Viens no lielākajiem pārstrādes uzņēmumiem SIA «Latvijas Piens» (LP) gada sākumā samazinājis iepirkuma cenu, tomēr vietējam tirgum strādājošie ražotāji pagaidām svārstības nejūt.
LP, kura ražotne atrodas pie Jelgavas, līdz šim maksājis vienu no augstākajām piena iepirkuma cenām, kas tagad samazināta par pieciem centiem litrā, vēsta la.lv. Zemnieki pārdomājot iespējas lauzt līgumus.
Vietējais – stabils
Cenas samazinājumu skaidro ar kritumu pasaules tirgū.
Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs, Bauskas novada Ceraukstes pagasta piensaimniecības «Strautnieki» īpašnieks Mārtiņš Cimermanis stāsta: «Ir lejupejošas svārstības Eiropas tirgū, tomēr nebūtu nekāda pamata straujam cenu kritumam Latvijā. Uzskatu, ka tas ir mēģinājums nopelnīt uz piena ražotāju rēķina. Ja ir pasaules tirgus cenas kritums 1 – 2 centu robežās, tas iespaido uzņēmumus, kas eksportē, bet iekšējā tirgū produktu cenas ir stabilas. Pieļauju, ka cenas samazina produktu eksportētāji – LP, «Baltic Dairy Board» pie Bauskas, kas līdz šim bija cenu līderi. Tas iespējams tāpēc, ka Baltijas mērogā mums nekad nav bijusi caurspīdīga cenu politika. Situācija rāda, ka labāk aizsargāti ir zemnieki ar ilgtermiņa sadarbības līgumiem, bet zaudē tie, kuri maina uzpircējus pat neliela cenas kāpuma dēļ.»
Kooperatīvi apvienojas
Par ciešāku sadarbību, lai stiprinātu zemnieku pozīcijas Baltijas piena tirgū, ārkārtas sēdē vienojušies Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) piena grupas dalībnieki, kopskaitā 18 piena kooperatīvu pārstāvji, informē grupas vadītāja Mirdza Feldmane.
Kooperatīvu sadarbības mērķis ir panākt, lai situācijā, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu. Kā vēsta LLKA, aizvadītā gada pēdējās divās darbdienās vairākums Latvijas piena kooperatīvu saņēma paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem, neizskaidrojot iemeslus un izvairoties no dialoga.
Kooperatīvi rosina Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu rūpīgāk izsvērt un pat apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu tiem pārstrādes uzņēmumiem, kas ilgstoši kavē maksājumus par izejvielas piegādi kooperatīviem. LLKA aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no 21% līdz 5% ātrās aprites produktiem – pienam, kefīram, biezpienam, krējumam.
Sāks dialogu
Kā uzsver M. Feldmane, LLKA turpinās stiprināt zemnieku kooperāciju piena sektorā, jo pēc ES pieredzes stabilāka un augstāka iepirkuma cena ir tajās valstīs, kur darbojas spēcīgi kooperatīvi. LLKA sāks dialogu ar visām pārtikas ķēdē iesaistītajām pusēm: zemniekiem, pārstrādātājiem, tirgotājiem, lai panāktu, ka tirgū tiek piedāvāti produkti par patērētājiem un zemniekiem saprotamām cenām.
Pēc Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības datiem, piena iepirkuma cena novembrī bija 327 eiro par tonnu, kas ir par 0,1% vairāk nekā oktobrī. Vēsturiski tā ir otra augstākā cena, un 2017. gadā kopumā gan piena apjomam, gan cenai būšot gada rekords. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā kāpusi par 47%. Lielāka cena – gandrīz 332 eiro par tonnu – bija 2013. gadā.
Pasaulē samazinājušās industriālo piena produktu cenas, piemēram, sausais vājpiens vasarā maksāja 1750 eiro/t, pašlaik – 1400 eiro/t intervencē. Saldā krējuma cena vasaras beigās sasniedza 3150 eiro/t, pašlaik tā ir 1750 eiro/t, tātad kritusies par 45%. Industriālo sieru cena pērnā gada otrajā pusē kritusies par 35%. Paredzams bioloģiskā piena patēriņa kāpums, jo jau tagad vērojams tā deficīts.
UZZIŅAI
Prognozē mērenu kāpumu
Piena ražošana pasaulē līdz 2030. gadam pieaugs par vairāk nekā 1 mljrd. t, ik gadu par 16 milj. t, līdzīgi kā iepriekšējos 10 gados.
Eiropas Savienības valstis segs 30% pasaules piena tirgus importa pieprasījuma.
Eksporta pieaugums būs par 400 tūkst. t ik gadu.
ES iekšējā tirgus patēriņa pieaugums prognozēts 900 tūkst. t piena gadā, ko izlietos galvenokārt siera, desertu, pulvera, maisījuma zīdaiņiem, proteīna un sūkalu koncentrāta ražošanai.
Turpinās samazināties šķidrā piena patēriņš, pieaugs izmantošana kulinārijā – picu, gatavo maltīšu, mīklas produktu gatavošanā.
Avoti: laukutikls.lv, Eiropas Komisijas prognoze.
