Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagoģe Maruta Lagzdiņa sevi nekādā gadījumā neuzskata par filatēlisti. Ap diviem tūkstošiem pastmarku – tā ir kolekcija savam priekam, kā arī atmiņām.
Albumi, pincete un lupa
Skolotāja Lagzdiņa stāsta: «Kad mācījos Bauskas pamatskolā, tas bija pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, mums bija ļoti enerģiska, aktīva, arī radoša klases audzinātāja Elza Lasmane. Viņa centās katru klases bērnu iesaistīt vairākos pulciņos. Bija sporta, tautas deju, fotografēšanas pulciņi. Reiz viņa mums piedāvāja aiziet uz jauno filatēlistu pulciņu. To vadīja kāds vīrietis, kura uzvārdu vairs neatceros. Viņš mums toreiz ļoti daudz visu ko stāstīja, kā un kāpēc radušās pastmarkas, kur tās izmantoja agrāk un kā ir tagad. Viņš rādīja nepieciešamās lietas marku krāšanai: albumus, pincetes, palielināmo stiklu. Mums skaidroja, kāda ir vērtība pastmarkām ar zīmogu un bez tā. Mēs uzzinājām par marku krāšanas nosacījumiem, par sērijām un īpaši vērtīgām kolekcijām. Mums toreiz tā bija jauna, pilnīgi nezināma pasaule. Atceros, kā marku krāšana rosināja mūsu izziņu. Ņēmām atlantu, skatījāmies, kur atrodas kāda valsts. Atceros, pirmo reizi manās rokās nonāca marka no Mongolijas. Tā bija neierastā formā – trijstūra. Meklēju atlantā, kur tāda Mongolija atrodas, pētīju zīmējumus, domājot, kādēļ šī valsts savas markas izdevusi trijstūra formā.»
Atmiņas par sportu
«Tā bija lieliska pasaules, lietu un vietu izzināšanas iespēja. Tagad notiek kas līdzīgs. Vēl vakar pārskatīju savus albumus. Katra marka, katra sērija atsauca atmiņā notikumus, markas iegūšanu. Skatos pastmarkas, kas veltītas Olimpiskajām spēlēm Maskavā 1980. gadā. Prātā nāk tā laika sportisti, notikumi Maskavā. Tieši atmiņas un pastmarku radītās asociācijas ir manas kolekcijas lielākā vērtība,» tā par savu krājumu saka M. Lagzdiņa.
Pāršķirstot marku albumus, Maruta pakavējas pie dažiem kolekcijas eksemplāriem. Viņa neuzsver to filatēlisko vērtību, bet min emocionālo nozīmi, atceras stāstus, kas saistās ar pastmarku nokļūšanu kolekcijā. Īpaša ir pastmarka, kuru māsīca atsūtīja no Austrālijas. Markas no Anglijas Bauskā nonāca, uzlīmētas uz radinieku sūtītajām vēstulēm. Mazie četrstūrīši savulaik viņā modināja sapni par Angliju, par šīs zemes vēsturi, mūsdienām. Tagad Maruta atceras savu pirmo ceļojumu uz Angliju, kas bija padomju laiku norietā.
Mūsdienu aktualitātes
Viņai pašai vērtīga šķiet Burundi Republikas marku kolekcija. Arī Mongolijā izdotās markas, kurās skatāmas sēnes. Īpašā sadaļā Marutai ir Lietuvas un Igaunijas šo laiku izdevumi. Šodienas straujajā ritmā reti kurš aizdomājies, kādas klajā nāk markas mūsu kaimiņu zemēs. Apskatot tās, var redzēt dažus ļoti oriģinālus eksemplārus. Citas marku sērijas, piemēram, veltītas Igaunijas mazpilsētām, ir līdzīgas kā mūsu markas ar pilsētu ģerboņiem.
M. Lagzdiņa īpaši uzteic atjaunotās Latvijas Republikas filatēlijas izdevumus. «Tie, kas nav šīs markas redzējuši, nemaz nevar iedomāties, cik mūsdienās tās ir gan daudzveidīgas, gan skaistas. Arī šīs pastmarkas rosina iztēli, atsauc atmiņā notikumus. Piemēram, Imantam Ziedonim veltītā marku grupa – tas ir ļoti oriģināls mākslas darbs. Arī dažas citas tematiskās Latvijas pastmarkas ir kā mazas gleznas, citas priecē ar līniju un krāsu lakonismu. Varu būt tikai pateicīga savai audzinātājai Elzai Lasmanei, kura man savulaik pavēra durvis uz īpatno filatēlijas pasauli. Ja kaut kas tāds ieinteresētu arī mūsdienu skolēnus, viņi noteikti būtu tikai ieguvēji,» spriež kolekcionāre un skolotāja Maruta Lagzdiņa.
INTERESANTI
«Latvijas Pasta» Vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktora Edmunda Bebriša pārraudzībā ir vērienīga šo vērtszīmju kolekcija, kuras uzkrāšana sākta līdz ar Latvijas valsts izveidošanu. Pastmarkas no 1919. gada tika uzskaitītas, liktas albumos. Kad vācu armija 1944. gadā atkāpās no Rīgas, viņi kolekciju aizveda uz Vāciju. Deviņdesmito gadu sākumā Vācijas muzejā kolekciju atrada un nodeva Latvijai.
Kara laikā nozaudētā un nu atgūtā pastmarku kolekcija ir diezgan ievērojama – ap 18 000 pastmarku, kuras izvietotas 80 albumos, sagrupētas pa valstīm. Kolekciju katru gadu papildina, tās vērtība tagad pārsniedz divus miljonus eiro un joprojām turpina pieaugt par apmēram 10 procentiem gadā.
Tagad šie albumi glabājas speciālā novietnē «Latvijas Pasta» centrālajā ēkā. Markas savietotas albumos, sagrupējot tās pa izdošanas gadiem un valstīm. Kolekcijas vērtīgākais Latvijas īpašumā esošais eksemplārs ir 1932. gada 5. decembra labdarības pastmarku izdevums, kas veltīts pirmajai filatēlijas izstādei Maskavā. Pastmarka izdota tikai 500 eksemplāros. Pašlaik tās vērtība izsolēs pārsniedz 20 000 eiro.
«Latvijas Pasts» citās valstīs izdotās pastmarkas neuzpērk, tās jau vēsturiski tiekot saņemtas no Pasaules Pasta savienības, kura saviem biedriem katru gadu izsūta jaunāko pastmarku komplektus. Arī Latvija katru gadu aizsūta jaunākās izdotās pastmarkas un pamazām uzkrāj milzīgu pastmarku kolekciju no visas pasaules.
Avots: delfi.lv.
