Aizgājušais gads nebija viegls, tomēr atstāja vairākas vērtīgas mācības. Nāca gaismā ilgi slēptas politiskas un partiju piesegtas tiesiskās šmuces, noklusēta ļaunprātība pret bērniem. Izrādījās, ka godīgie tiesneši vairs nevēlas paciest saujiņu manipulatoru, un ir tiesa, kas pašvaldības nepareizu rīcību spēj atbilstīgi vērtēt gan pēc likuma burta, gan gara. Medijos daudz runāts par šo norišu ietekmi sabiedrībā, bet vēl svarīgāk – kā tas maina katra mūsu valsts cilvēka dzīvi un skatījumu uz pasauli.
Par bērnu mocīšanu bērnunamā uzzinājām no ekspertes, kas deinstitucionalizācijas projekta gaitā vērtēja bāreņu dzīvi iestādē un nepiekrita noklusēt konstatētos pārkāpumus. Tiesu varas prestižu vēlas atjaunot tie tiesneši, kuri vairs nespēj klusēt par kolēģu nekompetenci vai iespējamo pērkamību. Par valsts dalīšanu dažu postpadomju grābēju starpā medijiem deva ziņu tie, kam apnicis noskatīties tiesībsargu bezdarbībā.
Tas ir apliecinājums tiem, kas līdz šim klusēja par nelikumībām vai nevērīgu nolaidību, baidoties no atriebības, ka pārkāpumi un ļauna rīcība nāk gaismā agri vai vēlu. Katram cīnoties par savu dažbrīd greizo «taisnību», patiesība nekur nepazūd un galu galā uzvar. Tātad jauno gadu var sākt ar jaunu apņemšanos – vairs neklusēt par nejēdzībām, jo no mums katra ir atkarīgs, vai esam pietiekami drosmīgi, lai nosargātu savu neatkarīgo demokrātisko valsti.
Laiks ir mainījies – jaunāko paaudžu cilvēki retāk domā tikai «es un mans», bet cenšas gādāt par citiem, piemēram, jaunās ģimenes, kas uzņem bāreņus. Jaunā laikmeta domāšana liek rīkoties citu labā, tad labums būs arī mums pašiem un visai sabiedrībai.
