Līdzīgi kā valstī kopumā arī mūspusē joprojām demogrāfijas rādītāji slīgst mīnusos. Bijušā Bauskas rajona teritorijā izveidotajā Rundāles, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas novadā 2017. gadā reģistrēts par 190 vairāk mirušo iedzīvotāju (580) nekā jaundzimušo (390), liecina novadu dzimtsarakstu nodaļu apkopotā informācija. Pēdējos desmit gados mirstība piebremzējusies, taču krietni sarukusi dzimstība. Pirms desmit gadiem – 2007. gadā – mūspusē pasaulē nākuši 537 mazuļi, bet 683 novadnieki devušies viņsaulē.
Citviet pa nullēm
Vislielākie zaudējumi Bauskas novadā pērn bijuši pilsētā, kur pasaulē nācis 81 mazulis, bet nomiruši 105 cilvēki, Vecsaules pagastā, kur dzimuši 16, bet aizsaulē aizgājuši 38 ļaudis, kā arī Gailīšos, kur reģistrēti 12 jaundzimušie un 25 mirušie. Vecumnieku novadā mirušo un dzimušo skaits pilnīgi vienāds ir Vallē (5), Bārbelē (2) un Kurmenē, bet vissliktākie rādītāji ir Stelpē, kur fiksēti tikai mirušie, bet jaundzimušo nav vispār, kā arī Skaistkalnē – divi jaundzimušie un pieci mirušie.
Vispozitīvākā bilance 2017. gadā bijusi Rundāles novadā, tur katrā pagastā dzimušo ir vairāk nekā mirušo (skat. tabulā). Arī Vecumnieku novada Vecumniekos un Bauskas novada Codē piedzimušo skaits pārsniedz mirušo daudzumu.
Pērn dzimušo skaitā nedaudz vairāk ir meiteņu – Rundāles novadā 20 no 34 jaundzimušajiem, Iecavas novadā 34 no 67, Vecumnieku novadā 38 no 63 bērniem, Bauskas novadā 109 no 217 mazuļiem ir meitenes.
Populārākie vārdi Vecumnieku novadā pērn reģistrētajiem bērniem ir bijuši Miks – divās ģimenēs, tikpat saimēs – Amēlija, Elizabete, Amanda, Alise, Laura. Deviņiem bērniem – piecām meitenēm un četriem puikām – vecāki izvēlējušies dot divus vārdus. Vecumnieku pusē reģistrēti arī retāk sastopami personvārdi – Emma, Kristella, Nellija, Judīte. Savukārt Iecavas novadā popularitātes zenītā iekļuvuši vārdi Kārlis (3), Markuss (2), Ričards (2), Anna (3), Nikola (3). Iecavā jaundzimušajiem izraudzīti arī savdabīgāki vārdi – Tailers, Mariuss, Rojs, Andrijus, Džonijs, Elianna, Aliāna. Rundālē puikas divās ģimenēs nosaukti par Ričardiem, bet meitenes trīs saimēs kļuvušas par Emīlijām, divās par Evelīnām un Sofijām. Rundāles pusē bērniem doti arī latviešiem neraksturīgāki vārdi – Ravita, Olivers un Dilans.
Dara, ko var
Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina atzīst, ka bēdīgajos demogrāfijas rādītājos Bauskas novads nav izņēmums un pat pie vislabvēlīgākajiem nosacījumiem «atražošanas vecumā» esošo cilvēku neesot tik daudz, lai viņi spētu nodrošināt pozitīvu bilanci. I. Šomina laikrakstam uzsvēra, ka vairāk būtu jādomā par to, kā piesaistīt tos cilvēkus, kuri radītu pēcnācējus. «Te ir stāsts par uzņēmējdarbības vidi novadā, par darba vietām un citiem aspektiem. Darām, ko varam,» stāsta pašvaldības pārstāve.
Saistībā ar to, cik Bauskas novads ir ģimenēm draudzīga pašvaldība, I. Šomina atklāj, ka pērn gatavota informācija konkursam «Ģimenei draudzīga pašvaldība». Vieglāk esot norādīt uz trūkumiem, nevis nosaukt visu to, kas ir. «Protams, aizvien ir lietas, ko varētu vēl un vēl, un vēl vairāk, uz ko arī strādājam. Katrā ziņā Bauskas novada pašvaldība ir radījusi ģimenēm draudzīgu infrastruktūru, sākot jau ar pirmsskolas izglītības iestādēm, kuru darba laiks ir no pulksten 7 līdz 19, un šādas iestādes vai grupas ir pieejamas visos novada pagastos. Ir plašs un blīvs izglītības iestāžu tīkls, lai bērns varētu apmeklēt skolu tuvu savai dzīvesvietai, ir daudzpusīgs un interesants ārpusstundu piedāvājums gan profesionālās pilnveides izglītībā, gan interešu izglītībā,» Bauskas pašvaldības labumus uzskaita
I. Šomina un piemetina, ka pagastu bērniem nokļūšanu uz šīm nodarbībām apmaksā pašvaldība. Novadā esot pieejamas arī brīvpusdienas. Ir regulārs un interesants bērnu pasākumu – izrāžu, koncertu – piedāvājums. Skolēni brauc mācību ekskursijās, kuras apmaksā pašvaldība, saņem atbalstu dalībai dažādos konkursos un sporta aktivitātēs, sacensībās, saņem naudas prēmijas par sasniegumiem mācībās. Ir arī stipendija, lai gan neliela, tomēr motivējoša, uzskata I. Šomina. Viņasprāt, arī brīvā laika iespējas bērniem un vecākiem ar atvasēm novadā esot lieliskas – rotaļu laukumi, skeitparki, dabas tūrisma piedāvājums, tagad arī veloceliņu izbūve aktivizējusies. Tāpat pieminēšanas vērts esot sociālā dienesta atbalsts īpašajām mērķgrupām.
Izšķiras par otro un trešo
Vecumnieku novada pašvaldības vadītājs Guntis Kalniņš atklāj – lai gan demogrāfiskā bilance Vecumniekos ir ar plusa zīmi, tomēr iedzīvotāju skaits novadā turpinot samazināties.
Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Elgas Kaļķes apkopotie dati liecina, ka pērn galvenokārt mazuļi dzimuši tajās novada ģimenēs, kas te dzīvo jau vismaz desmit un vairāk gadu. Ja arī kāds no vecākiem neesot de-klarēts Vecumniekos vai savu dzīvesvietu reģistrējis novadā neilgu laiku, tad otrs vecāks esot Vecumnieku iedzīvotājs ar stāžu. Esot tikai viena jaunpienācēju saime no cita novada. Desmit ģimenēs bērniņš ir bijis pirmais, 23 – otrais, 20 ģimenēs – trešais, sešās – ceturtais. Šie skaitļi parāda, ka ģimenes Vecumniekos izšķiras par otro un trešo atvasi.
Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību pārstāve Ieva Pankrate atgādina, ka kopš 2014. gada 1. janvāra Vecumnieku novadā pabalsta apmērs ir 145 eiro par pirmo bērnu, 215 eiro par otro atvasi, 360 eiro par trešo un katru nākamo bērnu, ja abi vecāki deklarējušies sešus mēnešus pirms mazuļa nākšanas pasaulē un arī bērns deklarēts Vecumnieku novadā. Ja viens no vecākiem deklarēts sešus mēnešus pirms bērna dzimšanas, tad attiecīgi ir 75 eiro par pirmo bērnu, 110 eiro par otro bērnu un 180 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Pabalstu piešķir, neizvērtējot ģimenes ienākumus.
Statistika var būt mānīga
Pagājušajā gadā Iecavas novada pašvaldība lēma, ka turpmāk jaundzimušo vecākiem izmaksās vienreizēju naudas balvu 150 eiro apmērā, ja viens vai abi vecāki deklarēti Iecavas novadā. Tikpat liels pabalsts ir arī Rundāles novadā, bet Bauskas pašvaldībā, ja piedzimis viens bērns, tiek maksāts 145 eiro vienreizējs pabalsts; 285 eiro, ja dzimuši dvīņi; 1425 eiro, ja dzimuši trīnīši.
Rundāles novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Okmanis atklāja, ka viņu tikai priecējot fakts, ka novadā dzimst vairāk bērnu. Pašvaldības dzimtsarakstu nodaļas vadītājs Edvīns Balodis atzina, ka racionāla un pamatota skaidrojuma par pozitīvajiem demogrāfijas rādītājiem viņam neesot. Viņš stāsta, ka vairumā ģimenēm jaundzimušais bijis otrais un trešais bērns. Vienā saimē pērn sagaidīta pat sestā atvase, divās piektā un vienā ceturtā. E. Balodis pieļauj, ka dzimstības rādītāju augšupejā velkama paralēle ar iepriekš noteikto griestu maternitātes pabalsta saņemšanai atcelšanu. Iespējams, ir citi iemesli, taču nenoliedzami bērni Rundālē dzimstot gan pieticīgās, gan arī pārtikušās ģimenēs.
Runājot par statistiku, Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga atgādina, ka saskaņā ar likumdošanu jaundzimušos mazuļus un mirušās personas var reģistrēt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, tāpēc nodaļā reģistrēto dzimušo un mirušo personu skaits nesakrīt ar Bauskas novadā deklarēto dzimušo un mirušo personu skaitu.
Vajag brālīti
Bauskas novada Seļiverstovu ģimene pagājušajā gadā sagaidīja savu otro atvasi, viņi nosaukuši dēlu par Marku. Šis ir bijis pērn populārākais vārds zēniem Bauskas novadā. Trīs mēnešus vecā Marka māmiņa Aleksandra skaidro, ka vārdu izvēlējušies pēc pareizticīgo kalendāra. «Ilgi nedomājām, vārds pats atnāca,» teic Aleksandra un piebilst, ka arī pusotrgadīgajam Marka brālītim Serafimam vārds turpat sameklēts.
Ģimene ātri nosvērusies par labu otram bērnam. Aleksandra atklāja, ka bijusi pārliecība – vislabāk mazuļiem ir augt kopā ar mazu gadu starpību, lai nebūtu dalītā ābola principa. «Ja abi vecāki strādā, ir sociāli atbildīgi un maksā nodokļus, bērnus var atļauties. Par trešo pagaidām vēl nedomājam, jo tagad iepauzēsim, lai pienāk skolas vecums, un tad, iespējams, viss var mainīties,» nosaka Aleksandra. Viņasprāt, Bauskā pietrūkst ārpusmāju aktivitāšu tieši šī pirmā vecuma posma mazuļiem. Tālab uz bēbīšu skolu un mūzikas nodarbībām Seļiverstovu ģimene savas atvases ved uz Jelgavu. Domājot par nākotni un izpētot sporta nodarbību piedāvājumu, Aleksandra arī to nosauc par ierobežotu un nosveras par labu galvaspilsētas iespējām, jo tās tur teju neizmērojamas. 
Dzimtsarakstu nodaļās sastādītie civilstāvokļa reģistri 2017. gadā (pēc dzimušo un mirušo deklarētajām dzīvesvietām)
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
