vārdus teic Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagoģe Malda Ignatjeva, kura pati izglītojas jaunajā mācību modelī: «Priecājos par Bruno kā pedagoga darbu. Manuprāt, tas ir veiksmīgs kompetencēs balstītas izglītības sistēmas mācīšanās un mācīšanas piemērs. Šāds mācību process pārnes skolēnu zināšanas, prasmes un attieksmi reālajās dzīves situācijās. Tas skolēnam dod iespēju kļūt par jaunu zināšanu apguvēju pašorganizētā mācību procesā. Skolēnam ir iespēja apliecināt radošumu, sadarboties ar klasesbiedriem un saprast, kāpēc viņš mācās. Man patiess prieks, ka mums ir tik talantīgi skolēni un skolotāji.»
Ieinteresēts skolotāja Bruno Baha darbā, kā arī ģimnāzistu paveiktajā bija Raivis Kalniņš: «Izstrādāto galda spēļu prototipu kvalitāte mani pozitīvi pārsteidza. Bija prieks redzēt augstos mērķus, kurus Bruno bija noteicis skolēniem un cik ļoti pusaudži bija strādājuši, lai tos sasniegtu. Lai arī uzdevums bija izveidot galda spēli, svarīgākais un nozīmīgākais rezultāts ir tas, cik ļoti skolēni auga un pilnveidoja savas prasmes. Galda spēļu tirgus ir augošs, dinamisks un aizraujošs arī no biznesa perspektīvas. Taču jāņem vērā, ka vienas galda spēles izstrāde var ilgt pat divus gadus. Mans novēlējums jauniešiem ir turpināt strādāt ar savām idejām arī tad, ja tas nav mācību stundas uzdevums. Katra ideja var kļūt par veiksmes stāstu, ja tiks mērķtiecīgi testēta un attīstīta tālāk.»
Pasaulē populārākā
Lekcijā skolēniem R. Kalniņš sniedza nelielu ieskatu galda spēļu industrijā. Vācijas pilsētā Esenē šogad notika 35. pasaulē lielākā galda spēļu izstāde – gadatirgus. Norises vietas platība, ja salīdzina ar mūsu Ķīpsalas izstāžu centru, ir apmēram deviņas Rīgas halles. Te vienkopus strādā nozares profesionāļi un tūkstošiem interesentu. Par biznesa apjomu liecina viens skaitlis – šogad Esenē piedāvātas 1046 jaunas spēles. Pasaulē kopumā reģistrēti 84 000 dažādu spēļu. Arvien aktīvāki nozarē ir Latvijas pārstāvji.
Kā Latvijas veiksmes stāstu Raivis Kalniņš min izdevniecības «Brain Games Publishing» radīto spēli «Ice Cool». Šovasar tā saņēma industrijas tā dēvēto «Oskaru» jeb apbalvojumu «Gada labākā spēle 2017» bērnu spēļu kategorijā. Spēlei «Ice Cool» ir divas līdz šim nozarē neredzētas pazīmes: kaste kastē un kustīgās figūriņas. Spēli līdz šim nopirkuši vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku 40 valstīs. Tai ir pamācība 15 valodās, tostarp japāņu, krievu, ungāru, vācu, ķīniešu.
Par galda spēļu popularitāti liecina fakts, ka šogad novembra nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pirmais galda spēļu festivāls Baltijā «Balticon». Tā laikā norisinājās populārās spēles «Sabotieri» pasaules čempionāts, kas pulcēja ap 50 dalībnieku. Festivāla apmeklētāji piedalījās Baltijas «Katanas», «Ice Cool» un «Carcassonne» spēļu turnīros. Bija iekārtota galda spēļu izstāde, notika lekcijas par galda spēļu kultūru, radīšanu un izstrādi, konkrētu ideju attīstību.
Ir izaugsmes iespējas
Ieskatu nākotnē sniedz «Brain games» 2015. gada pētījums par galda spēļu popularitāti Latvijā. Aptaujāti 500 respondentu dažādās vecuma grupās, ievērojot dzimumu un nacionalitātes proporcijas. Šo izklaidi iecienījuši dažāda vecuma ļaudis, taču aktīvākie spēlētāji ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Ir tendence palielināties interesentu skaitam pusaudžu vidū, arvien biežāk galda spēles pirkumu grozā ievieto seniori.
Aptauja rāda, ka populārākās ir klasiskās vērtības: «Monopols», šahs, dambrete. Tas kalpo kā iedrošinājums industrijai, vēstot par izaugsmes iespējām. Jāturpina sabiedrības izglītošana, galda spēļu popularizēšana, panākot, ka sabiedrība arvien vairāk pievēršas jaunām spēlēm. Sarunā ar ģimnāzistiem R. Kalniņš to uzsvēra, aicinot viņus nākotnē domāt par iekļaušanos šajā biznesā.
Dzīve ienāk skolā
Bruno Bahs:
– Radošuma tornado vēlās pār Bauskas Valsts ģimnāziju. Projekta noslēgumā izspēlējām vairāk nekā 20 dažādas galda spēles. Katra bija īpaša, atšķirīga no konkurentiem. Paldies Kristapam Auzānam un Raivim Kalniņam, kuri uzbūra bērniem svētkus. Šis bija labsirdīgs, foršs un līdz šim nebijis pasākums, jo prezentācija notika vairāku stundu garumā. Ierastais 40 minūšu cikls uz brīdi piemirsās, un visi varējām mierīgi baudīt radošo atmosfēru. Ļoti noderīgi bija ne tikai izaugsmes komentāri par projektiem, bet arī pasniegtās simpātiju balvas gan skolēniem, gan skolai.
Audzēkņiem vērtīgi bija apjaust, ka spēle nav tikai izklaide, tas ir reāls bizness, kurā var pelnīt naudu. Vēl īpašāk ir tas, ka skolēni redz un dzird nozares profesionāļus. Dzīve ienāk skolā – tāda ir mana filozofija, katrs uzdevums ar jēgu, kur konkrētās zināšanas var izmantot dzīvē. Tikai tā iespējams radīt interesi par nozari un attīstīt talantus.
Latvijā populārākās galda spēles
