Aizraušanās. Pašdarinātas dāvanas nomierina un priecē citus.
Baušķeniece Iveta Savicka savām rokām prot uztaisīt skaistas dāvanas bērniem un pieaugušajiem, spēj krāsaini izdekorēt šampanieša pudeli, ko likt uz kāzu galda, un no polimērmāla izveidot dažādas figūriņas.
Interese – no bērnības
Iveta savu radošo garu pauž pašdarinātās lietās. Interese par rokdarbiem radusies jau bērnībā, kad 14 gadu vecumā viņai ilgu laiku nācies gulēt slimnīcas gultā. «Toreiz sāku izšūt galdautus. Man iepatikās, tiklīdz izveseļojos, es šo nodarbi gan liku nedaudz nostāk,» stāsta Iveta.
Vēlme atkal radoši darboties viņai parādījusies, kad piedzima bērni. «Regulāri ar pašdarinātu dāvanu izgatavošanu nodarbojos jau desmit gadus. Mani nomierina radīšanas process, tas ļauj atbrīvoties. Lai arī dažbrīd gadās sarežģījumi, es darbiņu vienmēr paveicu ar mieru sirdī. Atalgojums pēc labi padarīta darbiņa ir redzēt cilvēkus priecīgus par rezultātu, tāpēc es to daru,» atklāj Iveta. Viņa teic, ka ar savu aizraušanos nopelnīt nevarot, sanākot tikai piepelnīties.
Sākumā Iveta taisījusi skaistas matu stīpiņas savai meitai, vēlāk jau tapušas dažādas piespraudes pie apģērba un dāvanas ģimenei, radiem un draugiem.
Citu atsauksmes iedrošina
«Atskatoties uz pirmajiem darbiņiem, liekas – ak, šausmas, kā kaut ko tādu varēju citiem dāvināt?! Tagad, šķiet, meistarība ir augusi un galarezultāts ir vairākkārt kvalitatīvāks par pirmsākumiem. Bet tas jau likumsakarīgi. Prieks, ka esmu progresējusi,» atklāj Iveta.
Viņa ir ļoti paškritiska. «Radi un tuvākie draugi teica, ka man viss ļoti labi sanāk, bet ko gan citu viņi varētu teikt? Savus darbus ieliku «facebook», un interesi izrādīja nepazīstami cilvēki, kuriem patika manis veidotās lietas. Tas tiešām nozīmē, ka man sanāk,» ar smaidu secina Iveta.
Idejas baušķeniece smeļoties internetā, tomēr noskatītos darbus viņa nekopējot: «Es paņemu pamatu, ideju un to pārveidoju pa savam. Cilvēks nevar visu laiku viens pats visu izdomāt un realizēt. Ir vajadzīgi dažādi iedvesmas avoti.»
Iveta kopā ar citiem vecākiem iepriecina bērnu pedagogus, viņa stāsta: «Kad nolemjam ko uzdāvināt skolotājiem, parasti es dāvanas izdekorēju. Pielieku kādu aksesuāru, skaisti iesaiņoju. Man ļoti patīk strādāt ar kreppapīru.»
Pateicoties hobijam, Iveta atradusi algotu darbu: «Strādāju puķu veikalā. Taisu pušķus, pievienojot kādu dekoru, ja cilvēks vēlas. Tagad hobijam laika atliek mazāk. Mans darbs man ļoti patīk. Tā ir radoša nodarbošanās.»
Spītīga un neatlaidīga
Iveta par savu pēdējā laika jaunatklājumu nosauc polimērmālu, viņa skaidro: «Tas ir māls, kuru izmīca, izveido figūru, tad to karsē cepeškrāsnī. Interesants, bet salīdzinoši sarežģīts process. Pāris figūru jau esmu uztaisījusi.»
Tiesa, modē nāk jau citas metodes. «Jelgavā kāda meitene strādā ar līdzīgu materiālu, kurš pēc formas iegūšanas sakalst. Tas nav jākarsē. Viņa no šī materiāla gatavo ziedus,» stāsta Iveta.
Tuvojas Valentīndiena, tomēr uz šiem svētkiem cilvēki pastiprinātu interesi neizrādot. «Liels pieprasījums pēc maniem rokdarbiem ir Ziemassvētkos, arī Lieldienās. Protams, karstākais gada periods ir vasara, kad daudzi precas un ir nepieciešamība pēc dekoriem. Esmu arī izrotājusi kāzu auto,» stāsta baušķeniece.
«Esmu spītīga. Ja sākumā man ar idejas realizēšanu nesokas, es darīšu tik ilgi, kamēr sanāks. Mana draudzene cepa kāzu kūku, bet man vajadzēja izveidot dekoru – ugunsdzēsēja figūriņu formas tērpā, kurš pa kūku rāpjas augšup pa trepēm pie līgavas. Es šo dekoru gatavoju divas nedēļas, līdz viss izdevās. Tas bija mokoši, bet pēc paveiktā mani pārņēma neizsakāmi lieliska labi padarīta darba izjūta,» sarunas beigās nosaka Iveta Savicka.
