Vecumnieku pagasta muzejā sestdien, 20. janvārī, pārdesmit sabiedriski aktīvākie ļaudis pieminēja 1991. gada janvāra barikāžu gadadienu.
Šī tikšanās aizsāka Latvijas vēstnieka, diplomāta un vēsturnieka, profesora Arnolda Spekkes piemiņai veltīto diskusiju ciklu «Sarunas A. Spekkes viesistabā». Līdz 1900. gadam Spekke dzīvoja Sarkanajā skolā, kur viņa tēvs Andrejs Spekke strādāja par skolas pārzini. Vecmuižas skolas ēkā ģimenei bija ierādīts dzīvoklis, un telpa, kurā kopš 1997. gada atrodas muzejs, bijusi viesistaba.
Vēsturiskās fotogrāfijas
Muzeja vadītāja Rita Kovala un ilggadējā vēstures skolotāja un kādreizējā muzeja vadītāja Aloida Baķe nelielajā telpā sapulcējušos barikāžu aizstāvjus un tā laika iestāžu vadītājus rosināja atcerēties notikumus pirms 27 gadiem. Par tiem atgādināja Jāņa Lapas un Alvja Vītola fotogrāfijas, ko varēja aplūkot uz ekrāna. Bilžu apjomīgo krājumu apstrādājis un sakārtojis fotogrāfs Artūrs Zuika. Atsevišķā stendā bija eksponētas bildes par Trešo atmodu Vecumniekos un Ainara Ķieņa zīmētie plakāti.
Katram par šo laiku bija savs stāsts. Klātesošie dalījās izjūtās un emocionālos pārdzīvojumos, uzsverot, ka drosme un ticība Latvijas tautai labvēlīgam iznākumam «sakāva» šaubas, bailes un neziņu. «Vienotība un izjūta, ka viss būs kārtībā, cilvēkus iedvesmoja un ļāva noticēt, ka nekas slikts nenotiks,» pauda A. Baķe.
«Neatkarību Latvijai!»
A. Ķienis pastāstīja par noskaņu Vecumniekos pirms liktenīgā 1991. gada. Viņš tolaik strādāja Vecumnieku 2. PMK.
«Ciema teritorija bija sadalījusies divās daļās: sovhozā vairāk bija jūtamas Latvijas Tautas frontes (LTF) vēsmas, savukārt PMK – Latvijas Nacionālās neatkarības kustības aktivitātes. PMK aktīvistiem radās ideja (tas bija 1988. – 1989. gadā) pie dispečeru ēkas izvietot lielu plakātu ar kādu patriotisku, bet «maigu» saukli. Vietējais mākslinieks Māris Bumbiers apņēmās plakātu noformēt. Kaut kādu apstākļu dēļ viņš darbu nepabeidza un teica, lai es izkrāsojot divas palikušās zvaigznes. Iegāju noliktavā un ieraudzīju, ka uz divām kopā sastiprinātām preskartona loksnēm uzzīmēts lauru vainags, trīs zvaigznes un uzrakstīts nepārprotams teksts: «Neatkarību Latvijai!». Ar autoceltni uzcēlām plakātu līdz otrajam stāvam un piestiprinājām. Tas lieliski bija redzams no PMK priekšnieka kabineta logiem. Plakāts tur nostāvēja divus gadus,» atceras A. Ķienis.
Vēlāk uzņēmējs Egils Reinbergs izgatavoja stiklotu stendu, kurā tika izlikti ziņojumi no ārzemju latviešu preses izdevumiem, svarīga informācija, bet, atzīmējot Ziemassvētku kaujas, Lāčplēša dienu, 18. novembri, – A. Ķieņa zīmējumi, kas bija vizuāli pievilcīgi un pildīja sienas avīžu lomu. Pēdējais viņa veidotais plakāts, kas aicināja stāties Zemessardzē, glabājas Bauskas muzejā.
Skola «mutuļoja un viļņojās»
«Laiks bija neaizmirstams. Tas izkristalizēja arī cilvēkus. Atklājās, kuri sadarbojas ar drošības iestādēm. No 20 neatkarības kustības dalībniekiem trīs izrādījās ziņotāji…» pauž A. Ķienis.
Viena no pirmajām LTF grupām Vecumniekos tika nodibināta vidusskolā. Toreiz par direktori strādāja Anna Namiķe. 1989. gadā izglītības iestādes vadība tika uzticēta Jānim Beķerim (tagad – Jelgavas tehnikuma direktora vietnieks resocializācijas jomā). Pensionētā skolotāja A. Baķe atceras, ka Trešās atmodas laikā skola «mutuļoja un viļņojās». Visspilgtāk viņai palikušas prātā 1991. gada janvāra dienas: «Mani audzināmie bija divpadsmitie. Kā šodien atceros to dienu, kad klasē ienāca skolotājs Lungevičs un maniem puišiem sacīja: «Nu ko, veči? Laižam?» Teicu: «Pēter, vai tev prāts? Kurš par jauniešiem atbildēs?» Viņš rāmi pavēstīja: «Kur es būšu, tur viņi.» Tā viņi aizbrauca uz barikādēm,» piedzīvotajā dalās A. Baķe. Viņa mudināja lepoties ar «barikāžu fenomenu», par ko brīnās visa pasaule.
«Nožēloju, ka nerakstīju dienasgrāmatu,» teic J. Beķeris. Neaizmirstamas izjūtas glabā 20. janvāra vakars, kad notika apšaude pie Iekšlietu ministrijas. Viņš tobrīd kopā ar kolēģi Aini Plūmi atradies Ministru padomes konferenču zālē un caur biezajiem aizkariem dzirdējis, kā svilpj trasējošās lodes. Ēkas pirmo stāvu sargājuši bobslejisti, arī J. Beķera klasesbiedrs, olimpiskais čempions Jānis Ķipurs.
***
Ciklu «Sarunas A. Spekkes viesistabā» aizsāka tēma «Barikādes». Turpmāk reizi mēnesī tiks aplūkots viens temats par sabiedrībā svarīgiem jautājumiem.
