Katru darbdienas rītu Iecavas novadu ar automašīnām un autobusiem pamet simtiem cilvēku, kas dodas uz darbu Rīgā, Jelgavā, Bauskā, Vecumnieku novadā un citur. «Bauskas Dzīve» skaidroja, kāpēc tā notiek un kādēļ par dzīvesvietu viņi izvēlējušies Iecavas novadu.
Iecavnieki vērtē, ka aptuveni puse novada iedzīvotāju strādā citās pilsētās un novados. Tomēr šāda kārtība braucēju vidū liekas normāla. Viņi apzinās, ka tas dod iespēju strādāt sev tīkamākā darbā, pelnīt vairāk, un viņi vēlas tikai labāk sakārtotus ceļus un satiksmi.
Aizbraucēju auto traucē
Daļa iecavnieku uz darbu dodas ar autobusiem. «Bauskas Dzīve» pirmdien, 15. janvārī, uzskaitīja, ka no Iecavas uz Rīgu ar četriem autobusu reisiem laikposmā no pulksten 6.45 līdz 7.46 devās 60 cilvēku. Aptaujātie pastāstīja, ka vairākums galvaspilsētā strādā. Ceļu turp un atpakaļ mēro ikdienā. Aptuveni ceturtā daļa ir jaunieši, kas studē vai mācās galvaspilsētas izglītības iestādēs.
Iezīmētajā autostāvvietā pie veikala un aptiekas, kas iepriekš dienas laikā bijusi aizņemta ar Rīgā strādājošo vieglajiem auto, kuru īpašnieki uz darbu bija devušies ar sabiedrisko transportu, tagad mašīnas drīkst novietot ne ilgāk par divām stundām, tāpēc tagad tā ir pieejama ļaudīm, kuri ierodas iepirkties.
«Nav jau labi, ka citi noliek un atstāj mašīnu vietās, kur vajadzētu stāvēt īslaicīgi, piemēram, stāvlaukums Rīgas ielas malā un Skolas ielas krustojumā pa dienu stāv tukšs. Tur mierīgi varētu atstāt mašīnu, bet cilvēkiem ir vēlme izkāpt no mašīnas un uzreiz sēsties autobusā,» stāsta Iecavas novada domes deputāts Atis Avots. Viņš vērtē, ka ārpus novada teritorijas strādā aptuveni puse darbspējīgo iedzīvotāju. Pašvaldības iestādēs vien nodarbināti apmēram pieci simti iedzīvotāju – izglītības iestādes, kapitālsabiedrības, novada administrācija un citas.
Lielāks atalgojums
Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki meklē darbu ārpus novada, ir un paliek atalgojuma lielums. Tomēr tas ir tikai viens no faktoriem. Vairāki aptaujātie uzsvēra, ka to ietekmē arī iespēja atrast piemērotu darbu, kurā izmantotu pieredzi un gūtās specifiskās iemaņas. Šādu darba vietu Rīgā un Jelgavā ir vairāk.
«Ja būtu iespējas strādāt tuvāk mājai to pašu darbu par to pašu atalgojumu – nav problēmu. Tomēr tā nav. Rīgā ir lielāks apgrozījums, vairāk klientu, kam vajag pakalpojumus,» stāsta grāmatvede Andra Bicona. «Man nav, kur Iecavā strādāt,» atzīst finansiste Aiga Rinkoviča, kas dodas uz darbu Jelgavā. «Iecavā savā arodā nevaru nopelnīt pietiekami, lai nodrošinātu ģimeni,» pauž Edgars Freibergs.
Iecavnieks Atis Avots pirms 22 gadiem saņēmis darba piedāvājumu no Bauskas. Tagad stādā «Bauskas būvnieks un Co» par grāmatvedi. Turklāt ir uzņēmuma līdzīpašnieks, arī tas rada papildu interesi braukt uz darbavietu.
Sarēķinot plusus un mīnusus, arī ģimenes mērogā, izskaitļots, ka darbs ārpus novada dos lielāku ieguvumu, un izvēle izdarīta tam par labu.
Jāsakārto infrastruktūra
Tie, kas braukā citur uz darbu, pauž, ka tas nav nekas īpašs. «Visā Eiropā tā strādā. Darba tirgus ir ap Rīgu un tai tuvajiem novadiem. Visā pasaulē cilvēki dodas simts kilometru rādiusā ap metropolēm uz darbu no mazpilsētām uz lielpilsētu,» pauž Aleksandrs Cīrulis. «No Iecavas uz Rīgu izbraukāt nav problēmu. Viens moments – esi Rīgā un drīz vien – mājās,» saka A. Bicona. Braukšanai esot arī savi plusi. It īpaši, ja pats neesi šoferis. Šo laiku izmanto, lai sakārtotu domas no rīta, plānotu darbdienu, analizētu paveikto.
Braucēji cenšas sadarboties, lai būtu mazāki transporta izdevumi. Tie, kas dodas uz Rīgu, reizēm brauc kopā ar baušķeniekiem vai veido kompānijas turpat Iecavā. Tas izdevīgi ir ģimenēm, ja vienā apdzīvotā vietā strādā gan vīrs, gan sieva, reizēm arī pieaugušie bērni.
Izvērtējot maršrutus, daudzi iecavnieki vēlētos, lai ceļu infrastruktūra un satiksme būtu labāk sakārtota. «Citur Eiropā transporta kustība ir sakārtota. Maskavā tādā attālumā kā Iecava no Rīgas ir metro līnijas. Parīzē ātrvilcienu kustība attīstīta, Amsterdamai un Berlīnei iekārtoti «autobāņi». Tikai Latvijai nekam nav naudas! Būvēs «Rail Baltica»… Vispirms Iecavā un Bauskā uztaisiet pieturu! Un viss būtu labi. Tāpat vajadzētu uzlabot transporta kustību starp Iecavu un Jelgavu. Tas nav normāli – Jelgava ir tikai nedaudz tālāk par Bausku, bet sabiedriskais transports līdz Jelgavai brauc stundu, ilgāk nekā uz Rīgu,» sašutis ir A. Cīrulis. Tiesa, pašvaldība lielāko daļu šo problēmu nevar atrisināt, jācer, ka uzmanību tam pievērsīs Ministru kabinets.
Drošāk un veselīgāk
Cilvēkus, kas braukā uz darbu, Iecavas novadā notur trīs galvenie iemesli. Jaunās ģimenes parasti piesaista pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība, vispārējā izglītība un pulciņu piedāvājums.
«Mazie bērni sākumā bija jāvadā, tagad uz vidusskolu, Mūzikas un mākslas skolu var aiziet paši. Ja dzīvo Rīgā, vecākiem visu laiku jābūt kaujas gatavībā kaut kur bērnus vest,» stāsta Andra Bicona. «Man patīk pirmsskolas izglītības iestāde «Dartija», kur iet manas atvasītes,» saka Edgars Freibergs.
Menedžeris Jānis Čapass apprecējies ar iecavnieci un uz Iecavu no Rīgas pārcēlies 2007. gadā. Viņš turpina braukt uz darbu Rīgā. «Galvenais iemesls dzīvei ciematā – labvēlīgāka vide bērnu audzināšanai. Šeit ir drošāk un veselīgāk. Izglītības iestādes ar labu reputāciju atrodas nelielā attālumā – ir bērnudārzs, skola, Mūzikas un mākslas skola. Izvērtējot ieguvumus bērnu audzināšanā, šāda situācija mani apmierina,» stāsta J. Čapass.
Daži vecāki gan teic, ka izglītības jomā arī citi novadi piedāvā jauninājumus, lai piesaistītu ģimenes. «Iecavas vidusskolā pagarinātā grupa ir tikai līdz četriem, bet vecāki ne vienmēr tajā laikā ir atpakaļ no darba. Jelgavā pagarinātajā grupā bērniem ir speciālas nodarbības, nevis vienkārši pieskatīšana. Iecavā tādu trūkst,» pauž A. Rinkoviča. Tomēr viņa piekrīt citiem aptaujātajiem – kopumā Iecava ir lieliska vieta, kur dzīvot. Jaunieši var sevi pilnveidot dažādos pulciņos, Mūzikas un mākslas skolā, sporta skolā «Dartija», iespējams iesaistīties arī citās aktivitātēs.
Lai gan Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, Iecavā pašvaldībai regulāri jādomā par to, kā palielināt vietu skaitu pirmsskolas izglītības iestādē. «Tagad atkal trūkst vietu mazo bērnu grupās – tieši līdz trīs gadu vecumam. Jau iepriekš «Cālītim» tapa divas piebūves,» stāsta A. Avots.
Klusi un mierīgi
Nozīmīgs faktors šeit dzīvojošajiem ir ģimene un savā ziņā arī lokālpatriotisms. «Iecava ir mana dzimtā puse. Bērnam blakus ir vecvecāki, un ģimene ir tā, kas notur,» saka A. Rinkoviča. «Mamma garšīgi gatavo ēst. Tāpēc vien ir vērts palikt Iecavā,» smaida M. Vīnbergs.
«Esmu lokālpatriots. Dzimis Iecavas slimnīcā 1947. gadā, te vecāku mājas, vidusskola pabeigta, pirmā darbavieta. No 1970. līdz 1991. gadam izriņķojis pa visu reģionu – Bauska, Skaistkalne, Stelpe, atpakaļ uz Iecavu un tagad Bauskā. Iecava ir izdevīga dzīvesvieta, jo zināmā mērā ir reģiona centrs – apkārt Rīga, Bauska, Jelgava,» vērtē Atis Avots.
Vēl viens faktors, kas varētu būt nedaudz negaidīts tiem Iecavas ciema viesiem, kas parasti apskata tikai teritorijas, kuras ir tuvu ciema galvenajām ielām, – Iecavu novērtē kā klusu un mierīgu. «Klusa, patīkama vieta, kurā audzināt atvases. Saprātīgāki komunālie maksājumi. Esmu ļoti apmierināts ar dzīvi Iecavā,» pauž E. Freibergs.
«Guļamrajona sindroms» neapstiprinās
Ar interesantu pieredzi reizēm dalās uzņēmēji. Savulaik, Vecumnieku novada Uzņēmēju biedrības pārstāvjiem tiekoties ar kolēģiem no Salaspils, pēdējie žēlojās, ka tiem cilvēkiem, kas brauc strādāt uz Rīgu, ir «guļamrajona sindroms». Viņi nepiedalās novada kultūras dzīvē, neinteresējas par pasākumiem un notikumiem. Iecavas novadā aptaujātie šādu raksturojumu neapstiprina.
«Tik mazai dzīvesvietai kultūras dzīve ir pietiekami piesātināta. Ja nu kādam kas trūkst, brauc uz Jelgavu, Bausku un Rīgu,» pauž Edgars Freibergs. «Viss atkarīgs no norises, cik tā liekas interesanta. Ja labs pasākums tepat pie mājām, kāpēc gan neapmeklēt? Piemēram, Iecavas jubileja. Ja pasākums nespēj aizraut, tad arī Rīgā uz to neies,» pauž Aleksandrs Cīrulis.
Andra Bicona uzskata, ka tam ir savi iemesli, kāpēc braucēji mazāk piedalās kultūras dzīvē: «Pasākumus reti apmeklēju. Ir nogurums, kad atbrauc mājās, gribas atpūsties. Rīga nav tālu, bet braukšana nogurdina. No rīta un vakarā ir satiksmes «korķi». Kamēr aizbrauc un atbrauc, tiešām nogurst. Arī uz Rīgu – uz kino vai teātri – aizbraucu tikai reizēm, un tā parasti ir spontāna iniciatīva. Tomēr manu, ka novadā kultūras pasākumi notiek. Pulciņu bērniem ir daudz, ir iespējas darboties arī pieaugušajiem. Vajag tikai vēlēšanos.»
Jaunietis Mārcis Vīnbergs ir iesaistījies vietējā amatierkopā. Viņš atzīst, ka arī tas piesaista Iecavai, jo pamest negribas, bet braukšanai no Rīgas uz mēģinājumiem vajadzētu daudz laika.
«Šis sindroms vērojams visos ciemos, kur kultūras, sporta un izklaides dzīve ir mazāk attīstīta nekā pilsētā. Ne visas aktivitātes pašvaldība var atļauties atbalstīt. Es arī Iecavā vēlētos peldbaseinu vai hokeja halli. Un ne katrs, kas strādā Rīgā, var atļauties aiziet uz koncertu, nopirkt velosipēdu vai apmaksāt sporta pulciņu bērnam,» vērtē menedžeris Juris Čapass.
Aptaujātie atzīst, ka pasākumos vairāk iesaistās ģimenes ar bērniem.
Uzmanība izglītībai un sportam
Iecavas novada domē ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes laikā analizēti trīs Iecavas novada attīstības scenāriji – «guļamrajons», «industrija» un «uzņēmējdarbība». «Reālajā dzīvē neviens no šiem scenārijiem nav realizējams individuāli. Novada izaugsmi iespējams panākt, strādājot kompleksi un attīstot dažādas jomas,» par secinājumiem informē Iecavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Podniece-Jostmane.
Viens no novada ilgtermiņa mērķiem ir pievilcīgas un ērtas dzīves vides izveide, lai cilvēki izvēlētos apmesties Iecavā. Ik gadu lielākos pašvaldības budžeta līdzekļus tērē tieši izglītības iestāžu uzturēšanai un ar izglītību saistīto pasākumu finansēšanai – pērnā gada budžetā tie bija vairāk nekā 50 procenti no plānotajiem pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem.
Pēdējos gados īstenoti vairāki projekti, lai uzlabotu izglītības infrastruktūru. Jauno ģimeņu piesaistē nozīmīgs faktors ir pirmsskolas izglītības pieejamība. 2013. gadā pirmsskolas izglītības iestādei «Cālītis» tapa moduļtipa piebūve, bet pērn labiekārtota iestādes teritorija un rotaļu laukumi.
Tiek domāts arī par profesionālās ievirzes izglītības attīstību.
2015. gada nogalē atklāta jaunā Iecavas mūzikas un mākslas skola Grāfa laukumā. Skola var lepoties ne tikai ar jaunām un modernām telpām, bet arīdzan ar labu materiāli tehnisko bāzi. Pagājušajā gadā veikta arī Iecavas stadiona būvniecības 3. kārta, projektā pie stadiona izbūvēti futbola, tenisa un volejbola, basketbola laukumi, kā arī labiekārtota to teritorija.
Pašvaldības budžetu 2018. gadam veidos, pamatojoties uz pērn apstiprinātiem prioritārajiem investīciju objektiem – pašvaldības aģentūras «Iecavas veselības centrs» teritorijas labiekārtošana, Iecavas vidusskolas ēdnīcas pārbūves un aktu zāles jaunbūves projektēšana, Iecavas internātpamatskolas sporta zāles projektēšana. Deputāti konceptuāli atbalstījuši sporta nama ēkas Grāfa laukumā 7 iegādi. Sporta nams «Dartija» celts 1978. gadā, tādēļ celtnei būs nepieciešami ievērojami remontdarbi.
Iespēju robežās tiek strādāts arī novada infrastruktūras sakārtošanā, lai Iecavas novads kļūtu par iekārojamu dzīvesvietu. Lielākais no projektiem pērn bija Skolas ielas rekonstrukcija.
Labs atspaids vecākiem ir skolēnu brīvpusdienas.
IZVĒLAS IECAVU
Kāpēc izvēlas dzīvot Iecavā, nevis tuvāk darbavietai?
– Mazākas izmaksas. Rīgā dzīvokļu īre ir pārlieku dārga. Nopirkt dzīvokli Rīgā reti kurš var. Palikt Iecavā un braukāt uz darbu ir finansiāli izdevīgāk. Daži aptaujātie uzsver, ka Iecavā komunālie maksājumi ir mazāki nekā Jelgavā vai Rīgā.
– Lokālpatriotisms. Cilvēki uzsver, ka Iecavā piedzimuši un uzauguši un šeit notur ģimene.
– Domas par nākotni. Iecava ir ceļu krustojumā starp Rīgu, Jelgavu un Bausku. Ja ir vēlēšanās atrast citu darbu, Iecavā dzīvojot, iespējas ir lielākas.
Svarīgākie faktori, kas pārliecina palikt vai apmesties dzīvot Iecavā
– Vispārējā izglītība. Iespēja bērniem apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes «Dartija» un «Cālītis», kā arī Iecavas vidusskolu un Dzimtmisas pamatskolu.
– Mazi attālumi. Iecavas vidusskola, Mūzikas un mākslas skola, sporta nams «Dartija» –
viss atrodas netālu, bērniem viegli izstaigāt.
– Klusums. Tālāk no ceļa, kas savieno Bausku un Rīgu, Iecava ir mierīga un klusa vieta.
Kāpēc izvēlas braukt uz darbu, nevis strādāt tuvu mājvietai?
– Augstāka alga. Lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka dodas uz darbu, kur maksā labāk.
– Profesionāla izaugsme. Tuvākajā apkārtnē nav iespējams atrast darbu, kas atbilstu profesionālajām vēlmēm un apgūtajām prasmēm.
– Pozitīvāka darba vide. Ja izdevies ārpus Iecavas atrast labu darba kolektīvu un nav vēlēšanās to zaudēt, izvēlas braukāt.
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
