Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes modelī ņemti vērā dalībvalstu zemnieku ieteikumi, tomēr galveno jautājumu – atbalsta izlīdzināšanu – tas pagaidām neparedz.
Pērn gada nogalē publicēti priekšlikumi KLP politikas reformai. To stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās pašas varētu noteikt, kā un kur ieguldīt KLP finansējumu.
Nekomentē pat neoficiāli
Eiropas Komisija (EK) turpmāk pievērsīs lielāku uzmanību rezultātam, nevis atbilstības kontrolei. EK uzskata: «KLP ir jāpilda savs uzdevums, ievērojot principu «līdztiesība starp dalībvalstīm», tāpēc vajadzētu mazināt KLP atbalsta atšķirības starp dalībvalstīm.»
Tomēr žurnālistu seminārā Briselē uz «Bauskas Dzīves» jautājumu par Latvijas un vairāku citu dalībvalstu atbalsta pielīdzināšanu Nīderlandei, Francijai vai Dānijai, EK pārstāvji pat neoficiāli nekādus komentārus nesniedza. Lai arī eksperti atzīst – tieši spēcīgā intervence ekonomikas procesos rada atšķirības starp dalībvalstīm gan zemes cenā un darbaspēka izmaksās, gan lauku cilvēku dzīves līmenī, vienādot vai pat atcelt atbalsta maksājumus Brisele, visticamāk, nav gatava. Jāpiebilst, ka sākotnēji atbalstu lauksaimniecībai noteica, lai saražotu pietiekamu pārtikas daudzumu Eiropas valstu pašapgādei, taču tagad ar nodokļu maksātāju naudu tiek subsidēti eksportētāji.
Ierēdņi nav gatavi
Latvijas Zemnieku federācijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Agris Veide, kas Vecumniekos vada saimniecību «Liepas», «Bauskas Dzīvei» pauž, ka KLP priekšlikumos ņemti vērā dalībvalstu zemnieku ieteikumi, kuri anketās no Latvijas sūtīti ļoti aktīvi.
«Tomēr Eiropas līguma lauksaimniecības sadaļa joprojām ir neskaidra, un kaut arī atbildīgo personu izteikumos uzsvērta atbalsta maksājumu izlīdzināšana, darbība šim mērķim nav redzama,» saka A. Veide, «domāju, ka mūsu ierēdņi nav gatavi tādām funkcijām, ko prasīs lielāka neatkarība KLP izpildē no dalībvalstīm. To rāda nesakārtotā piena un gaļas nozare, kas Igaunijā un Lietuvā jau sen darbojas ar skaidri definētiem nosacījumiem.»
Sagaidāms iztrūkums
Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete, kas savulaik sadarbībā ar valsts un nevalstiskajām organizācijām panāca atbalsta maksājumu palielināšanu Latvijai, pašlaik ir «piesardzīgi pozitīva» par ziņojumā ietverto apņemšanos un aicina ņemt vērā, ka pēc «Brexit» Eiropas Savienības budžetā visdrīzāk būs 100 miljardu eiro «caurums».
