Skanot sirēnām un gaismas signāliem izgaismojot apkārtni, uz nelaimes vietu steidzas glābēji. Latvijā spēkā esošie normatīvi paredz – ugunsdzēsējiem notikuma vietā tālā lauku nostūrī jāspēj ierasties 25 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas. Pilsētā laika limits ir krietni mazāks.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas daļas inspektors Artjoms Habaņens stāsta, ka visos Bauskas daļas pārziņā esošajos apdzīvotajos punktos glābēji teorētiski var ierasties 25 mi-nūšu laikā. To nosaka posteņu izvietojums Bauskā, Iecavā un Vecumniekos.
Problēma ir lauku ceļi
Realitātē gan noteikto laika robežu varētu būt grūti ievērot. Lielākā problēma – lauku ceļu sliktais stāvoklis. Taču A. Habaņens pauž, ka situācija nav bezcerīga. Ir noteikta kārtība, kā nelaimes vietā var un drīkst ierasties kolēģi no citām vietām. Rundāles novada rietumu daļā uz izsaukumiem bieži vien brauc glābēji no Elejas. Ir sakārtota likumdošana, kas par ugunsnelaimēm valsts pierobežā informē arī glābējus Lietuvā. Tie būtu attālākie ciemi Īslīces, Gailīšu, Brunavas, Kurmenes un Skaistkalnes pagastā. Saņemot izsaukumu, glābēji no kaimiņvalsts var steigties palīgā bez kādām papildu formalitātēm. Turklāt mācībās ar kolēģiem ir izstrādāta savstarpējā sadarbība.
Lietuvā jāpaspēj 15 minūtēs
Mazāk optimistisks ir Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības Bauskas nodaļas vadītājs Mārtiņš Memmēns. Neiedziļinoties diskusijās par nokļūšanu visattālākajā ciemā 25 minūšu laikā, M. Memmēns atklāj, ka šādi normatīvi Eiropā ir spēkā tikai Latvijā, vēl arī Ukrainā, Baltkrievijā. Teju visās attīstītajās Eiropas valstīs maksimālais nelaimes vietas sasniegšanas laiks ir 15 minūtes. Šādas prasības ir arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. To izpildi nodrošina plaši izvērstais brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību tīkls. Lietuvā pērnā gada novembrī bija 275 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas. Latvijā Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB) apvienībā reģistrētas 17 komandas. Pavasarī, veicot apzināšanu, tika saskaitīts, ka maksimālais brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu skaits varētu tuvoties pussimtam.
«Tas ir ļoti maz, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem un reālo nepieciešamību,» secina Mārtiņš Memmēns. Uzsverot brīvprātīgo glābēju tīkla attīstīšanas svarīgumu, viņš min divus būtiskus faktorus. Tā ir iespēja nokļūt ugunsnelaimes vietā daudz ātrāk, nekā ierodas VUGD glābēji. Turklāt ir izskaitļots, ka vienas brīvprātīgo komandas izmantošana ir četras reizes lētāka nekā VUGD speciālistu darbs.
Nesamaitāt labas idejas
«Visā pasaulē brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību uzturēšana tiek atbalstīta, jo tas ir nesalīdzināmi lētāk. Latvijā to sāk saprast tikai pašlaik. Turklāt pavērsiens brīvprātīgo glābēju atbalstam norit ļoti gausi,» stāsta M. Memmēns. Tagad tiek izstrādāti vairāki BUB atbalsta modeļi. Viens no tiem piedāvā Lietuvas variantu. Tajā noteikts, ka dežūras laikā BUB postenī atrodas šoferis un dzēsējs. Viņiem jābūt gataviem maksimāli īsā laikā doties uz nelaimes vietu. Par dežūru šiem cilvēkiem maksā minimālo algu, papildu naudu var saņemt par reāli paveikto darbu. Iespējami arī citādāki finansēšanas un tehniskā nodrošinājuma atbalsta mehānismi. Idejas ir, tagad galvenais, lai ierēdņi labās iestrādes nesamaitā, spriež ugunsdzēsējs.
M. Memmēna pārziņā esošajā Bauskas BUB reģistrēts 21 biedrs. Aktīvi mācībās, arī glābšanas darbos iesaistās 12 cilvēku. «Vairums biedru savulaik bijuši aktīvi VUGD darbinieki. Daudzi no viņiem, sasniedzot 40 gadu vecumu, varēja doties izdienas pensijā. Taču tie ir zinoši, spēcīgi un gudri vīri. Būtu grēks viņu pieredzi un kompetenci neizmantot,» atzīst M. Memmēns.
Vērojot pašlaik laukos notiekošo, M. Memmēnam ir divi secinājumi. Skolu slēgšana pagastos, kurai likumsakarīgi seko iedzīvotāju aizplūšana no laukiem, rada darboties spējīgu cilvēku trūkumu. Tajā pašā laikā vairāki zemnieki, lielu lauku saimniecību īpašnieki, izrāda vēlmi iesaistīties brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbā. Ja ne ar līdzdalību, tad vismaz ar finansiālo atbalstu. «Cilvēki saprot, ka nelaimes brīdī visdrošāk ir paļauties uz sevi, uz tuvāk esošajiem glābējiem,» argumentē M. Memmēns.
Nav jaunu puišu
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji strādā arī Vecumnieku novada Skaistkalnē un Bārbelē. Gadus trīsdesmit brīvprātīgā ugunsdzēsēja statusā Skaistkalnē darbojas Āris Gothards. Viņa komandā ir pieci seši vīri, visi vietējie pensijas vecuma iedzīvotāji. Pirms pāris gadiem brīvprātīgo pārziņā nonāca ne vairs jauns, tomēr labi aprīkots ZIL-130 markas automobilis. Pirms tam tas bija kalpojis Rundāles ugunsdzēsējiem.
«Mašīna ir laba. To regulāri pieskatām, uz izsaukumiem vienmēr ir braukšanas kārtībā. Vistrakāk ir ar cilvēkiem, cik jau vispār laukos to palicis. Nav jaunu, spēcīgu puišu,» situāciju raksturo Āris Gothards. Viņš atceras, ka savulaik labāk vai ne tik labi nokomplektētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības bija katrā ciema padomē, lielākajās saimniecībās. Kopsaimniecības privatizējot, šī kārtība tika izjaukta. Vēlāk, veidojot novadus, vēl saruka brīvprātīgo brigāžu skaits. Ā. Gothards gandarīts, ka juku laikos Skaistkalnē vienība nosargāta, ir auto, ko izmantot vajadzības gadījumā.
Zinoši palīgi
«Ir jāskatās uz lietām reāli. No tā saucamās Līvānu mājas 16 minūšu laikā pāri paliks tikai skurstenis. Glābēji no Vecumniekiem, kur nu vēl no Bauskas vai Jaunjelgavas nepaspēs atbraukt. Negribu lielīties, bet decembra vidū, kad Skaistkalnē dega dzīvoklis divstāvu mājas pirmajā stāvā, mēs ieradāmies pirmie un uguns izplatīšanos apturējām. VUGD vīriem atlika tikai visu piekārtot,» situāciju raksturo Ā. Gothards.
To atzīst arī VUGD Vecumnieku posteņa komandieris Māris Plēsnieks. Brīvprātīgo palīdzība ir neatsverama, jo sev tuvējos objektos viņi var nokļūt ātrāk par valsts struktūras glābējiem. Brīvprātīgo transports nereti tiek izmantots ūdens piegādei. «Šie vīri neveic bīstamus darbus, tur vieta profesionāļiem. Taču viņi ir zinoši palīgi,» novērtē M. Plēsnieks.
Uzteicot brīvprātīgo ugunsdzēsēju nozīmi, nevar nepieminēt VUGD darbinieku slodzi pērnās zāles dedzināšanas periodā. Skaistkalnes brīvprātīgie ļoti bieži izbrauc uz šādiem mazāk nozīmīgiem izsaukumiem. «Ja pamanām, ka atkal kāds pielicis sērkociņus kūlai, aizbraucam un nodzēšam. Mašīnai no Vecumniekiem nemaz nav jābrauc. Nereti «pārskrienam» pāri tiltam, lai palīdzētu kolēģiem Germanišķos Lietuvas pusē,» piebilst Ā. Gothards.
Novada teritorijas attālāko nostūru sasniedzamību novērtējusi Vecumnieku novada pašvaldība. Tādēļ brīvprātīgajām vienībām Bārbelē tiek rasta iespēja palīdzēt. Summas nav lielas, taču nauda tiek atvēlēta degvielas iegādei, transporta līdzekļu apdrošināšanai, citām ikdienas vajadzībām.
Depo uztur kārtībā
Bauskas un Iecavas novadā brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības nav saglabājušās. Pirms vairākiem gadiem tika aizvērts postenis Rundāles novadā. «Kad likvidēja posteni Rundālē, tika daudz diskutēts, kā tiksim galā. Laiks rāda, ka strādājam un spējam darbus paveikt arī Rundāles novadā. Ja nepieciešams, talkā ierodas vienības no Jelgavas, Elejas,» skaidro VUGD Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs.
Rundāles novada pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš līdz galam tomēr negrib samierināties ar posteņa likvidēšanu: «Rundālē – pie vecajām darbnīcām, kur savulaik bija ugunsdzēsēju depo, – mēs ēkas uzturam kārtībā. Esam ielaiduši tur dzīvot cilvēkus, kas pieskata un neļauj visu izvazāt. Esam sagatavojuši projektus, divreiz iesnieguši finansējuma saņemšanai, lai atjaunotu ugunsdzēsēju posteni. Pagaidām esam saņēmuši atteikumus, taču neesam vēl zaudējuši cerības,» skaidro A. Sietiņš.
Nevajag būt izšķērdīgiem
Aigars Sietiņš pats strādājis par ugunsdzēsēju no 1990. gada, savulaik vadījis VUGD Bauskas daļu. Viņš atceras, cik plaši bijis izvērsts brīvprātīgo tīkls. Gatavas steigties palīgā ugunsnelaimē nonākušajiem bija brigādes Svitenē, Brunavā, Grenctālē, Ceraukstē, Uzvarā, Vecsaulē, arī Skaistkalnē, Bārbelē. Sava vienība bija arī Vecumniekos.
«Atvainojos, ja kādu neuzskaitīju. Taču kā bijušais komandieris varu droši apliecināt – brīvprātīgie mums bija ļoti labi palīgi. Lai arī viņi bija amatieri, taču pamatprasmes vīri bija apguvuši. Ja dega šķūnīša jumts vai durvis dārza mājiņai, tas bija tikai normāli, ka ieradās brīvprātīgie un liesmas nodzēsa. Viņi arī bija zinoši izvērtēt, vai nepieciešams saukt papildspēkus vai arī paši tiks galā.
Man šķiet ļoti izšķērdīga rīcība sūtīt uz niecīgu kūlas ugunsgrēku brigādi no Bauskas. Ja nu ir situācija, ka šie vīri nepieciešami kādas nopietnas nelaimes novēršanā, bet viņi niekojas ar pleķīti degošas pērnās zāles?» tāds ir A. Sietiņa viedoklis.
Jāsakārto ūdens ņemšanas vietas
Pret brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību atjaunošanu nav iebildumu arī V. Kuzmičam. Jebkurš atbalsts, jebkuri uzlabojumi var nākt tikai par labu. Tomēr viņš atzīst, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos ienes savas korekcijas. Ir mazāk izsaukumu uz lauku apvidiem, jo samazinās mājvietu skaits. Ir tendence sarukt kūlas dedzināšanas gadījumiem. Arvien plašākas teritorijas nonāk lielsaimnieku īpašumā. Viņi tās apstrādā, neatstājot pērno zāli.
«Ar darbiem tiekam galā. Tas nenozīmē, ka mums nav problēmu. Ir būtiski turpināt sakārtot ūdens ņemšanas vietas, piekļuves ceļus pie tām. Ir jāgādā, lai ūdens būtu pieejams arī ziemā,» tikai dažus no nepieciešamajiem uzlabojumiem nosauc V. Kuzmičs. Pozitīvi viņš vērtē iecerēto VUGD depo remontu Vecumniekos, uzlabojumi būtu nepieciešami arī Bauskā.
Nepieciešamības gadījumā papildspēki ierodas
Vecumniekos no Baldones, Jaunjelgavas;
Bauskā – no Elejas, Jelgavas;
Iecavā – no Olaines, Baldones.
Ugunsdzēsēju tehniskais nodrošinājums
Bauskas daļā – piecas mašīnas;
Iecavas postenī – divas mašīnas;
Vecumnieku postenī – divas mašīnas.
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji
Bārbele – viena mašīna;
Skaistkalnē – viena mašīna.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
