Nedēļas vidū uznākušais kailsals pagaidām neapdraud ne ziemāju sējumus, ne dārzus, apliecina «Bauskas Dzīves» aptaujātās nozares lietpratējas.
Situācija var pasliktināties, ja temperatūra ilgstoši pieturēsies zem mīnus 15 grādiem un sāks pūst spēcīgs austrumu, ziemeļaustrumu vējš, kas nodarīja lielu postu pirms dažiem gadiem.
Slapjumā būs pagalam
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa stāsta, ka sals līdz mīnus 3 – 4 grādiem rīta pusē neko sliktu ziemājiem nodarīt nevar.
«Pagaidām nav bažu, ka sadīgušie sējumi varētu ciest. Līdz mīnus 15 grādiem tie ir pietiekami sala izturīgi arī tad, ja nav sniega,» skaidro speciāliste. «Tiesa gan, slikti, ka uz laukiem vietām ir peļķes, augi guļ ūdenī un ledū, tie drīzāk būs pagalam. Mīnusi nedēļas vai desmit dienu garumā nav nekas traģisks. Jāsāk uztraukties, ja sals pieturas ap mīnus 18 – 20 grādiem un pūš spēcīgs ziemeļaustrumu vai austrumu vējš vairāk nekā 10 metru sekundē vai ar brāzmām 15 metru sekundē. Tāds izkož līdz kaulam un pirms dažiem gadiem nodarīja lielu postu neapsnigušiem ziemājiem.»
Tomēr bažas radot tas, ka pārziemošanā aizgājuši novājināti sējumi. «Barības elementi izskalojās ar nokrišņiem, jo rudens bija slapjš. Ja pastāvīgs sniegs uzkristu kaut 5 – 10 centimetru, tas pašlaik būtu labākais. Augiem nepatīk svārstības – no plusiem uz mīnusiem un atpakaļ, vislabākā ir stabila temperatūra,» saka eksperte.
Dārziem sals noder
Kailsals dod iespēju meža zvēriem – stirnām, aļņiem, mežacūkām – atrast barību dabiskajā vidē un nemeklēt to uz laukiem, piebilst I. Litiņa.
Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta SIA «Pienjāņi» dārzniece Inese Skrēbena stāsta, ka augļu kokiem sals līdz mīnus desmit grādiem nekaitē, tieši otrādi – tas noder norūdīšanai un labākai pārziemošanai. Vislielāko postu nodarot pavasara salnas, īpaši tad, ja ziema bijusi silta – ap nulle grādiem. «Ja pieturas silts laiks, ķirši un plūmes «domā», ka nāk pavasaris un agri taisa vaļā ziedpumpurus,» saka dārzkope, «tad negaidot uznācis aukstums var iznīcināt visu nākamās vasaras ražu.»
Pašlaik «Pienjāņu» augļu koki visi vēl esot snaudā. «Pa laikam kāds meža zvērs mēģina ielauzties dārzos, taču visi caurumi zem sētām pirms sala ir aiztaisīti, žogus pārbaudām. Dārziem vajag salu, tomēr tie kaitēkļi, kas iekūņojušies migās, pārziemos, un pavasarī varēsim ar tiem cīnīties. Noderētu arī sniegs,» teic I. Skrēbena.
Bojā saknes
LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils skaidro, ka bīstams kailsals var kļūt tur, kur sniega nav, bet, ja izveidojusies kaut neliela sniega kārta, satraukumam pagaidām pamata nav.
«Kailsals ir bīstams vairāku iemeslu dēļ: sasalstot augsnes virskārtai, sasaluma zona iet dziļāk. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var izveidoties, ja salu pastiprina auksts vējš, – tad sasaluma slānis var palielināties vēl straujāk, un augu sakņu sistēma nepaspēj pielāgoties,» skaidro speciālists. «Augsnes virskārtai sasalstot un pieturoties vējam, tā mitrumu zaudē tik strauji, ka sāk plaisāt, sasaluma slānis sarausta augu sakņu sistēmu, un tie var iet bojā. Lielajos laukos neko īsti iesākt nevar, atliek vien paļauties uz sniega atnākšanu. Dārzos ilggadīgiem stādījumiem, ziemcietēm, daudzgadīgajiem dārzeņiem var palīdzēt ar mulču.»
Kā liecina ilgtermiņa prognoze Norvēģijas meteoroloģijas institūta mājaslapā yr.no, nokrišņi nav gaidāmi līdz nākamās nedēļas vidum. Gaisa temperatūra naktīs Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadā nebūs zemāka par -8 grādiem, valdīs dienvidaustrumu vējš.
Kā pasargāt dārzu kailsalā
Mulčējot augus ziemai, jāliek 8 – 12 cm biezs slānis. Derēs sausas koku lapas, frēzkūdra, salmi un siens, koku zāģskaidas, ēveļskaidas, šķelda.
Mulču var likt uz sasalt sākušas augsnes katram augam individuāli vai ilggadīgiem augļu koku un ogu krūmu stādījumiem visai apdobes slejai.
Nedrīkst mulču likt līdz ar augu sakņu kaklu, jo, uzsniegot sniegam, apakšā var kļūt tik silti, ka sakņu kakls izsutīs un augs aizies bojā.
Sala jutīgām kultūrām drošākais mulčēšanas veids ir pilnībā noklāt platību vainaga projekcijā uz zemes, vidēji izturīgām – pusi no vainaga projekcijas, sala noturīgām – pēc apstākļiem.
Vējainā laikā jārūpējas, lai sauso mulčas materiālu neaizpūstu pa gaisu.
Ja materiāla nepietiek, mulčē sala jutīgākos augus.
Stiprā kailsalā jāmulčē arī ģeotekstilā un melnajā agrotīklā audzētie augi ar nedaudz plānāku kārtu.
Avots: LLKC.
