Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā visā Latvijā izsludināta katastrofas situācija. Mežsaimnieki ziņo, ka nav iespējams izvest nozāģētos baļķus. Ja krīze ieilgs, var ciest arī kokapstrādes uzņēmumi, kam gluži vienkārši pietrūks materiālu.
Par katastrofas situācijas izsludināšanu 28. decembrī lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava vadītā Krīzes vadības padome. Tā informē ziņu aģentūra LETA.
Ceļi un meži slīkst
Valts Linde, Īslīces pagasta SIA «Bērzkalni» valdes priekšsēdētājs, atzīst, ka arī mūspusē ir grūti. «Nevienā mežā netiek iekšā un darbi nenotiek. Mūspusē varbūt vēl nav ļoti slikti, bet Kurzemē un citur smagāk. Lauki pielijuši, meži slapji, koki ūdenī. Visa zeme tik slapja – pat pavasarī nekad nav bijis tik slapjš,» vērtē V. Linde.
Kolēģim piebalso Codes pagasta uzņēmuma «PK mežs» vadītājs Edgars Keičs: «Pašlaik meža ceļi un mežs ir pilni ar ūdeni. Mežizstrāde nav iespējama. Nozāģēt vēl var, bet nevar izvest. Piemēram, «Latvijas Valsts ceļi» aiztaisīja dažviet ceļus mums ciet. Mežā atrodas izstrādes un izvešanas tehnika, tūkstoš kubikmetru kravas, un uzliek uz ceļa septiņu tonnu ierobežojumu. Tas viss ūdens dēļ. Praktiskā mežiz-strāde notiek reti kur.» «PK mežs» vadītājs atklāj, ka sliktā stāvoklī ir arī meliorācijas sistēmas, bet arī tās nebūtu glābušas – tik slapju gadu neviens neatceras. Tagad vienīgi varot kopt jaunaudzes, bet jāskatās, kas notiks pavasarī, vai tad nebūs kārtējā problēma, ja stādītie meži izslīks. «Riktīga krīzes situācija,» secina E. Keičs.
Palīdzēs kredītņēmējiem
Uzņēmēji uzsver, ka ārkārtas stāvoklis izsludināts, lai palīdzētu tiem, kam ir kredītsaistības vai stingri līgumi, kurus nevar izpildīt. «Ārkārtas stāvoklis palīdz tiem, kam ir nopietni līgumi ar soda sankcijām vai kredīti jākārto. Tiem var palīdzēt. Citādi jau dzīvē tas neko reāli neuzlabo. Toties, kam ir līgumi, tas var līdzēt,» pauž V. Linde. «Ja izvešanas tehnika – forvarderi – un izstrādes tehnika – harvesteri – ir ņemti līzingā, bet uzņēmēji divus mēnešus nevar neko izvest no meža, tad arī nevar samaksāt bankām. Tāpēc šāda situācija ir jāfiksē. Ilgi spriedām, vai vajag vai nevajag, bet nu vairs nav variantu,» nosaka E. Keičs.
«Kā uznāks sals, tas visu atrisinās. Bet janvāri sola siltu, mīkstu. Ātrāk par janvāra beigām vai februāra sākumu salu nesola. Ķēdītē veidojas krīze arī kokapstrādātājiem, jo zāģētavām nav koku,» stāsta E. Keičs.
Sakārtos kredītsaistības
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaidro, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā. Tāpēc tā atzīta par dabas katastrofu.
Krīzes vadības padome saņēma deviņu meža nozares pārstāvju iesniegumu par kritisko situāciju mežsaimniecības nozarē, aicinot to atzīt par katastrofas situāciju. Padome jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka katastrofas situācija attieksies tikai uz mežsaimniecības nozari, nevis meža nozari kopumā.
Izsludināt katastrofas situāciju mežsaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes dēļ netiktu sodīti, piemēram, plūdu dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Tā skaidro
J. Dūklavs. «Izsludināt katastrofas situāciju mežsaimniecības nozarē nepieciešams, jo ir skaidrs, ka nozares pārstāvji var neizpildīt saistības, jo to nebūs iespējams izdarīt,» atzina zemkopības ministrs un piebilda, ka nozare neprasīs valstij kompensēt plūdu dēļ radušos zaudējumus, kuru apmērs vēl nav aplēsts.
«Laika apstākļi ir pamatojums, lai varētu izsludināt «force majeure» situāciju meža nozarē un mums netiktu piemēroti sodi. Grantsceļi tiek slēgti, un faktiski tie nav izbraucami, jo ir galīgi «šķidri». Daļa ceļu Kurzemē ir zem ūdens, tādēļ situācija ir drūma, bet īstenas ziemas ar salu kā nav, tā nav,» pauž Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis, kurš atzinīgi vērtē pieņemto lēmumu.
