Aizvadīta pirmā darba nedēļa, un nu jau rit jauna, kad Latvijā ir obligāta e-veselības sistēmas lietošana. Tā paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite notiek tikai elektroniski, tomēr ne viens vien mediķis receptes un darbnespējas lapas joprojām izrakstīja papīra formātā, jo sistēma strādāja pārāk lēni vai kādu brīdi nedarbojās vispār. Arī Veselības ministrija publiski atzinusi, ka nav apmierināta ar jaunieviestās sistēmas darbību, taču cer, ka tehniskās problēmas izdosies atrisināt jau tuvākajā laikā.
«Akmens laikmeta produkts»
E-veselību bija iespēja pārbaudīt visu pagājušo gadu. Ārsti, kas strādāja ar to, ziņoja par kļūmēm, taču tās lielākoties sāktas novērst tikai šogad, zina stāstīt mūspuses aptaujātie mediķi. Liela daļa veselības aprūpes sistēmā iesaistīto gada sākumu gaidīja ar bažām – kā būs tad, kad sistēmai pieslēgsies teju visi veselības jomas speciālisti?
Bažīgs par pirmo darbdienu bija arī Vecumnieku novada ģimenes ārsts Pēteris Igaunis. Viņš stāsta, ka, par laimi, šajā laikā nav bijis liela pacientu pieplūduma. Iespējams, cilvēki dzirdējuši par e-veselības nedienām un atlikuši vizīti pie daktera, varbūt vīrusu vai vajadzību bijis mazāk. «Akmens laikmeta agregāts» – īsi jauno sistēmu raksturo Vecumnieku novada ģimenes ārsts. Viņš savā darbā izmanto specializētu programmu ārstiem «Medius», kas tagad savienota ar e-veselību.
P. Igaunis neapskauž tos kolēģus, kuri spiesti strādāt tikai valsts izstrādātajā programmā. «Lēna, sarežģīta, dažādi uznirstošie logi, kas nemitīgi traucē strādāt. Salīdzinot ar pirmo dienu, šodien, 8. janvārī, tā darbojas raitāk, taču tāpat to nevar salīdzināt ar paveicamo iepriekš. Ar roku es pusotrā minūtē varēju uzrakstīt recepti, bet te četras – trīs parastās un vienu īpašo ar atlaidi recepti 40 minūtēs. Turklāt pēdējo izdevās izrakstīt vien ar atbalsta dienesta palīdzību,» savu pieredzi atklāj Vecumnieku mediķis.
Viņš ironizē – ministrijā šķiet, ka ārstiem savās praksēs nav, ko darīt, un tagad ilglaicīgi var datorā spēlēties. Dakteris piekrīt, ka mūsdienu laikmetā vajadzīgi moderni risinājumi. Taču tagad ir radīts brāķis, par kuru ir samaksāti miljoni, bet neviens vainīgs un atbildīgs par to nejūtas.
P. Igaunis par absurdu sauc arī prasību, ka kompensējamā zāļu recepte jāraksta tikai ārstam, medmāsa šo darbu nav tiesīga veikt. «Ja nāks pacienti, kuriem ir astoņas un vairāk receptes, ar pašreizējiem tempiem varēšu rakstīt tikai receptes, un pacientu pieņemšanai laika vispār nebūs. Kas cilvēkus ārstēs, to neviens nav padomājis?! Ministrija tā vietā, lai atvieglotu ārstu ikdienu, tikai to sarežģī. Tagad ir panākts, ka pēc gada varētu šo noteikumu mainīt, bet kālab tik novēloti?» nesaprašanā ir P. Igaunis.
Ar roku – daudz vienkāršāk
Bauskas novada ģimenes ārste Inesa Zaderņuka skaidro, ka arī viņa, līdzīgi kā kolēģis Vecumniekos, izmanto lokālu maksas programmu «Profdok», kas saslēgta ar valsts e-veselības sistēmu. Darbs bijis apgrūtināts 2. janvārī, kā arī piektdien, 5. janvārī, kad sistēma vairākas stundas nedarbojās. Kopumā vērtējot, mediķiem «iegriež» gan sistēmas lēndarbība, gan arī nepietiekamās prasmes. «Neesam IT speciālisti, kad pacienti aiz durvīm nervozē, stress pārņem arī mūs,» saka I. Zaderņuka un atklāj, ka sākotnēji vienas e-receptes izrakstīšanai patērētas 16 minūtes.
I. Zaderņuka neņemas prognozēt arī to, kā būs turpmāk, jo pagaidām neesot pilna slodze. Taču drīz sāksies saslimstība ar gripu, iespējami epidēmijas apmēri. Kolēģi Rīgā esot ļoti bažīgi par darbu tieši īpaši augstas saslimstības laikā, kad sistēma tiks izmantota daudz intensīvāk.
«Es nevaru pateikt, ka ir ļoti slikti, un nespēju apgalvot, ka ir ļoti labi. Daudz vienkāršāk slimības lapu man izrakstīt ar roku, nevis neskaitāmas reizes klikšķināt, atvērt, saglabāt, kaut kur sūtīt, vēl jāiereģistrē vienā žurnālā, tad otrā žurnālā jānorāda elektroniskais numurs, kartītē jāuzraksta abi numuri. Tas, manuprāt, nav vajadzīgs. Es ticu, ka pacientam un viņa darba devējam ir ērtāk. Taču es varu apgalvot, ka līdz šim neviena reforma, kas ieviesta medicīnā, nav atvieglojusi manu kā mediķes darbu,» uzsvēra I. Zaderņuka.
Slimnīcā vērtē pozitīvi
SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Mirdza Brazovska apstiprināja, ka ir sākts darbs e-medicīnas sistēmā, taču, atšķirībā no ģimenes ārstiem, kas izjutuši neērtības, «Bauskas slimnīcā» darbs noritējis bez ievērojamas aizķeršanās. Slimnīcas ārsti speciālisti izjūt mazākas neērtības nekā, piemēram, ģimenes dakteri. «Strādājam ar programmas «Ārstu birojs» starpniecību, bet, ja jautājumi vai neskaidrības ir pašiem mediķiem, tad pieslēdzas IT nodaļas darbinieki un palīdz,» darbu e-veselībā raksturo M. Brazovska.
Viņa atzīst, ka jebkurš sākums ir grūts, un ir pārliecināta, ka e-veselības ieviešana kopumā vērtējama pozitīvi, jo «daudzas lietas ar to sakārtosies».
Aptiekās jūt uzlabojumus
Aptieku tīkla «Latvijas Aptieka» filiāles Bauskā, Dārza ielā 7, vadītāja Daiga Eglīte pastāstīja, ka ar katru dienu pieaug e-recepšu skaits. Pirmajā dienā bijušas 15 receptes, pēc dienas jau 35, bet pagājušās nedēļas otrajā pusē jau 60 e-receptes. «Šis skaits apliecina, ka mūspuses mediķi ir pieņēmuši jauno sistēmu un strādā ar to patiešām pēc labākās sirdsapziņas. Priecē, ka ārsti gados arī spējuši pielāgoties novitātēm un, ja nav pārliecības, ka e-recepte ir sistēmā saglabājusies, zvana uz aptieku un pārliecinās par tās statusu,» teic D. Eglīte. Viņa brīdina, ka klientiem aptiekā nāksies uzkavēties ilgāk, nekā ierasts, taču tam nevajadzētu būt satraukuma iemeslam. Farmaceite atzīst, ka reizēm sistēma iestrēgst, taču tas ir uz īsu mirkli, pie tā tiek strādāts. Šonedēļ uzlabojumi jūtami un aizķeršanās ir minimālas. Joprojām daļa pacientu aptiekā ierodas arī ar receptēm papīra formātā, taču, kā skaidroja D. Eglīte, receptēm ir trīs mēnešu derīguma termiņš, tāpēc klienti var izmantot arī pirms gadumijas izrakstītās receptes.
«Mēness aptiekas» filiāles Bauskā, Bauzes tirgū, vadītāja Dace Barkovska laikrakstam apliecināja, ka pašlaik ir ļoti būtiski, lai būtu laba sadarbība farmaceitam ar dakteri, jo tad visi iespējamie sarežģījumi ir viegli atrisināmi. «Ja ārsts visu ir korekti norādījis un e-receptes lodziņus pareizi līdz galam ir aizpildījis, tad strādāt ir ērti. Tas ir jaunums mūsu ikdienā, kas atvieglo pacientu apkalpošanu, taču pieļauju – dažus klientus arī biedē. Tā nevajadzētu būt! Sākot intensīvi lietot e-receptes, ir svarīgi, lai visi savstarpēji sarunātos, sazinātos, precizētu informāciju, būtiski, lai pacients no ārsta saņem iespējami vairāk informācijas,» teic D. Barkovska.
Tieši nepietiekamā sabiedrības informētība ir lielākais klupšanas akmens. Viņa atgādina, ka svarīgi uz aptieku doties ar personu apliecinošu dokumentu. Tāpat jāzina, ka, piemēram, vienā e-receptē izrakstītos medikamentus triju mēnešu periodam jāizpērk aptiekā vienā pirkumā. Tas pacientiem ir jaunums, un ne vienmēr vajadzīgā naudas summa ir maciņā. Taču šajā gadījumā ir risinājums – izrakstīt trīs e-receptes katram mēnesim atsevišķi, padomu sniedz D. Barkovska.
Der papīra formāts
Par tehniskām kļūmēm iedzīvotājiem satraukties nevajadzētu, uzsver Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. «Ja e-recepti nav iespējams izrakstīt tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, interneta vai elektrības traucējumu gadījumā, ārsts joprojām ir tiesīgs to izrakstīt papīra formā,» skaidro NVD pārstāve.
Izņemot gadījumus, kad pie vainas ir tehniska rakstura problēmas, e-receptei vajadzētu būt pieejamai aptiekā uzreiz pēc tās izrakstīšanas. «Situācijas, kad tā nav uzreiz pieejama, varētu būt saistītas ar to, ka ārsts lieto informācijas sistēmu, ko izmantojis līdz šim un kura pielāgota darbam ar e-veselību,» stāsta E. Štālberga. Šādā gadījumā e-receptes ceļš no ārsta līdz aptiekai varētu būt ilgāks.
Farmaceitu padomi pacientiem
Ja ir izrakstīta e-recepte, uz aptieku jānāk ar personu apliecinošu dokumentu.
Vēlams zināt e-recepti izrakstījušā ārsta tālruni, lai e-receptes informāciju vajadzības gadījumā varētu precizēt.
Noteikti jāvaicā dakterim, kā varēs saņemt medikamentus tad, ja pacients pats uz aptieku nevar aiziet. Var norādīt e-veselības portālā citu cilvēku savu e-recepšu zāļu iegādei. Tad viņam aptiekā jāuzrāda tikai savs personu apliecinošais dokuments un jānosauc pacienta vārds, uzvārds. Cita iespēja – cilvēkam, kas dodas uz aptieku saņemt zāles savam radiniekam vai kaimiņam, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam un ir jāuzrāda e-receptes ID numurs, kas ir pieejams ārstam un pacientam (var būt izdrukāts no e-veselības portāla, kā attēls telefonā u. tml..); šajos gadījumos jānosauc arī pacienta vārds, uzvārds.
Ja ar e-recepti iegādājaties zāles nepilngadīgam bērnam, jāuzrāda savs personu apliecinošais dokuments un jānosauc bērna vārds un uzvārds.
Jārēķinās, ka e-receptes apkalpošana sistēmas darbības pārtraukumu vai informācijas nepietiekamības dēļ atsevišķos gadījumos var prasīt mazliet vairāk laika.
Jāņem vērā, ka vienā e-receptē izrakstītie medikamenti jāsaņem aptiekā vienā pirkumā. Ja ārsts zāles izraksta uz trim mēnešiem, bet nevēlaties tās nopirkt vienā reizē, jālūdz izrakstīt trīs e-receptes.
