Ilgstošo lietavu dēļ lauki, meži, ceļi, ēku pagrabi katastrofāli applūst? Ko darīt?
Daina Ieviņa, Mg. sc. ing., Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultāte
Jāievēro aizsargjosla
– Meliorācija ir rīcības kopums augšņu kvalitātes uzlabošanai, novadot lieko vai pievadot trūkstošo ūdeni, regulējot virszemes ūdeņu noteci, nostiprinot smiltājus un gravas, uzlabojot ķīmiskās īpašības, proti, kaļķojot skābās un skalojot sāļās augsnes, novācot akmeņus u. c. Tā mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Nepietiek vienu reizi izbūvēt meliorācijas sistēmu un tad nelikties ne zinis, tā ir regulāri jāapkalpo, jāuztur darba kārtībā un jāremontē. Zemgalē ir smagas smilšmāla augsnes, regulēti upju posmi, intensīvi apsaimniekoti lauki. Grāvji un meliorācijas sistēmas daudzās vietās ir gadiem nekoptas, līdz ar to vairs nepilda savas funkcijas.
Grāvji ir laba drenāžas alternatīva, jo pa tiem nebrauc un parasti tie ir zemākajās vietās, kurp satek nokrišņu ūdeņi. Grāvjiem ir likumā noteiktās aizsargjoslas, kuras daļa zemnieku ignorē, piearot laukus pie pašas malas. Tādēļ pastiprinās grāvja nogāzes erozija, piesārņošana ar lauksaimniecības ķīmiju.
Tomēr nepietiek sakārtot grāvjus, ja zemākā sistēma nav sakārtota jau no izplūdes vietām upēs.
Ainis Paltmanis, dzīvo Bauskas novada Īslīces pagasta Bērzkalnu ciemā
Galvenais – meliorācija
– Kad nepārtraukti lija, bija daudz ūdens gar ceļa malu, apgrūtināti mums bija pat sētā iebraukt. Tomēr divās dienās ūdens pazuda. Galvenais, lai ir laba ūdens novadīšanas un meliorācijas sistēma.
Vietā, kur netālu tagad uzceltas jaunās mājas, kādreiz bija pļava, kur pat vasarā reizēm ūdens bija līdz ceļiem. Tur iedzīvotājiem arī tagad visgrūtāk cīnīties ar lieko ūdeni.
Gan pašvaldība, gan SIA «Uzvara-lauks» tuvākajā apkārtnē ir sakārtojušas meliorācijas sistēmu – atraka akas, attīrīja meliorācijas sistēmu galus. Mainītas ūdens notekas Bērzkalnu dīķī, kur izteka bija pusmetru augstāka par ieteku, tādēļ tādi plūdi kā iepriekš vairs nav piedzīvoti.
Agrāk mūsmājās bija tā, ka pagrabā ir ūdens, bet šoreiz tikai betons vietām bija mitrs, un tas arī viss. Aka gan ir pilna ar ūdeni. Ir vasarā bijuši brīži, kad tā ir gandrīz tukša, bet tagad ūdens līmenis ir augsts.
Lelde Podniece-Jostmane, Iecavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Koplietošanas statuss
– Ūdens novades sistēmu sakārtošanu traucē apstāklis, ka daļa ir valsts, daļa – pašvaldību un privāto īpašnieku rokās. Ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektiem Iecavas novadā 2016. gadā pārbūvēta Rosmes ciema un lauksaimniecības zemes meliorācijas sistēma, savukārt pērn pārbūvēts novadgrāvis 3000 metru garumā no Iecavas vidusskolas pie Lauku ielas līdz Vērģupei. 2017. gada nogalē pašvaldība iesniegusi projekta pieteikumu vairāk nekā 60 tūkstošu eiro finansējumam, ar ko pārbūvēt novadgrāvi pie Sila kapiem 1160 metru garumā un meliorācijas sistēmu Zālītes ciemā 2730 metru garumā. Pašvaldība cer, ka tas mudinās privātīpašniekus savest kārtībā arī savus īpašumus.
LAD finansējumu var saņemt tikai pašvaldības koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvei vai atjaunošanai lauksaimniecības vai meža zemē. Tā kā pašvaldība uzskata, ka ir lietderīgi atjaunot novadgrāvjus visā garumā, tad atsevišķus posmus pārbūvē par budžeta līdzekļiem. Lai varētu piedalīties projektu konkursā, grāvjiem piešķirts pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statuss.
