Vai Latvijas simtgades svinības patiesi izjutīs katrs valsts iedzīvotājs?
Viktorija Markeviča, pārdevēja Dāviņos:
– Pagaidām es nejūtu, kāda varētu būt atšķirība, vai Latvijai ir 99 vai būs simt gadu. Nākamgad, 18. novembrī, Dāviņu pagastā noteikti būs salūts. Varbūt tas būs grandiozāks nekā citus gadus. Varbūt pašvaldība tam atvēlēs līdzekļus, lai gan par to šaubos. Varbūt mūsu pagastā sarīkos skaistu svētku balli.
Lai cilvēkiem Dāviņos būtu svētku noskaņa, par to jādomā visu gadu. Mums vajadzīga labāka autobusu satiksme, arī ceļi uz pagasta nomalēm ir slikti, tie jālabo. Cilvēki priecātos, ja te būtu vairāk darba vietu.
Es sevi par īsti lielu Latvijas patrioti neuzskatu. Pašlaik nav iemesla jūsmot par gaidāmo simtgadi. Man pašai šie nav gada lielākie svētki. Es savā ģimenē vairāk svinu dzimšanas un vārda dienas.
Normunds Vāvers, Mežotnes pagasta pārvaldes vadītājs:
– Latvijas simtgades svinības plānotas piecus gadus, un 2018. gads būs to kulminācija. Svētkiem atvēlētie pieci gadi ir priekšnoteikums, lai nozīmīgā notikuma gaisotni klātienē justu katrs Latvijas iedzīvotājs. Šādi svētki nepieciešami, lai saliedētu visu tautību cilvēkus, kas dzīvo Latvijā. Dziesmu un deju svētki rosinās atjaunot patriotismu dažādu paaudžu ļaudīs. Liela nozīme būs Latvijas Televīzijai, radiostacijām, protams, arī presei. Šie svētki noteikti veicinās valsts popularitāti pasaulē, būs vairāk tūristu, kas «pasildīs» galvaspilsētas ekonomiku.
Mežotnes pagastā nākamā gada kultūras pasākumiem būs ievirze uz Latvijas simtgadi. Mūsu deju kopa «Ducis» gatavojas piedalīties lielajos Deju svētkos ar jauniem tautas tērpiem, kas iegādāti par projekta līdzekļiem un ar pašvaldības atbalstu.
Kāds rezultāts būs Saeimas vēlēšanām?
Daina Ziemele, pensionāre Bauskā:
– Aiz prognozēm ir viegli paklupt. Loģika saka vienu, bet zemapziņa to apstrīd: kas nedrīkst notikt, tas nedrīkst notikt.
Ikmēneša socioloģiskās aptaujās nemainīgs ir vadošais trijnieks – «Saskaņa», ZZS un Nacionālā apvienība. Spilgtas partijas ir izirušas. Tuvu tam arī «Vienotība». Jaunveidojumi un sīkpartijas atkal sola strādāt «pa īstam», draudot sašķelt vēlētāju balsis drumslās.
Kur ir tas kodols, kas spētu malā nolikt varas ambīcijas un uzņemties risku sakārtot valsti, izmēzt korumpantus? Publicists Juris Lorencs ir pārliecināts, ka šādi cilvēki ir: «Tikai nevis viņi gaida savu laiku, bet laiks pats atrod un aicina viņus. Kurš 1986. gadā pazina Daini Īvānu, Juri Rubeni… Pagāja neilgs laiks, un pēkšņi par viņiem zināja katrs. Tā būs arī šoreiz.» Optimistiskajā prognozē esmu vienisprātis ar autoru cerībā, ka izšķirošā brīdī 13. Saeimas vēlēšanās spēsim atteikties no melnās apņēmības – «par spīti, ieriebsim!» – un nepazaudēsim savu Latviju īsi pirms tās simtās dzimšanas dienas.
Atis Slakteris, z/s «Mālnieki» līdzīpašnieks, bijušais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs:
– Visiem bez šaubīšanās skaidrs, ko vēlēt, var būt tikai autoritāros režīmos. Man ir šaubas par visiem politiskajiem spēkiem. Zaļo un zemnieku savienību, izskatās, nekas neapdraud. Bet veselīgu konkurenci es viņiem novēlu. Arī Nacionālā apvienība ir stabila vērtība, iekļūs Saeimā. Neizslēdzu «Vienotību», ja viņiem partijā būtu vienotība, tad labi «aizietu». Sakārtot izglītības un veselības sistēmu ir ļoti svarīgi, bet politiski bīstami, tāpēc negrib partijas ar to nodarboties un iet «uzsildītas zupas» ceļu. Arī jaunās partijas, kas ir tik vārgas. «Saskaņai» citā situācijā novēlētu tikt valdībā, lai beidzot strādātu. Tomēr tagad, pēc Krimas aneksijas, Putina partner-
partija nedrīkst strādāt Latvijas valsts valdībā. No valsts drošības viedokļa tas ir drauds.
Vai novados tiks apvienotas pagastu pārvaldes? Kuras varētu apvienot?
Gundars Štelfs, z/s «Berķi» īpašnieks Vecumnieku novada Stelpes pagasta Nīzerē:
– Kategoriski iebilstu pret pagastu apvienošanu Vecumnieku novadā, jo pārvaldniekiem jau tagad ir mazas iespējas kaut ko ietekmēt, turklāt – jo lielāka saimniecība, jo lielāka nekārtība. Bažījos, ka dome pieņems lēmumu par Bārbeles un Stelpes pagasta apvienošanu, bet nav skaidrs, kurš cilvēks šo darbu var darīt un vai viņam par to spēs pietiekami samaksāt. Normālu cilvēku palicis ļoti maz, un katram ir darāmais. Šaubos, vai kādu interesēs šāds piedāvājums. Es arī tādu saņēmu un atteicos, kaut pirms desmit gadiem varbūt būtu piekritis. Iebilstu pret pagastu teritoriju paplašināšanu, jo jau tagad nezinu, kas notiek aiz Stelpes un Bārbeles robežas. Katrā pagastā jābūt savam labam pārvaldniekam, tikai tad patiešām notiek darbs.
Valdis Veips, Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors, Bauskas novada domes deputāts:
– Jautājums par pagastu pārvalžu apvienošanu šogad apspriests vairākās Zemgales pašvaldībās. Nav viennozīmīgi vērtējams, ka tas būs labāks risinājums, taču mazākās varētu apvienot. Neņemšos prognozēt, kurā novadā pirmajā tas notiks, taču pašvaldībai, pieņemot šādu lēmumu, jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis, jo tā strādā cilvēku labā. Vietējie cilvēki ir pieraduši, ka uz vietas ir pagasta pārvaldes vadītājs, ar kuru var pārrunāt dažādus jautājumus. Tomēr pārvaldes var daļēji optimizēt, proti, speciālistus pieņemot nevis katrā, bet norīkojot pieņemšanai pagastos konkrētās dienās. Piemēram, sociālie darbinieki no vienotā dienesta nedēļas laikā var pieņemt vai apmeklēt cilvēkus visos pagastos.
Vai tiešām ceļš uz Sviteni beidzot iegūs asfaltu?
Arnolds Auza, Rundāles novada domes deputāts:
– Tas ir tikai laika jautājums, kad tas tiks izdarīts. Nākamgad risināsies ceļa Pilsrundāle–Svitene rekonstrukcijas darbi. Tas tiks pilnībā atjaunots, norokot veco segumu, izveidojot jaunu ceļa struktūru, segumu slāņus un atjaunojot grāvjus. Uzņēmums «Viona» ir uzvarējis Rundāles novada domes rīkotajā iepirkumā par šī ceļa rekonstrukciju un asfaltbetona uzliešanu, un šie visi iepriekš minētie darbi ir jāpaveic 15 mēnešu laikā.
Vēlu veiksmi un ceru jau
2019. gadā pats beidzot braukt pa asfaltētu ceļu uz mājām!
Māra Zvirgzda, Rundāles novada jaunā uzņēmēja:
– Esmu optimiste, un, kopš ceļa posma Pilsrundāle–Svitene asfaltēšana tika iekļauta Rundāles novada attīstības dokumentos, cieši cerēju, ka beidzot tas tiešām tiks īstenots. Zinu, ka vietējos iedzīvotājos pastāv piesardzīga nostāja šajā jautājumā, jo tas ir bijis ļoti nepieciešams un apspriests jau gadiem, bet bez rezultātiem. Ceļa posma asfaltēšana, manuprāt, ietaupītu gan finanšu līdzekļus, gan laiku, kā arī sniegtu plašākas attīstības iespējas Svitenes un visa novada iedzīvotājiem. Turklāt pēdējā labā ziņa, ka Rundāles novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumam pašvaldības ceļa Pilsrundāle–Svitene pārbūvei. Šis fakts, manuprāt, šo projektu padara vēl reālāku.
Kādas būs graudu un degvielas cenas?
Raimonds Kazbuķis, Rundāles novada z/s «Mūrnieki» īpašnieks:
– Zemniekiem svarīgākais, vai raža izaugs, bet Latvija cenu pasaules tirgū nevar ietekmēt, esam pārāk mazi. Laikapstākļu dēļ mūspuses zemniekiem šogad atbērts maz sēklas, bet tirgū pieprasījums ļoti liels un par cenu runās pavasarī. Pašlaik galvenais – lai iesētais labi pārziemo. Ja austrumu vējš 18 – 20 m/s pūtīs vairākas dienas, kailsals var sabojāt sējumus. Ja sēklas nav daudz un pavasarī tomēr jāpārsēj, ar ecēšanu var darīt brīnumus – pietiks ar sēklas daudzumu 150 kg/ha, nemaz nevajag 250 kg/ha. Laikapstākļu kaprīzes reģionos gadu pēc gada ietekmē ražu. Vidēja cena graudiem biržā būs vienmēr, jo cilvēkiem vajag ēst, bet apstrādājamās zemes platība ar katru gadu samazinās. Zemniekiem nevajag noskaņoties uz lielu naudu, vispirms jāsaskaita ieņēmumi un tad jāplāno izdevumi.
Ojārs Karčevskis, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs, SIA «Astarte nafta» valdes priekšsēdētājs:
– Degvielas cenu maiņu pasaulē noteic politiski – Krievija gribētu to celt, bet naftas ieguvēju valstu organizācija OPEC lemj patstāvīgi, tāpēc nākamgad drīzāk gaidāms neliels kritums. Latvijas tirgū cenas kāps, jo Finanšu ministrija palielina akcīzes nodokli, lai kompensētu sociālos izdevumus budžetā. Benzīna cena varētu kāpt par 4,8 centiem litrā, dīzeļdegvielas – par 3,8 centiem. Vēl jāpieskaita 2,5 centi kā pievienotās vērtības nodoklis. Nedomāju, ka tas samazinās degvielas patēriņu, tomēr pieļauju, ka Lietuvas robežai tuvumā dzīvojošie bākas piepildīs kaimiņvalstī, jo tur degviela ir lētāka. Kaut arī neesam ne tuvu Eiropas Savienības cenas vidējam līmenim, mums degvielas akcīze būtu jāceļ saskaņoti ar Baltijas valstīm. Lietuvā cenu tur zemāku, jo dienvidu kaimiņus tiešāk ietekmē Polijas tirgus.
Kādu rezultātu dos veselības reforma un tai no budžeta piešķirtie miljoni?
Ints Jākobsons, uzņēmējs:
– Mēs ievēlam Saeimu, deputāti apstiprina Ministru kabinetu, atbalstot šim amatam piemērotāko veselības un finanšu ministru. Mēs, vēlētāji, esam devuši viņiem darbu, un tā godprātīgu izpildi nevajadzētu apšaubīt. Tātad teorētiski papildu finansējums medicīnas nozarei dos labumu visai sabiedrībai.
Patiesībā man par daudz ko ir šaubas. Taču ļoti ceru – ja valstī izdevās ieviest sekmīgi pastāvošu transporta līdzekļu apdrošināšanas sistēmu OCTA un KASKO, ja spējam apdrošināt «dzelžus», vajadzētu prast arī cilvēkus apdrošināt. Ļoti gribu tam ticēt. Par papildu miljonu nepieciešamību medicīnai varu balstīties uz sākotnēji apgalvoto – gribas ticēt, ka mūsu ievēlētie deputāti saprot, ko viņi dara.
Mirdza Brazovska, Bauskas slimnīcas vadītāja:
– Atbildot burtiski, varu teikt, ka ar astroloģiju nodarbojos hobija līmenī, prognozēt veselības aprūpi neņemos.
Kā šajā nozarē strādājošā varu teikt – ir labi, ka budžetā piešķirti papildu līdzekļi. Svarīgi, lai ne tikai desmit dienās uzstādītu diagnozi, bet ārstēšana sāktos tikpat ātri un turpinātos ar jaunākās paaudzes medikamentiem. Ceru, ka papildu finansējums nonāks līdz pacientiem arī Bauskas novadā un pie mums nebūs vairs garo rindu uz izmeklējumiem un pie speciālistiem. Gribas ticēt, ka finanšu pieaugums atspoguļosies arī mediķu maciņos.
Ceru, ka nebūs kā parunā – ar vienu roku dod, ar otru ņem. Svarīgi, lai nenotiek slepenas reformas, kas būtiski samazina veselības aprūpes pieejamību Bauskas novadā.
Lai mums visiem veselība un dzīvesprieks jaunajā gadā!
Vai Vecumnieku novadā joprojām pastāvēs visas četras vidusskolas?
Ilona Blūma, Bārbeles Montesori bērnudārza un skolas direktore:
– Vidusskolām gan laukos, gan pilsētās vislielākās grūtības pašlaik ir savākt pietiekamu skaitu skolēnu 10. klasēs. Tā kā arvien populārākas pēc pamatskolas beigšanas jauniešu vidū ir vidējās mācību iestādes, kur apgūst arī profesiju, par jauniešiem jācīnās. Pašlaik Vecumnieku novadā ir četras vidusskolas, bet, ja skolēnu 10. klasēm nepietiek, būtu ieteicams atstāt izglītības kvalitātes ziņā stiprākās, lai absolventi būtu spēcīgāki konkurenti studiju vietām augstskolā vai arī pietiekami kvalificēti, lai uzreiz pēc vidusskolas iekļautos darba tirgū.
Dainis Rijkuris, Vecumnieku novada domes deputāts:
– Nākamgad novadā noteikti saglabās visas četras vidusskolas. Pašlaik tās strādā stabili, varam tās uzturēt arī nākamgad, un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu atbilstīgu skolēnu skaitu, nevis skolas slēgtu. Realitāte ir skaidra – gan skolēnu skaita, gan finanšu ziņā vidusskolu pastāvēšana ir uz robežas. Te ir jautājums – ko pašvaldības vadība gatava darīt novada attīstībai kopumā? Jādomā ne tikai par skolām, bet aktīvu rīcību, lai panāktu pārmaiņas, nevis ieturētu konservatīvi pasīvu kursu un gaidītu, ka kaut kas pats atrisināsies. Ja pieņemsim drosmīgus lēmumus attīstībai un investēsim tam budžeta naudu, pieaugs gan iedzīvotāju, gan skolēnu skaits.
Kādas ir Latvijas sportistu izredzes Ziemas Olimpiskajās spēlēs?
2018. gada Ziemas Olimpiskās spēles norisināsies Dienvidkorejas kalnu kūrortā Phjončhanā no 9. līdz 25. februārim. Kādi mūsējiem varētu būt rezultāti?
Dāvis Kaufmanis, Latvijas bobsleja izlases stūmējs, startē Eiropas kausa izcīņā:
– Ja runājam par bobsleju, tad vismaz uz vienu medaļu varam cerēt. Lai gan pašlaik izlases treneri joprojām eksperimentē ar bobsleja kamanām, ceram, ka līdz Olimpiskajām spēlēm Korejā viss būs izprasts un vadība atradīs labāko variantu, kā startēt šajās spēlēs.
Aina Slucka, sporta entuziaste Bauskas novada Dāviņu pagastā:
– Vislielākajam favorītam Martinam Dukuram, visdrīzāk, tomēr būs otrā vieta – korejietis Sunbins Juns brauc aizvien labāk, un tā būs viņa mājas trase. Brālim Tomasam Dukuram diez vai izdosies gūt medaļas. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs labi slēpo, bet šaušanā neiet. Noteikti, ka kamaniņu sportā atkal var pārsteigt brāļi Andris un Juris Šici. Ir dzirdēts par Latvijas daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu, bet uz ļoti augstiem rezultātiem pagaidām neceram.
Toties noteikti gaidām medaļas bobslejā. Interesanti, ka šosezon Oskars Ķibermanis brīžiem brauc labāk par Oskaru Melbārdi – ej nu sazini, kā tur beigsies. Sportā, tāpat kā ar bitēm, neko nevar zināt. Tomēr pašlaik rēķinu, ka vismaz četrām medaļām vajadzētu būt. Kāda kaluma – to gan nevar prognozēt.
Vai latviešu mākslas filma «Melānijas hronika» dabūs Amerikas Kinoakadēmijas balvu «Oskars»?
Jānis Dūmiņš, Bauskas kultūras centra direktors:
– Filma «Melānijas hronika» ir ļoti spēcīga. Tās saturs, režija un operatoru darbs viennozīmīgi ir visaugstākajā līmenī. Tomēr es piekrītu režisora Viestura Kairiša viedoklim, ka filmai nav izredžu uz «Oskara» balvu. Pasaulē staļinisma deportācijas nav plaši atzītas un par tām netiek runāts. Par holokaustu filmas lielākoties ir kases grāvēji, un tā ir zināma tēma visā pasaulē, turpretī par mūsu valsts traģēdiju zina ļoti maz. Līdz ar to «Oskara» balvai izvirzīto darbu vērtētājiem varētu trūkt izpratnes par šīs filmas nozīmīgumu. Ja tomēr «Melānijas hronika» tiktu izvirzīta nominācijai vai pat iegūtu balvu, tas būtu notikums ne tikai Latvijas kino, bet arī nozīmīgs solis mūsu tautas traģēdijas atzīšanā visā pasaulē. Ceru uz filmas panākumiem un apmeklētiem kino seansiem pasaulē.
Solveiga Ikerte, dzīvo Pilsrundālē:
– Ļoti aizkustinoša filma, noskatījos to Bauskā. Manuprāt, šīs kinolentes spēks ir tas, ka nebija žēlabaina, mani tā nevilka uz raudāšanu, bet gan stiprināja. Cik daudz cilvēks spēj izturēt, pats to pat neapzinoties! Tā es šo Melānijas stāstu uztvēru.
Par «Oskaru» šaubos, jo filma ir par rimtu Holivudas formātam un amerikāniskajam dzīves ritmam. Arī tēma, saturs viņpus okeānam nav saprotams. Pat Eiropā joprojām lielākajai daļai iedzīvotāju Staļina režīma šausmas nav zināmas, kur nu vēl Amerikā. Tomēr… man ir arī teiciens – slikti rādās, labi būs…
Kādi izdosies simtgades Dziesmu un deju svētki?
Solveiga Lineja, deju kolektīvu vadītāja Iecavas novadā:
– Simtgades svētkus gaidām ar lielām cerībām, jo deju kolektīvu priekšgalā ir lielie vīri – Purviņš un Ērglis. Programma vedīs cauri Latvijas gadsimta vēsturei. No modelēšanas koncertos redzētā šķiet, ka kopējais skats būs grandiozs, jo dejas laukumam radītas un piedalīsies visas paaudzes. Nav aizmirsti senākie autori, būs atmiņas iepriekšējo svētku dalībniekiem. Kaut repertuārs sākumā likās grūts un ar nevajadzīgiem atribūtiem, tagad vēroju, ka jaunajiem dejotājiem un bērniem dejas ļoti patīk. Tas ir galvenais mērķis. Svētki būs īpaši ļoti augsta drošības līmeņa dēļ – Daugavas stadionā ir jauna sistēma ar kamerām, tam veltīta liela vērība. Ļoti ceru, ka visi varēs nopirkt biļetes, jo būtu skumji, ja vecāki netiks izbaudīt bērnu uzstāšanos.
Jānis Kalniņš, Skaistkalnes pūtēju orķestra diriģents:
– Repertuārs svētkiem nav viegls, bet galā būs jātiek. Vienmēr ir pāris sarežģītāku gabalu, ko prasa tikai spēt pareizi nospēlēt līdzi, lai neapmaldītos. Ir tādi, ko esam izpildījuši skatēs, koncertos un zinām no galvas. Defilē Dziesmu svētkos nebūs, bet gājienā iesim. Pūtēju orķestru defilē būs 4. maijā pie Brīvības pieminekļa. Dziesmu svētki orķestrim ir kā darba process, varbūt par daudz bieži esam bijuši tādos svētkos. Dienas parasti ir pieblīvētas tā, ka vakarā pat runāt negribas. Kad pienāks priecīgā diena, tad priecāsimies, tagad jāstrādā. Ja kārtīgi strādā, tad pēc tam ir lielāks prieks par padarīto.
