(Publicēts saīsināti)
Lauku tūrisma nozare 2017. gada sezonas rezultātus pārrunāja četros reģionālos uzņēmēju semināros, kuros izvērtēja sasniegumus un valdes sēdē noteica pašreizējās problēmas ar nepieciešamību rast steidzamus risinājumus.
Visos reģionos sezona šogad ir bijusi stabila tūristu daudzuma ziņā. Vēsā un lietainā vasara nav mazinājusi ceļotāju skaitu. Ir vērojama tendence, ka no aprites iziet tie tūrisma uzņēmumi, kuri nenotur pietiekami augstu kvalitātes latiņu, neseko klientu prasībām un vajadzībām. Turpretī kvalitatīvs piedāvājums joprojām ir pieprasīts – gan naktsmītņu, gan ēdināšanas, gan apskates saimniecību, gan citu pakalpojumu kontekstā.
Iepretī pozitīvajam lauku tūrisma uzņēmēji pašlaik saskata konkrētus draudus un tendences, kas neveselīgi ietekmē tirgu un uzņēmējdarbību.
Pašvaldību uzņēmumi – pret privāto sektoru
Lauku tūrisma uzņēmēji vairākās Latvijas pašvaldībās ziņo par situācijām, kad ne tikai nav atbalsta, bet arī tiek īstenota negodīga konkurence no pašvaldības puses, sniedzot tūrisma pakalpojumus par ievērojami zemāku cenu. Šāda rīcība kropļo tirgu un rada risku vietējās uzņēmējdarbības pastāvēšanai.
Pašvaldības aizbildinās, ka vietējie uzņēmēji nespēj vai negrib nodrošināt veiksmīgu tūrisma piedāvājumu. Taču šis aizbildinājums neiztur kritiku, jo pēc viena uzņēmēja neveiksmes nevar vispārināti spriest par privāto sektoru kopumā. Piemēram, Siguldas pilsētas slēpošanas trasi tagad apsaimnieko pašvaldība, tādējādi pilsēta konkurē pati ar saviem uzņēmējiem. Arī citos novados ir līdzīgi piemēri – pašvaldība izīrē telpas pasākumiem (Burtnieki) par ievērojami zemāku cenu nekā apkārtnes uzņēmēji, atver savu viesnīcu (Rēzekne), līdz ar to apkārtnes uzņēmumiem strauji samazinās biznesa apjoms. Ventspilī jau gadiem lielākais kempings pieder pašvaldībai. Ir arī tūrisma pakalpojumu piemēri, kas pieder valsts uzņēmumiem, kas nekā nav atbalstāmi un ir pretrunā ar pastāvošajiem likumiem un uzņēmējdarbības loģiku. Ko lai iesāk uzņēmējs?
Pieaugošais birokrātijas slogs
Reģistrēts uzņēmējs ne tikai maksā nodokļus, bet arī velta ievērojami daudz laika, lai apmierinātu vismaz desmit kontrolējošo iestāžu inspekciju prasības. Nereģistrētos piedāvājumus ir viegli atrast, piemēram, pēc informācijas tiešsaistes rezervāciju sistēmās «AirB&B» un booking.com u. c.
Mazā uzņēmumā nav iespējams nodarbināt atsevišķu speciālistu, visbiežāk tas ir pats uzņēmuma īpašnieks, kam ir jāorientējas katrā inspekciju jomā un jāseko izmaiņām prasībās, paralēli vadot arī savu biznesu.
Uzņēmēji novēro, ka, pretēji oficiāli paustajai valsts pārvaldes nostājai, birokrātijas slogs nevis samazinās, bet pieaug. Tas saruka krīzes gados, taču pašreiz kļūst arvien intensīvāks. Ir atkal jālūkojas Igaunijas virzienā, kur daudzas formalitātes tiek risinātas elektroniski, kas aizņem nesalīdzināmi mazāk laika un resursu. Ir nopietni jādomā par to, lai formālās prasības veicinātu uzņēmējdarbības produktivitāti, nevis to grautu. Uzņēmēji saka: «Mēs drīz noslīksim paši savos papīros. Pietiek birokrātijas, papīru un kontrolējošo dienestu! Viesmīlībai un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai ir aizvien mazāk laika!»
Secinājumi un ierosinājumi
Daudzos piemēros ir redzams cilvēcīgais faktors, kur gan pašvaldību darbiniekiem, gan kontrolējošo iestāžu ierēdņiem trūkst ne tikai profesionalitātes, bet arī vēlēšanās atbalstīt uzņēmējus un rīkoties ne tikai pēc likuma burta, bet arī izprast situāciju pēc būtības un veidot dialogu ar uzņēmējiem.
Situācijas risinājumam Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» ierosina:
Ierobežot un stingrāk uzraudzīt pašvaldību biznesa uzņēmumu atvēršanu jomās, kurās tā klaji konkurē ar privāto uzņēmējdarbību. Ieviest prasības pašvaldībām meklēt partnerus privātajā sektorā; noteikt, ka pašvaldības uzņēmumu pakalpojumu cenai jābūt ne zemākai kā cenai konkrētajam pakalpojumam attiecīgajā pašvaldības teritorijā privātajā sektorā.
Noteikt kontrolējošo iestāžu inspekcijām kā obligātu prasību iepriekš pieteikt savu pārbaudi, obligātu principa «konsultēt pirms sodīt» ievērošanu. Vietējām kontrolējošo iestāžu filiālēm/nodaļām/birojiem ieteicams sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt jauno uzņēmumu atbalsta plānu, paredzot konkrētus atvieglojumus, adaptācijas laiku vai konsultāciju iespējas uzņēmuma darbības sākšanas posmā. Stingrāk kontrolēt nereģistrēto uzņēmējdarbību.
Turpināt virzīt jautājumu par Dzīvesveida uzņēmuma koncepciju (precizējot apgrozījumu un darbības jomas). Iesakām par dzīvesveida uzņēmumu definēt lauku tūrisma uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 10 000 eiro gadā, atbrīvojot no nodokļu maksas un atvieglojot dokumentācijas prasības, atļaujot tiem pastāvēt.
Šo priekšlikumu mērķis ir ne tikai izvirzīt prasības, bet arī informēt par situāciju, jo lauku uzņēmējiem jāsecina, ka likumdošanas izmaiņas, veicot reformas vai pieņemot jaunus grozījumus, pārsvarā tiek skatītas Rīgas kontekstā, ignorējot situāciju reģionos. Ja vēlamies saglabāt uzņēmējdarbību un dzīvību laukos, ir steidzami jāmaina attieksme.
