Starp četriem reģiona novadiem visvairāk ārvalstu investīciju kopš 1991. gada nonākušas Iecavas novadā, kas «Lursoft» reitingā starp pašvaldībām ir 21. vietā Latvijā.
Vecumnieku novads ieņem 45., Bauska – 47., Rundāle – 116. vietu. Lielākais investīciju apmērs bijis Rīgā – 5,6 miljardi eiro. Starp novadiem līderis un 2. vietas ieguvējs kopējā reitingā ir Ķekavas novads ar 271 738 742,21 eiro investīcijām.
Šaubas par darbiniekiem
Ārvalstu investīciju gadījumā konkurence vietas izvēlē ir lielāka, vērtē Bauskas biznesa inkubatora vadītājs Uldis Maniks: «Šādā situācijā Bauskas reģiona iespējas piesaistīt investīcijas ir ļoti ierobežotas – potenciāli interesants tas varētu būt uzņēmumiem, kuru pamatdarbībai nepieciešami kādi lauksaimniecības resursi un transporta koridors Ziemeļjūra–Baltija. Interesants tas varētu būt uzņēmumiem, kuri jau darbojas Baltijas reģionā un vēlas aptvert jaunu ģeogrāfisko areālu.»
Galvenie šķēršļi investoriem, visticamāk, ir šaubas par darbinieku pieejamību nelielās pilsētās un ciematos, maza izvēle mūsdienīgu komercplatību piedāvājumā un augstas cenas, secina U. Maniks, piebilstot: «Lai sekmīgāk piesaistītu investīcijas, palīdzētu aktīvs mūsu novadu mārketings un priekšrocību reklāma.»
Atbilstīga darbaspēka trūkumu kā vienu no iemesliem ārvalstu investoru piesardzībai pērn rīkotā aptaujā minējuši Ārvalstu investoru padomes Latvijā dalībnieki, vēstīts vietnē ficil.lv. Lai arī investori atzīst zināmu uzņēmējdarbības vides uzlabošanos kopš 2015. gada, aizvien kā steidzami risināma nosaukta veselības aprūpes un tiesu sistēmas sakārtošana.
Plaša ģeogrāfija
Iecavas novadā daudz ieguldījuši uzņēmēji ne tikai no Lietuvas, bet arī no Luksemburgas, Uzbekistānas un Vjetnamas, vēsta pašvaldības pārstāve Lelde Podniece-Jostmane.
Domes attīstības nodaļas vadītāja Ineta Bramane skaidro, ka ieguvums no ārvalstu investīcijām nenoliedzami ir, jo tās kalpo uzņēmējdarbības vides attīstībai un novada izaugsmei. «Taču novērojamas arī problēmas, kas kavē pienesumu pašvaldības attīstībai, proti, uzņēmumi nereti reģistrēti Rīgā vai citviet, taču izmanto Iecavas novada infrastruktūru, kura tiek uzturēta par pašvaldības budžeta līdzekļiem,» pauž I. Bramane, «liela daļa darbinieku nav Iecavas, bet citu novadu iedzīvotāji. Ir būtiski, lai pēc iespējas lielāki nodokļu ieņēmumi nonāktu pašvaldības budžetā.»
Iecavas domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks atklāj, ka pašvaldība iespēju robežās piedalās vietējo un ārvalstu investīciju piesaistē, proti, sniedz vajadzīgo informāciju, konsultē par iespējām, kā arī palīdz sagatavot dokumentāciju.
Miljoni no fondiem
Vecumnieku domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Dace Šileika uzsver – vairāk par privātajām investīcijām novada pašvaldība saņēmusi no Eiropas Savienības (ES) fondiem. 2009. – 2017. gadā tā iegūti 6,6 miljoni eiro, uzlabojot infrastruktūru un uzņēmējdarbības vidi novadā.
Bauskas pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone vēsta, ka novada 94 uzņēmumos investē 24 valstis, paužot: «Ekonomisko attīstību galvenokārt uztur vietējo uzņēmumu investīcijas un ES fondu līdzfinansējums, lielākoties pamatnozarēs – lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē – ap 100 miljoniem eiro kopš 2002. gada. Investorus gaidām joprojām, lai radītu labi apmaksātas darba vietas jaunajām ģimenēm, kas katru dienu dodas uz darbu Rīgā.»
Labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi Bauskas novadā turpmākajos trijos gados cer iegūt, ja tiks pabeigti visi plānotie autoceļu pārbūves projekti. «Kopumā līdz 2020. gadam jāatjauno 113 km autoceļu un ielu – gan valsts, gan pašvaldību ceļi ar grants segumu, kā arī pašvaldības ielas un ceļi ar melno segumu,» piebilst I. Tijone.
Rundāles domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atzīst, ka īsti nezina nosaukt nevienu ārvalstu investoru novadā. Tomēr pašvaldība bijusi starp līderiem ES fondu finansējuma piesaistē.
Tirgojas un transportē
Lielākie uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu 2016. gadā valstī bija minerālmēslu tirgotāja «Uralkali Trading» ar 1,80 miljardu eiro apgrozījumu. Otrā SIA «Rimi Latvia» ar 830 miljonu eiro, ceturtā – SIA «Maxima Latvija» ar 690 miljonu eiro apgrozījumu.
«Rimi» ir lielveikals Bauskā, tomēr uzņēmums nesniedz datus par investīcijām un darbinieku skaitu.
«Maximai» Bauskā ir divi veikali, Iecavā – viens. «Bauskas veikalos strādā 57 darbinieki, vēl septiņi ir bērna kopšanas atvaļinājumā,» stāsta uzņēmuma komunikācijas speciāliste Zane Udrase, «Iecavas veikalā patlaban ir 37 darbinieki.»
Pēdējo piecu gadu laikā Bauskas un Iecavas veikalos investēti vairāk nekā 263 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve. Visvairāk ieguldīts veikalu aprīkojumā, kases sistēmu modernizēšanā, kā arī darbinieku izglītošanā. Investīcijas šogad varētu būt pat lielākas nekā pērn. 2017. gadā kopumā «Maxima Latvija» nodokļos samaksāja 99,6 miljonus eiro, no tiem darbaspēka nodokļos – 27,05 miljonus eiro. Atsevišķi dati par Bauskas un Iecavas novadu nav izdalīti.
Vedīs arī turpmāk
Bauskas novadā ir divas starptautiskā tirdzniecības zīmola «Circle K» degvielas uzpildes stacijas (DUS). Pie Bauskas darbojas «Lukoil», Iecavas novadā «Dinaz» DUS. Iecavā ir viena un Bauskā – divas «Neste» DUS, pie kurām strādā starptautisko tīklu pakalpojumu sniedzēji «Hesburger» un «Narvesen».
«Narvesen» ir trīs kioski Bauskā un divi Iecavā, vēsta uzņēmuma personāla direktors Andis Aleksandrovs. Zīmols Baltijā strādā ar franšīzes līgumiem, nodrošinot vienotu pakalpojumu standartu. «Latvijā uzņēmums darbojas 20 gadus, ir vadošais mazumtirdzniecības tīkls ar 247 veikaliem visos reģionos,» vēsta A. Aleksandrovs, «tas nodrošina 650 darba vietas, no tām 15 cilvēkiem Bauskā un Iecavā. Pērn attīstībā investēti 1,3 miljoni eiro, turpmāko divu gadu laikā plānojam investēt vēl 3 miljonus, lai atvērtu 15 jaunas tirdzniecības vietas un 15 rekonstruētu.» 2017. gadā kopumā SIA «Narvesen Baltija» darbaspēka nodokļos samaksāja vairāk nekā 863 000 eiro.
Ceturtais lielākais investors Bauskas novadā ir a/s «Hansabuss» no Igaunijas, kas pērn pārpirka SIA «Aips». Pēc «Lursoft» datiem, «Hansabuss» ieguldījumi Bauskā ir 105 080 eiro vērtībā. Kā «Bauskas Dzīvei» sacīja uzņēmuma pārstāvis Sergejs Vahnitskis, reģiona pasažieru pārvadātāja darbība turpināsies un tiks attīstīta. Pēc pārņemšanas darbinieku skaits novadā gan samazināts no 89 līdz 75, sacīja S. Vahnitskis.
Aktīva ražošana
Mūspusē aktīvi darbojas lauksaimniecības servisa līderi «Agrochema» un «Agrimatco». Ieguldījumu līderis ir Lietuvas «Linas Agro Group», kam pieder vistu gaļas ražotnes «Lielzeltiņi» Bauskas novadā un Ķekavā. SIA «Gaižēni» ar Dānijas kapitāla dalību pārvaldītās cūku fermas strādā Īslīces un Brunavas pagastā. Viens no lielākajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem Iecavas novadā ir ūdeļu ādu ražotne «Devon Mink».
Vecumnieku novadā ieguldītāju līderis ir Heinrihs Strenge, savukārt «Agro Bārbele» Gerhards Odinga un citi Vācijas investori atvēlējuši 229 912 eiro, rāda «Lursoft» dati. Turcijas uzņēmēji ieguldījuši lopkopībā.
Purvus Vecumnieku novadā aktīvi izmanto divi ar ārvalstu kapitālu strādājoši uzņēmumi – «Florabalt» Vallē un «Greenyard Horticulture» Misā. Kā vēsta Misas ražotnes valdes priekšsēdētājs Renārs Skudra, saskaņā ar auditēto pārskatu laikposmā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam uzņēmums finanšu gada gaitā investējis 400 000 eiro, nodarbinot 103 cilvēkus. Nodokļos un nodevās samaksāti 1 132 249 eiro, no tiem uzņēmuma ienākuma nodoklis – 185 850 eiro, dabas resursu nodoklis – 54 688 eiro, sociālais nodoklis – 367 125 eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 228 682 eiro, purvu nomas maksa valsts uzņēmumam «Latvijas Valsts meži» un pašvaldībai – 157 753 eiro, degvielas akcīzes nodoklis – 138 151 eiro.
Uzziņai
Ārvalstu investoru padomes Latvijā dalībnieki mūspusē:
«Circle K», «Maxima», «Neste», «Narvesen», «Rimi», «SEB banka», «Swedbank».
Avots: ficil.lv.
Investīciju kopsumma (eiro) novados no 1991. gada līdz šī gada sākumam
Dati: «Lursoft».
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
