Esmu audžumamma un aizbildne jau 11 gadu. Vēlos padalīties ar gadumijā piedzīvoto pārsteigumu.
Pēdējā laikā daudz runā par bērniem, kuriem ir autisms. Arī manā ģimenē dzīvo puisītis kopš trīs mēnešu vecuma. Zēns ir ar īpašām vajadzībām, proti, viņš neredz, pats bez palīdzības nestaigā, ir vēl daudzas citas veselības problēmas. Manam Rolandam jau ir desmit gadu.
Pērn, decembra beigās, pie mums atbrauca ciemos bērni no Ozolaines skolas 5. klases. Līdz ar viņiem bija audzinātāja Daina Jarmalaviča. Bērnu vecāki bija palīdzējuši sarūpēt dāvaniņas. Viņi arī ļāva savām atvasēm braukt ciemos pie mana Rolanda. Viņi ir gandrīz līdzaudži, varbūt nedaudz vecāki par Rolandiņu.
Esmu bezgala pateicīga bērniem, viņu vecākiem un audzinātājai par šo apciemojumu. Ir situācijas, kad bērni uz ielas, redzot citādākos, slimos bērniņus, rāda uz viņiem ar pirkstiem, izsmej. Tas tāpēc, ka mājās šiem bērniem neviens nav pastāstījis, ka arī slimie bērniņi ir tādi paši cilvēki kā visi pārējie.
Es ticu, ka Vecsaules pamatskolas Ozolaines skolas 5. klases bērni nekad tā nerīkosies. Vēlreiz paldies viņiem un audzinātājai Dainai Jarmalavičai, arī visiem skolas darbiniekiem par laba vēlējumiem.
