Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 9. janvārī izskatīja grozījumus likumā «Par pašvaldībām», kas attiecas uz vietvaru informatīvajiem izdevumiem..
Pērn komisija izveidoja darba grupu, kur mēnešiem ilgi diskutēja par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, vairākās darba grupas sēdēs piedalījās arī «Bauskas Dzīves» galvenā redaktore Anita Rozentāle. Domstarpības ir starp pašvaldībām, kas uzskata, ka šie izdevumi informē iedzīvotājus un var turpināt jaukt žurnālistiku ar sabiedriskajām attiecībām, un starp LPIA un žurnālistu organizāciju, kā arī Konkurences padomi, kas norāda, ka šie izdevumi par nodokļu maksātāju naudu imitē neatkarīgu presi, izspiežot no tirgus reģionālos laikrakstus. Darba grupā panāktais kompromiss paredzēja, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot drukātus informatīvos izdevumus, kuros informētu tikai par savu funkciju izpildi un kuri būtu pieejami bez maksas, bet ne biežāk kā reizi mēnesī.
Nobalso par anonīmu priekšlikumu
Otrdien komisijai grozījumi bija jāapstiprina pirms otrā lasījuma, bet, kā raksta «Latvijas Avīze» 10. janvārī, līdztekus darba grupas izstrādātajiem grozījumiem deputātiem tika piedāvāts arī kāds anonīms uz lapiņas sagatavots «alternatīvais priekšlikums». Tas paredzēja, ka pašvaldības var pašas noteikt savu informatīvo izdevumu izdošanas biežumu, pieņemot attiecīgus saistošos noteikumus. «Šāda norma ir daudz elastīgāka un juridiski korektāka,» paskaidroja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S).Par iesniegto priekšlikumu, kura autoru nevarēja nosaukt ne komisijas vadītājs, ne par likumprojektu atbildīgais deputāts Juris Šulcs (V), bija sašutis LPIA izpilddirektors Guntars Līcis, kā arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis. Tiesa, ceturtdien S. Dolgopolovs Latvijas Radio atzinās, ka aiz anonīmā priekšlikuma autora esot slēpies viņš pats, tikai to piemirsis…
Apdraud neatkarīgās preses ilgtspēju
Trešdienas vakarā LPIA un LŽA izplatīja savu paziņojumu, kurā kategoriski iebilst pret šo anonīmo grozījumu tālāku virzīšanu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē. LPIA valdes priekšsēdētāja Guntara Kļavinska un LŽA valdes priekšsēdētājas Ritas Rudušas parakstītā paziņojuma teksts:
«Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) un Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski iebilst pret likumprojekta «Grozījums likumā «Par pašvaldībām»» tālāku virzību, jo uzskata, ka pēdējā brīdī iesniegtais anonīmu autoru priekšlikums apdraud neatkarīgās preses ilgtspēju Latvijā. LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē 2018. gada 9. janvārī tika pieņemts alternatīvs priekšlikums 14.1 panta trešās daļas redakcijai, nosakot, ka pašvaldības informatīvā izdevuma izdošanas biežumu nosaka pašvaldības dome, pieņemot saistošos noteikumus. LŽA un LPIA aicina nevirzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē ar šādu redakciju.
LPIA un LŽA jau ilgstoši piedalās darba grupā, kas sniedz ieguldījumu likumdošanas grozījumu priekšlikumu izstrādē. Abas profesionālās organizācijas bija skaidri formulējušas savu nostāju – likumā noteikt, ka informatīvais izdevums iznāk ne biežāk kā reizi mēnesī. Organizācijas ir sašutušas, ka alternatīvais priekšlikums – bez iesniedzēja autora un pamatojošās argumentācijas – iepriekš netika publiskots un tiek virzīts tālāk steigā, ignorējot nevalstisko organizāciju iepriekš skaidri formulēto viedokli.»
«Likumprojekta tālāka virzīšana ir klajā pretrunā ar grozījumu veikšanas mērķi un norāda uz pašvaldību visatļautību un iespējamiem draudiem demokrātisku mediju pastāvēšanai,» uzsver LPIA valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis. Arī LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša akcentē, ka pašvaldību avīzes būtiski apdraud kvalitatīvas žurnālistikas ilgtspēju reģionos. «Pēdējā brīdī iesniegtais priekšlikums ir pacēlis varas turētāju cinisma latiņu,» piebilst R. Ruduša.
Kad pašregulācija nedarbojas
Arī par mediju politiku atbildīgā kultūras ministre Dace Melbārde saistībā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā notikušo trešdien izplatījusi paziņojumu, kurā cita starpā teikts: «Ir vairākas pašvaldības, kurās darbojas neatkarīgi mediji un regulāri iznāk arī pašvaldības izdots bezmaksas informatīvais izdevums, kas ir sabiedrisko attiecību instruments. Tā kā vairākās pašvaldībās šis pašvaldību sabiedrisko attiecību instruments mēģina atdarināt neatkarīgu mediju saturu, ir divas būtiskas problēmas, kuras jāregulē likumā, jo līdzšinējā darbība rāda, ka pašvaldības to nevar atrisināt pašregulācijas ceļā. Pirmkārt, pašvaldību sabiedrisko attiecību apkārtraksti būtiski kropļo mediju tirgu, tāpēc likumā nepārprotami jānosaka, ka to saturā drīkst būt tikai informācija, kas tieši saistīta ar pašvaldību funkcijām. Otrkārt, likumā jāparedz informatīvo izdevumu iznākšanas biežums.»
