Saulaines skolai 110. jubilejas gads. Sākums.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem 2018. gads saistās galvenokārt ar valsts dibināšanas simtgadi un Dziesmu un deju svētkiem. Taču saulainieši gaida profesionālās mācību iestādes 110. jubileju. Tāpēc neliels ieskats mācību iestādes vēsturē, akcentējot nozīmīgākos brīžus tās biogrāfijā.
Salidojums – 30. jūnijā
Saulaines tehnikums savu vēsturi sācis skaitīt 1908. gadā, kad agronoms un uzņēmējs Latviešu lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības priekšsēdētājs Jānis Bisenieks Jelgavā atklāja Zemkopības skolu. Neraugoties uz gadsimta laikā piedzīvotajām pārmaiņām gan atrašanās vietas, gan nosaukumu, gan juridiskajā piederībā, mācību iestāde saglabājusi nepārtrauktu vēsturisko pēctecību.
Saglabājusies arī gadu gaitā veidojusies tradīcija ik pēc pieciem gadiem vasarā aicināt uz Saulaini absolventus un darbiniekus. Pirms pieciem gadiem salidojuma norises laiks tika pārcelts uz rudeni, jo togad skolā ritēja vērienīga renovācija un siltināšana. Šogad bijušos un esošos saulainiešus uz kopā sanākšanu aicinām vasarā – 30. jūnijā.
Pirmā – Jelgavas zemkopības skola
Mācību iestāde dibināta tieši desmit gadus pirms Latvijas valsts proklamēšanas. Jelgavas zemkopības skolas izveide uzskatāma par vienu no daudzajiem notikumiem, kas ievadīja neatkarīgas Latvijas valsts veidošanos. J. Bisenieks vēlējās, lai latviešu jauniešiem būtu iespēja, kā tagad saka, konkurētspējīgu izglītību gūt dzimtenē un tēvu valodā. Viņš gribēja, lai latviešu jaunieši kļūst izglītoti lauksaimnieki un saimnieki savā zemē. Jelgavas zemkopības skola kļuva par pirmo lauksaimniecības skolu ar mācībām latviešu valodā. Daudzus gadus tur valdīja patriotiska gaisotne.
Lai tajos laikos nodibinātu mācību iestādi, bija nepieciešama diezgan liela viltība un diplomātiskās spējas sadarbībā ar valdošo krievu un vācu birokrātiju. J. Biseniekam izdevās to izdarīt. 1908. gada vasarā laikrakstā «Zemkopis» bija lasāms sludinājums, ka Latviešu lauksaimnieku ekonomiskā sabiedrība Jelgavā, Katoļu ielā 44, Jelgavas lauksaimniecības biedrības namā, atklāj četrklasīgu zemkopības skolu ar latviešu mācību valodu.
Sarežģījumu radīja fakts, ka krievu valdība 1905. gada revolūcijas iespaidā bija izdevusi likumu, kas Tautas apgaismošanas (izglītības) ministram deva tiesības dibināt skolas ar sveštautiešu (domāts ne krievu) mācību valodu. Zemkopības ministram tādas tiesības likumā nebija paredzētas, tādēļ J. Bisenieks vērsās pie Tautas apgaismošanas ministrijas jeb tās pilnvarotā Rīgas apgabala skolu kuratora ar lūgumu, lai tas ļauj Jelgavā dibināt četrklasīgu skolu (proģimnāziju) ar latviešu mācību valodu. Atļauju arī bez sevišķām grūtībām dabūja.
Slēpj lauksaimniecības mācību priekšmetus
Skolas veidošanas formalitātes uzdeva nokārtot ekonomikas maģistram Jānim Kārkliņam. Viņš uzskatāms par izglītības iestādes pirmo direktoru, gan uz neilgu laiku. J. Bisenieka mērķis bija izveidot nevis proģimnāziju ar vispārizglītojošo priekšmetu kursu, viņš gribēja nodibināt lauksaimniecības skolu. Dažādu vispārizglītojošo priekšmetu nosaukumi slēpa lauksaimniecības priekšmetus. Piemēram, dabasmācības priekšmeti – ķīmija, zooloģija, botānika – pārtapa par praktisko ķīmiju jeb patiesībā – zemes mācību, praktiskā zooloģija – par lopkopību, praktiskā botānika – par augkopību.
Iestādes uzturēšana nebija vienkārša, privātajām skolām valdība nekādus pabalstus nepiešķīra. Tāpēc J. Bisenieks Latvijas Lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības statūtos ieviesa nosacījumu no sabiedrības tirdzniecības uzņēmumu tīrās peļņas 15% novirzīt speciāla izglītības veicināšanas kapitāla izveidei.
Tāds bija pirmās lauksaimniecības skolas ar latviešu mācību valodu sākums.
Materiāla veidošanai izmantota informācija no 1933. gadā izdotās Jaņa Mazvērsīša grāmatas «Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas 25 gadi. 1908. – 1933. gads, manas atmiņas par skolas gaitām un viņas sakariem mūsu tautas dzīvē pagājušos 25 gados».
