Latvijā tiek veidota universāla digitālā enciklopēdija, kurā apkopos faktus gan par procesiem mūsu valstī, gan pasaulē.
Tas būs milzīgs zināšanu resurss latviešu valodā un iespēja ikvienam iepazīt pasauli bez citu valodu starpniecības. Vienlaikus enciklopēdija veicinās zinātnes terminoloģijas attīstību. Tās sagatavošanā jau sākumposmā ir iesaistīts apmēram 100 mūsu valsts dažādu nozaru zinātnieku un ekspertu.
Raksturo mantojumu
Pagājušajā nedēļā Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis Bauskas Centrālajā bibliotēkā ar unikālo ieceri un enciklopēdiju izdošanas vēsturi Latvijā iepazīstināja Vecumnieku, Iecavas un Bauskas novada bibliotekārus.
Līdz šim Latvijā iznākušas četras enciklopēdijas (viena izdota trimdā). Pirmās brīvvalsts laikā izveidota universālā Konversācijas vārdnīca, kurā publicēti materiāli arī par norisēm pasaulē, bet padomju laikā – Latvijas padomju enciklopēdija (LPE). Latviešu diasporas izdotā Latvju enciklopēdija un 21. gadsimta sākumā pēc uzņēmēja Valērija Belokoņa iniciatīvas izveidotā Latviešu enciklopēdija, kā arī LPE ir lokāli izdevumi, kuros nav faktu par visu pasauli. Diemžēl visi šie sējumi ir saturiski novecojuši, jo drukātajā formātā nav iespējas publikācijas labot un papildināt.
Jaunā laikmeta pieeja
Par jaunās digitālās enciklopēdijas vīziju un satura pieeju kopš 2015. gada notika daudzas filozofu, eksakto, humanitāro zinātņu, literātu un citu jomu vadošo zinātnieku diskusijas.
Valters Ščerbinskis skaidro: «Mūsdienās izdzīvo tikai tās enciklopēdijas, ko izdod kā valstiski stratēģiski nepieciešamu produktu. Privātos izdevējus galvenokārt interesē peļņa. Digitālās enciklopēdijas pasūtītāja ir Latvijas valsts, ieceri koordinē Kultūras ministrija, bet redkolēģiju un padomes darbību nodrošina Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Mūsu nelielais birojs atrodas Gaismas pilī.
Pēc diskusijām panācām vienošanos, ka universālā enciklopēdija jāizdod digitālajā formātā, jo drukātos sējumus, visticamāk, nopirks tikai retais, taču elektroniskā versija visiem būs pieejama bez maksas un reģistrēšanās. Ir tikai viens izņēmums – drukātais izdevums, kas veltīts Latvijas simtgadei un nāks klajā šī gada beigās.
21. gadsimtā ir fundamentāli mainījusies enciklopēdiju veidošanas pieeja, jo globālajā tīmeklī miljoniem lietotāju pārsvarā meklē faktus. Vikipēdija ir gaužām neuzticams avots. Es daudzu gadus strādāju Rīgas Stradiņa universitātē, kurā pastāv strikts noteikums neizmantot Vikipēdiju referātu, kursa, maģistra darbu izstrādē. Tas ir interneta lietotāju veidots resurss, kurā daudz kļūdu un aplamību. Zinu, ka daudzu izglītības iestāžu un citu augstskolu pedagogi domā tāpat. Vikipēdiju vajadzētu uztvert vienīgi kā sociālo tīklu.
Enciklopēdijas veidošanas sākuma stadijā iepazināmies ar vairāku kaimiņvalstu pieredzi un mācījāmies no kolēģu kļūdām. Vienojāmies, ka darbu sāksim no nulles punkta, neizmantojot nevienas jau izdotas enciklopēdijas metodoloģiju, bet izstrādājot savu – oriģinālo.
Minēšu ārkārtīgi svarīgu aspektu: mēs savus zinātniekus nepazīstam tāpēc, ka viņi neizpaužas publiskajā telpā, bet viņu publikācijas specializētajos ārzemju žurnālos lasa tikai zinātnieku kolēģi. Jaunā enciklopēdija būs Latvijas visu zinātņu nozaru pētnieku kopīga darba rezultāts.»
Stingra struktūra
Sociologi un valodnieki nenogurdami apgalvo, ka latviešu valodas pastāvēšana un pielietojums tālākajā nākotnē ir atkarīgs no tās izmantošanas virtuālajā vidē. Tiklīdz mazas nācijas valoda iestrēgs vienīgi drukātajā formātā, sekas var izrādīties dramatiskas. Par šo tēmu ir bijušas vairākas publikācijas, arī žurnālā «Ir».
Valters Sčerbinskis stāsta, ka universālās enciklopēdijas tehnoloģisko platformu gatavo «Tilde», kuras speciālistiem ir liela pieredze un jau iepriekš ārkārtīgi nozīmīgs veikums latviešu valodas iekļaušanai virtuālajā vidē.
Enciklopēdijas jaunā projekta struktūru veido padome, nozaru un ilustrāciju redakcijas. Padomi vada kultūras ministre Dace Melbārde. Šajā struktūrā darbojas Latvijas augstskolu rektori, arhīvu, muzeju direktori, arī Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, mediju eksperte Anda Rožukalne un citi savā jomā vadoši speciālisti.
Iesaistās arī žurnālisti
Ilustrāciju nodaļas veidošanā ir iesaistīts reģionālā laikraksta «Talsu Vēstis» fotogrāfs Dainis Kārkluvalks un Fotomuzeja vadītāja Maira Dudareva. Visi veic sabiedrisko darbu, nesaņemot algu.
Valters Ščerbinskis uzsver: «Attēli ļoti labi palīdz uztvert tekstu, turklāt virtuālajā vidē var publicēt infografiku kartes, video un audio materiālus. LNB ir skaņu studija, kurā, pieaicinot instrumentālās mūzikas labākos atskaņotājus, veidojam audioilustrācijas. Sadarbojamies arī ar māksliniekiem. Viņi zīmē zivju attēlus, jo Latvijas duļķainajās ūdenstilpēs nav iespējams iegūt kvalitatīvas fotogrāfijas. Mākslinieki zīmē arī miniatūrus kukaiņus. Tos gluži vienkārši nevar nofotografēt.»
