Baltijas studiju centrs pagājušā gada nogalē prezentēja pētījumu par mazo dārzeņkopības saimniecību un pārstrādātāju nozīmi reģionālajās pārtikas apgādes ķēdēs.
Pēc Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) aicinājuma starpvalstu projektā SALSA radītā pētījuma rezultātus un secinājumus biedrības un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem prezentēja eksperts Tālis Tisenkopfs.
Politika mainās
LZF vadītāja Agita Hauka no Iecavas «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka starptautiskā izpēte apstiprinājusi iepriekš secināto, ka mazās ģimenes saimniecības ir Latvijas lauku lielākais potenciāls: «Mazajā Latvijā zemes ir tik, cik ir. Tātad – ja vienam ir vairāk zemes, citām zemnieku ģimenēm jāpaliek bez tās. Redzam, ka tur, kur saimnieko ģimenes, arī plūdos tiek galā ar ražas novākšanu, bet lielajās platībās ar algotajiem darbiniekiem klājies, kā nu kuram. Pētījums vēlreiz apliecina, ka valdībai jāatbalsta ģimenes saimniecības, jo tās ir lauku dzīves pamats.»
A. Hauka gan piebilst – ZM attieksme pret mazajiem lauku ražotājiem jau ir uzlabojusies, salīdzinot iepriekšējo atbalsta periodu, jo šajā plānošanas periodā bija 500 eiro atbalsts mazajām saimniecībām un tā dēvētā 15 tūkstošu programma attīstībai, ar ko daudzi īstenojuši izaugsmes ieceres. Modernizācijas pakete bija dalīta – līdz 70 tūkstošiem mazajām saimniecībām, virs šīs summas – lielajām. «Tas ļāva mazajiem ražotājiem konkurēt par finansējumu savā starpā ar projektu un ideju kvalitāti, jo iepriekš tie vienotos konkursos nevarēja cerēt pārspēt lielos,» secina LZF vadītāja.
Statistikā nefiksē
Projekta SALSA pētījuma «Mazo dārzeņkopības saimniecību un mazo pārstrādātāju nozīme reģionālajās pārtikas apgādes ķēdēs» mērķis bija noskaidrot mazo saimniecību devumu ilgtspējīgā pārtikas un uztura nodrošinājumā pasaulē, kā arī formulēt politikas rekomendācijas nacionālā un Eiropas Savienības līmenī. Latviju projektā līdz ar T. Tisenkopfu pārstāvēja Sandra Šūmane, Anda Ādamsone-Fiskoviča un Miķelis Grīviņš. Viņi analizēja reģionālo pārtikas sistēmu, intervēja zemniekus un uzņēmējus, konsultējās ar nozares dalībniekiem. Fotografēti 415 kultūraugu lauki, no tiem 18% jeb 73 punktos audzē dārzeņus un kartupeļus. Tikai dārzeņus audzē 5% punktu, daudzi no tiem ir piemājas dārzi.
Pētījumā konstatēts, ka mazdārziņiem, piemājas dārziem un mazajām saimniecībām ir nozīmīga loma nodrošinājumā ar dārzeņiem, tomēr to pienesums oficiālajā statistikā netiek fiksēts. Kā norāda pētnieki, divas dārzkopības organizācijas ar tikai 27 biedriem 2016. gadā saražoja trešdaļu no kopējā statistikā reģistrētā dārzeņu apjoma, bet ievērojama daļa mazo audzētāju saražotā palikusi nereģistrēta.
Augstas izmaksas
Pētnieki apliecina, ka ar kviešiem, pienu un dārzeņiem Latvijā pašnodrošinājums ir augsts, bet ar āboliem – zems. Konstatēts, ka pieaug nišas produktu, piemēram, ķiploku un ziedkāpostu, platības. Iecavas novada dārzeņu audzētāji, kas produkciju pārdod Rīgā, pērn vairāk audzējuši un sekmīgi tirgojuši brokoļus, «Bauskas Dzīve» uzzināja dažās saimniecībās.
Mazo audzētāju mīnuss ir augstas pārdošanas izmaksas – liels laika patēriņš un darba slodze, kas pasliktina veselību. Nozarē ir vāja kooperācija, lai arī ir jauna pozitīva tendence – sadarbība vietējo iepirkumu izpildei pašvaldībās. Plašākas iespējas paver bioloģiskā sertifikācija, jo dominē īsās pārtikas ķēdes un attiecības ar pircējiem ir godīgas. Liela nozīme ir neformālām ekonomiskajām attiecībām ar kaimiņiem – savstarpējs barters, palīdzība, apmaiņa, sadarbība produkcijas dažādošanā un pārdošanā.
Subsīdijām ir svars saimniecību ienākumos, tomēr 5000 saimniecību ir zem noteiktā 0,3 ha maksājumu kritērija. Pozitīva ietekme bijusi mazo saimniecību un pārstrādes uzņēmumu atbalsta programmai, atviegloti noteikumi sekmējuši mājražošanas attīstību.
«Zaļi» ražotāji
Mazie dārzeņu audzētāji pieder «zaļo» ražotāju grupai, jo produkcija ir sezonāla un aug tuvu patēriņa vietai. Pētnieki secina, ka Latvijas zemnieki prasmīgi izmanto atbalsta un tirgus instrumentus, augošo patērētāju interesi par veselīgu pārtiku, pieprasījumu pēc kvalitatīvas un daudzveidīgas dārzeņu produkcijas.
Galvenais risks ir cilvēku veselības pasliktināšanās lielās slodzes dēļ, dabas apstākļu ietekme, kvalificētu strādnieku trūkums un patērētāju skaita samazināšanās, kā arī globālā tirgus un lielo ražotāju pārspēks.
Pētnieki secina, ka mazo saimniecību skaits sarūk, bet to loma ilgtspējīgā pārtikas nodrošinājumā saglabājas un pat palielinās. Galvenais devums ir uztura drošība un daudzveidība, apgāde ar veselīgiem vietējiem produktiem, ekoloģiski risinājumi ražošanā.
Nozarē var izšķirt mazās stabilās un jaunās pirmsizaugsmes saimniecības, vērtē pētnieki. «Dārzeņu audzēšana ir mazo saimniecību nākotnes stratēģija un iespēja. Mazo dārzeņkopības saimniecību izaugsme ir atbilde uz 2008. gada finanšu krīzi, 2014. gada piena krīzi, lielu investīciju nepieejamību,» secināts pētījuma prezentācijā, «tā nozare pauž zemnieku vēlmi turpināt nelielās ģimenes saimniecības.»
Iveta Ļekūne, Bauskas novada Brunavas pagasta SIA «Kāpostnīca» vadītāja:
– Saimniecības pirmsākumos visu darījām paši – audzējām, vedām, tirgojām, bet nu jau 12 gadus nodrošinām darba vietas. Kopā apstrādājam tikai 11 ha, bet pastāvīgi dodam darbu 11 cilvēkiem. Mazās saimniecības ir lauku ražošanas «asinsrite», jo dārzeņu audzēšanā ir daudz roku darba, un jebkurš mazais ražotājs, ja viss veiksmīgi organizēts, aug lielāks.
Tā kā ar vietējo darbaspēku grūti, pērn pirmo reizi kāpostu novākšanā strādāja latgalieši. Vasarā viņi bija strādnieki tuvējā sīpolu audzētāju saimniecībā, rudenī atnāca pie mums. Izmantojam Lauku atbalsta dienesta piedāvāto sezonas laukstrādnieku programmu.
Ļoti labi, strādīgi, spēcīgi puiši, kaut arī darbs ir fiziski smags. Viens plāno palikt pie mums pastāvīgā darbā un apmesties uz dzīvi Brunavas pagastā, ar citiem ir noruna par atgriešanos nākamajā rudenī. Latgalē ir potenciāls, vedīšu nākamgad kaut autobusu.
Sākumā ieliktā darba augļus tagad jūtu atgriežamies. Zemes ir tik, cik ir, cik ienesīgu kultūru ieliec, cik no kvadrātmetra izspiedīsi, tik arī būs. Tā ir pievienotā vērtība, par ko runā ekonomisti. Mazajam ražotājam nemitīgi jāmeklē, ko vēl pielikt, kā pievilcīgāk noformēt un piedāvāt, lai kvadrātmetrs būtu ienesīgāks. Esam sasnieguši augstu produktivitāti, taču daudz arī ieguldījām, tai skaitā palielinot ražu un uzlabojot pārstrādi. Ir ieceres nākotnei.
UZZIŅAI
Mazo dārzeņkopības saimniecību pārdošanas kanāli:
Tiešā pārdošana bez pārstrādātāju, tirgotāju, ēdinātāju iesaistes;
Vietējais tirgus;
Pārdošana saimniecībā;
Pastāvīgie klienti un pārdošana ar radinieku starpniecību;
Ceļmalas tirdzniecība;
Saimniecības veikals;
Interneta tirdzniecība stādiem;
Reģiona tirgus.
Vairāk informācijas vietnē salsa.uevora.pt/en/.
