Bauskas 20. kantrimūzikas festivāls notiks 13. un 14. jū-lijā. Tiesa, jubilejas pasākumam būs citi rīkotāji – Mārtiņu Ružu nomainīs Uldis Ozoliņš un Mārtiņš Jātnieks.
Lēmumu par pasākuma rīkotājiem pieņēma Bauskas novada dome. Pašvaldības nozīme sarīkojuma organizēšanā pieauga krīzes gados, kad festivāla rīkotājiem vajadzēja lielāku finansiālu atbalstu. «Pasākuma kontroli pašvaldība pārņēma, kad izveidojās Bauskas novads. Bauskas pilsētas domes laikā bija cita attieksme,» ar sarūgtinājumu atceras M. Ruža.
Ideju piepildīts
Ilggadējais Bauskas kantrifestivāla vadītājs Uldis Ozoliņš ir optimisma un ideju pilns, viņš «Bauskas Dzīvei» atklāj: «Ir festivāla
20 gadu jubileja. To noteikti centīsimies atzīmēt. Vēlamies vizualizēt, kādi bija festivāla mākslinieki pa šiem gadiem. Ir ideja par kino telti, ir doma izdot kārtējo Kantrifestivāla kompaktdisku.» Plānots koncerts laukumā pie «Rimi» lielveikala.
Par festivāla lielo zvaigzni iecerēta stīla ģitāriste Sāra Džorī (Sarah Jory), kas Kantrimūzikas festivālā iepriekš uzstājusies 2006. gadā. «Festivāla akcents paliek nemainīgs – aicināt tādus māksliniekus, no kuriem vietējie mūziķi var kaut ko mācīties,» pauž U. Ozoliņš. Viņš atzīstas, ka bija nedaudz uztraucies par mākslinieku sarunāšanu, jo to parasti darījis jau septembrī, bet šoreiz skaidrība par rīkošanu bijusi tikai decembrī. Tomēr izskatās, ka viss būs izdevies. «Ogrē šogad festivāla nebūs – esmu pilnībā pārslēdzies uz Bausku,» apliecina U. Ozoliņš.
Plāno rakstīt grāmatu
Dažādi dzīves mērķi tikmēr ir Mārtiņam Ružam. Par konkrētām lietām viņš pagaidām nav gatavs runāt – idejas ir dažādas, un tas, tieši kura izdosies, vēl nav skaidrs. Tomēr Kantrimūzikas festivālā viņš ik pa brīdim kavējas atmiņās, un, piesaistot Aigaru Urtānu, ir iecerēts uzrakstīt grāmatu.
«Pirmā, kas iedomājās par to, ka Bauskā varētu taisīt festivālu, bija Sarmīte Rikmane. Pirmajā gadā to organizēja Jānis Matisons ar kultūras nama darbiniekiem, trešajā gadā taisījām kopā ar Uldi Ozoliņu. Liels paldies Gūrijam Bullem, kas deva daudz padomu, jo viņam bija rīkošanas pieredze. Uldis veidoja programmu un kaut cik darbojās reklāmas jomā, pārējais bija manā ziņā,» atceras M. Ruža. Viņš secina, ka 2007. un 2008. gads bija labākie festivāla gadi – augstākā kulminācija.
Ilggadējais festivāla organizators aicina «Bauskas Dzīves» lasītājus, kam ir savs stāsts par festivālu, rakstīt vēstules viņam vai «Bauskas Dzīvei» ar lūgumu nodot tālāk, lai var iemūžināt grāmatā. «Viens no stāstiem, ko man uzticēja, bija par laulātā pāra pirmo tikšanos tieši pirmajā festivālā,» smaidot teic M. Ruža.
Vai kantri noveco?
Mārtiņš Ruža pērn paziņoja par vēlmi 2018. gadā rīkot festivālu pēdējo reizi, jo pēdējos gados tas ir nerentabls. Ienākumi ir mazāki par izdevumiem.
«Kantrimūzikas auditorija noveco – to var festivālos redzēt. Visaginas festivāls, kas savulaik bija lielākais Baltijā, tagad sarucis mazāks par Bausku. Mūzikas aptaujās kantrimūzikas grupas vairs nevar uzvarēt – nav auditorijas,» rezumē M. Ruža. Mainījusies mūzikas klausīšanās. Kādreiz svarīgākais bija radio, tagad meklē paši internetā. Turklāt kantri cienītāji var aizbraukt, piemēram, uz Zviedriju un klausīties tādus grandus, kādus uz Bausku nevar atļauties atvest.
«Vēl viena Bauskas problēma – estrāde ir par mazu. Arī tas daļēji nosaka, ka pasākums ir nerentabls. Grūti savākt sponsorus, kas būtu gatavi atbalstīt pasākumu ar lielāku skatītāju vietu skaitu,» pauž M. Ruža.
Turpretī Uldis Ozoliņš uzskata, ka bažām nav pamata: «Lietuvas Kantrifestivāla popularitātes kritumam ir cita nelaime. Tur darbojās Ignalīnas atomelektrostacija, un Visagina veidojās kā tai piederoša pilsēta. Pēc stacijas likvidācijas daudzi cilvēki aizbrauca prom. Turklāt Visagina ir tālu no metropolēm – Viļņas un Šauļiem. Ja festivāls būtu Klaipēdā, domāju, ka ar laiku to apmeklētu ļoti daudz cilvēku. Negribu teikt, ka kantrimūzikas jomā ir pagrimums, – visas Baltijas valstis pašlaik strādā apmēram vienādi.»
Uldis Ozoliņš informē, ka šogad festivāla mērķis būs parādīt jaunos kantrimūzikas stilus: «Mūzika ir ļoti mainījusies. Tai pievēršas jaunā publika. Pirmajā dienā būs vairāk tradicionālais kantri, otrajā dienā – vairāk modernais.»
Pārmetumi un atspēkojumi
Bauskas novada pašvaldībai ir vairāki pārmetumi līdzšinējam organizatoram Mārtiņam Ružam. Viņš gan uzskata, ka kritika nav īsti objektīva.
«Līdz šim Kantrimūzikas festivālu Bauskā rīkoja un pašvaldības atbalstu organizēšanā saņēma SIA «Country mūzikas aģentūra». Līgumā par finansiāla atbalsta piešķiršanu, kas noslēgts starp pašvaldību un uzņēmēju, ir iekļauts punkts, ka organizētājam ir pienākums iesniegt domei atskaiti par piešķirtā finansējuma izlietojumu, konkrēti – dalībnieku ceļa izdevumu apmaksu un honorāru izmaksu. Jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta atskaites kopija par pārdotajām biļetēm, kā arī informācija par kopējo apmeklētāju skaitu, tai skaitā apmeklētājiem ar ielūgumiem. Diemžēl uzņēmējam allaž bijušas grūtības ar šī līguma punkta izpildi. Dome nekad nav saņēmusi korektu finansējuma izlietojuma atskaiti, uzņēmējs arī izvairās sniegt informāciju par apmeklētāju skaitu un pārdoto biļešu daudzumu,» informē Ieva Šomina.
Mārtiņš Ruža uzskata, ka Bauskas novada dome pieprasījusi sniegt informāciju arī par jomām, kuras skar komercnoslēpumu, ko viņš nevar izpaust. «Ienākumi no biļetēm pēdējā laikā bija praktiski nemainīgi, un tie domei vienmēr ir atrādīti,» laikrakstam teic M. Ruža.
Bauskas novada domes pārstāvjus izbrīnījusi uzņēmēja nostāja, sakot, ka šis ir pēdējais festivāls, kuru M. Ruža plāno rīkot. «Ik pa brīdim šo 17 gadu laikā, kopš organizēju festivālu, gribējās visu sviest malā. Ļoti smags bija 2006. gada festivāls. Toreiz iznāca darīt visu – biju krāvējs, smagās mašīnas šoferis, elektriķis un daudz kas cits. Tomēr vēlējos uztaisīt 20. jubilejas festivālu, kas man būtu pēdējais,» skaidro M. Ruža.
Viens no argumentiem par labu «Kantrimūzikas biedrībai» bija datums – viņi piedāvāja nedēļu pēc Dziesmu un deju svētkiem, turpretī M. Ruža – tieši svētku laikā. «Dziesmu un deju svētku laikā ārpus Rīgas nav cita piedāvājuma. Pēc tam pasākumi notiek visās Latvijas pusēs, un vēl pēc nedēļas ir «Positivus». Toties Dziesmu svētku nedēļas nogalē daudzi rīdzinieki vēlas doties no Rīgas ārā, un tā būtu jauna publika, ko festivālam varētu piesaistīt,» savu nostāju skaidro ilggadējais sarīkojuma organizators.
Kāpēc izvēlas Ozoliņu un Jātnieku?
Pirms lēmuma pieņemšanas par festivāla organizatoriem Bauskas novada domes deputāti uzklausīja abus pretendentus – SIA «Country mūzikas aģentūra», kuru pārstāvēja Mārtiņš Ruža, un nevalstisko organizāciju (NVO) «Kantrimūzikas biedrība» ar Uldi Ozoliņu un Mārtiņu Jātnieku.
«Pieņemot lēmumu, svarīgi bija vairāki argumenti, kuriem summējoties priekšroku deva NVO «Kantrimūzikas biedrība». Biedrības valdē ir festivālu organizēšanā pieredzējis uzņēmējs Uldis Ozoliņš, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ar organizēšanas jautājumiem varētu rasties kādas problēmas. Turklāt «Kantrimūzikas biedrība» savā vēstulē lūdz mazāku finansējumu – 15 000 eiro, savukārt SIA «Country mūzikas aģentūra» – 20 000 eiro. Biedrība pauda, ka vēlas rīkot festivālu arī nākamajos gados,» informē Ieva Šomina, Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
Izvērtējot pretendentus, dome konstatēja, ka SIA «Country mūzikas aģentūra» tobrīd ir 4500 eiro liels nodokļu parāds.
