Latvijā katru gadu pieaug mazo uzņēmumu skaits un tajos strādājošo daudzums.
Baušķeniekiem par pieaugošo mājražotāju un mazo uzņēmumu skaitu bija iespēja pārliecināties, piemēram, pagājušā gada decembrī, kad Bauskas rātslaukumā notiekošajā tirdziņā bija ieradušies apmēram pussimt tirgotāju ar ļoti dažādām precēm. Tik kupls skaits pārdotgribētāju sen nebija redzēts.
Unikālas vērtības
Mūsu novadu mazajiem ražotājiem decembrī jau otro gadu pēc kārtas iespēju tirgoties Bauskas novada domes telpās nodrošināja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). «Mājražošana ir vērtību kopums, kurā atspoguļojas Latvijas reģionu identitāte, tradīcijas, unikāli vietējie produkti, ģimenes roku darbs, personīga attieksme,» savas domas par mājražotājiem pauž Raimonda Ribikauska, LLKC Dobeles konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante.
Visstiprākie mājražotāji un mazie uzņēmumi parasti ir saistīti ar laukiem – tirgo pašu audzēto un gatavo, tā nodrošinot sev iztiku. Arī Bauskā varēja iegādāties zemnieces Dairas Jātnieces produkciju, «Dūmiņu» vīna darītavas vīnus, Īslīces pagasta Bērzkalnu ciema bitenieka Oskara Spaļa produkciju.
Dažāds piedāvājums bija Laurai Čerpinskai no Vecumnieku novada Stelpes pagasta zemnieku saimniecības «Līdumi». Viņa pastāstīja, ka pirms Ziemassvētkiem latviešiem savulaik ierastos pelēkos zirņus arī šogad izpirka. Saimniecība tirgo arī jēra gaļas izstrādājumus, vilnu un daudz ko citu.
Papildu ienākumi
Tomēr eksperti ik pa brīdim pauž, ka valstij un budžetam pienesums no mazajiem uzņēmējiem ir diezgan neliels – mājražošana un amatniecība bieži vien nav pamatienākumu avots un lielus nodokļus budžetam nedod. Tiesa, amatu pratējiem, izrādās, galvenais ir veikt to, kas patīk.
Baušķeniece Signe Hildebrante pašlaik studē Latvijas Kultūras koledžā otrajā kursā. Viņa pircējiem piedāvā sienamos tauriņus, kurus var izmantot pie svinīgiem apģērbiem. «Maniem tauriņiem ir labs krāsu savienojumus drosmīgiem jauniešiem. Tas ir interesants apģērba aksesuārs,» stāsta S. Hildebrante. Viņa šādi ir radusi veidu, kā izpausties un mēģināt nopelnīt jau studiju gados.
Dace Lazda no Iecavas tirgū piedāvā dažādus adījumus. «Izmantoju kazlēna mohēru ar zīdu. Pērk tie, kam patīk kvalitatīva trikotāža. Mūspusē mazāk iegādājas – vairāk Rīgā, kur ienākumi lielāki,» stāsta D. Lazda. Viņai adīšana savulaik bija hobijs, kas bērnu audzināšanas laikā pārtapis pamatnodarbē. Par regulāru darbu vēl aizvien nedomājot – trīs dēli astoņu un deviņu gadu vecumā vēl aizvien prasa no mammas ļoti daudz laika.
Ķirbju sukādes
Tomēr lielākais ieguvums no mājražotājiem un mazajiem uzņēmējiem ir iespēja ienākt tirgū pavisam jauniem preču veidiem. Reizē ar oriģināliem produktiem, kuriem līdzīgus lielveikalos nevarēs atrast, tirdziņos Bauskā bija iespēja iegādāties ko pavisam jaunu un neredzētu – ekoloģisku dezodorantu, dažādus garšvielu maisījumus, tehniskus izstrādājumus.
Elīna Segliņa-Kapele no Gailīšu pagasta piedāvāja ķirbju sukādes. Tie, kas iecienījuši cukurotos papaijas, ananasu, pomelo un citu ārzemju augļu gabaliņus, šo vietējo produktu noteikti novērtēs. «Ķirbjus izmantojām ļoti dažādus. Apstrādājam visu, kas izauga. Pagaidām produktu tikai popularizējam. Ir arī sukādes ar šokolādi,» stāsta E. Segliņa-Kapele.
Mazie uzņēmumi ikdienā piedāvā produkciju, kas masveida ražošanas laikmetā palīdz saglabāt oriģinalitāti un popularizē roku darba vērtību.
Divi veci, labi ekonomikas draugi
Komentē Pēteris Strautiņš, «Luminor» bankas ekonomists:
– Mājražotāju daļa ekonomikā ir ļoti neliela, bet ne vienmēr tas ir svarīgākais. Ir cilvēki, kuriem tas ir sākums ceļam uz lieliem mērķiem. Kā Eksporta un inovācijas balvas žūrijas dalībnieks esmu redzējis, kā no vēlmes sagādāt tieši savam bērnam īpaši piemērotu rotaļlietu, mēbeli vai kosmētiku izaug uzņēmumi ar simtu tūkstošu un pat miljonu apgrozījumu. Tirgus ekonomika ir nebeidzamu eksperimentu laboratorija. Dažkārt panākumus gūst ļoti vienkārši produkti. Neviens nevar precīzi paredzēt, kas tieši cilvēkiem patiks.
Skaita pieaugumu var noteikt dažādi faktori. Tirgus ekonomikas vēsture Latvijā vēl ir samērā īsa, taču ar katru dienu tā pagarinās. Pieaug laiks, kurā cilvēkiem ir bijis iespējams eksperimentēt ar dažādiem naudas pelnīšanas veidiem. Daļa no mēģinājumiem atmesti, taču daļa izrādās veiksmīgi, un tos turpina. Cilvēki visu laiku kaut ko iemācās, izdomā jaunus produktus, atrod jaunus klientus. Aug gan lielu, globāli integrētu uzņēmumu, gan mājražotāju skaits. Palielinās vecu cilvēku īpatsvars – vairāk ļaužu, kuriem daudz brīva laika. Apmeklējot upeņu stādu audzēšanas saimniecību «Krogzeme», iedomājos, ka pēc aiziešanas pensijā varētu audzēt upenes.
Pieaug ekonomikas «modernajā» sektorā strādājošo skaits un ienākumi. Jā, par spīti demogrāfijas līknēm, kopš 2010. gada nepārtraukti audzis aizņemto darba vietu skaits un algas. Tātad arvien vairāk cilvēku var atļauties pirkt kaut ko citu – ja ne labāku, tad interesantāku, personiskāku. Pats esmu regulārs Kalnciema tirdziņa apmeklētājs. Uztveru to daļēji kā izklaidi, daļēji kā pienākumu – ar savu naudu apmaksāt interesantākas, daudzveidīgākas pasaules augšanu.
Pavisam īsi – darbojas divi vecie, labie ekonomistu draugi – piedāvājums un pieprasījums.
Daudzveidīgs piedāvājums
Raimonda Ribikauska, codiete, LLKC Dobeles konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante:
– Latvijā 2009. gadā Pārtikas un veterinārajā dienestā bija reģistrējušies 559 mājražotāji. Pašlaik to ir 1397.
Mazajām lauku saimniecībām nepieciešams dažādot saimniecisko darbību, pilnīgāk un efektīvāk izmantot esošos ražošanas resursus. Tieši laukos ir ļoti svarīgi attīstīt nelauksaimnieciskos uzņēmējdarbības veidus, veicinot alternatīvus ienākumu avotus un kopējā dzīves līmeņa paaugstināšanos.
Mazie uzņēmēji veido daudzveidīgāku piedāvājumu, tādējādi ceļot pārtikas kvalitātes līmeni. Tie veicina reģionu kulinārā tūrisma attīstību.
Latvijā jākāpina vietējo preču un produktu patēriņš reģionos. Jāveicina vietējo produktu izmantošana ēdienu gatavošanā. Jāveido kvalitatīvs vietējo ēdienu piedāvājums. Sākotnēji tas jāpopularizē vietējo iedzīvotāju vidū, tādā veidā stiprinot vietējās tradīcijas.
