Bauskas novada Ceraukstes pagasta «Cīruļu» saimnieki savas mājas, kur allaž ierodas kāds kuplās ģimenes piederīgais un kur uzņem arī ceļotājus, sauc «lauku sēta». Laima Straumane bilst, ka nevēlas, lai kāds nezinātājs meklētu pilsētai līdzīgus apstākļus. Šī ir īstena viensēta, kur galvenais – dabas jaukums un atstatums no apdzīvotām vietām, no plašākas sabiedrības. Mēmeles stāvais krasts, rāmais upes plūdums, meža ieloks spēj nomierināt sakarsētus prātus un negatīvus strāvojumus. Īpaši jauki šeit ir siltajos mēnešos. To novērtē Straumaņu saimes nu jau ceturtā paaudze un viesi.
Mēmeles krasts atgādina Ventu
Mimī, kā ģimenē mīļi sauc Straumaņu mammu, atklāj, ka viņas vārds ir bijis izšķirošais, lai dzimtai būtu sava lauku mājvieta, nevis tikai dzīvoklis Bauskā. Māris Straumanis, pensionēts ķirurgs, savukārt uzskata, ka zemnieka gēns ir stiprs viņa dzimtā un daudzos latviešos. Divus gadus kopā ar sievu meklējuši tīkamu vietu, gandrīz jau izlēmuši, ka Rundāles pagasta Ziedoņu apkaime varētu būt piemērota. Taču, kad atbraukuši uz «Cīruļiem», sākotnējais variants mainīts. Laimu apbūris apkārtējais zaļums un upes krasts, kas atgādinājis viņas ģimenes sētu Kurzemē. Jau daudz gadu pagājis, kopš kurzemniece mīt Zemgalē, bet, veroties uz upi, pasprūk vārdi «Pārventa» vai «Venta», kur bijis viņas bērnu dienu ūdeņu tecējums.
Ritot sarunām, saprotams, ka sākums pirms četrdesmit gadiem jauniegūtajā īpašumā bijis smags. Līdzīgi kā līdumniekiem – jāiekopj vieta, jāpaplašina dzīves telpa. Tas viss noticis pamazām, darbojoties saimei kopā, vecākiem un viņu pieciem bērniem, cik nu kurš spējis. Nenoliedzami, viss, kas tagad redzams sētā, nācis ar neatlaidību un sūru darbu. Puišiem gan ir jaukas atmiņas par peldēšanos Mēmelē un makšķerēšanu, jo šīm nodarbēm savs laiciņš atlicis.
Pašlaik «Cīruļos» pastāvīgi mīt abi seniori, bet, kā teic mimī, «lielajam katlam jābūt pie rokas», jo nevar paredzēt, kad un cik pieaugušo un bērnu var ierasties palīgos vai ciemos. Šīs vietas pievilcība ir īpaša, un pārmaiņas tajā neļauj garlaikoties. Māris seniors iecerēs skata pļavā ierīkotu tenisa laukumu. Līdz galam neiekārtotajai jaunbūvei arī paredzēts savs pielietojums.
Jārod sapratne ar visiem
Kā jau laukos, gadalaiki izvirza savus noteikumus. Ziemas «Cīruļos» ir tās klusākās. Sākoties aktīvākai tūrisma sezonai, darba plānos konkrētas aprises. Seniorei Laimai laba palīdze ir vedekla Laura, jaunākā dēla Kārļa sieva. Ar prieku vecākā paaudze atzīst, ka viņu iesāktā darba turpinājums izvēršas pa prātam abām pusēm. Laurai jau izveidojušās savas atziņas par lauku sētas apmeklētājiem un izvēlēm. Viņa, sniedzot viesu raksturojumu, teic, ka ir tik dažādi gadījumi. Svinētas kāzas, ieradušās jauniešu grupas, iepriekš nepieteikušies nejauši viesi. Ar katru jārod sapratne.
Jaunā sieviete neslēpj, ka 2017. gada nepatīkamā vasara bijusi jūtama tūristu pasivitātē. Taču reizēm ir negaidīti jaukas situācijas, kas ilgi paliek atmiņā. Kāds pāris no Vācijas, ziņkāres mudināts, iegriezies «Cīruļos» vienu nakti pārlaist. Ceļotājiem tā iepaticies, ka palikuši ilgāk. Prombraucot nav sastapušies, bet Laura palikusi patīkami pārsteigta, jo viesi atstājuši pateicības vēstuli un savu telefonu, aicinājumu viņus apmeklēt, kad latvieši sadomās braukt uz Vāciju.
Sākotnējais piedāvājums rāmai atpūtai ir paplašinājies. Ūdeņu cienītāji var Mēmelē izkustēties ar katamarānu, iespējams iznomāt laivas un ar tām doties lejup, tās var piegādāt konkrētā vietā un laikā. Pirts cienītājiem patīk izsildīties uz lāvas.
Laura pateicīga sadarbības partneriem – Bauskas tūrisma informācijas centram, kafejnīcai «Tornis», kas sagatavo galda klājumus, ja tiem ir pieprasījums «Cīruļu» lauku sētā.
Zemnieka gēns nezūd
Māra Straumaņa pieminētais zemnieka gēns iemantots Mežotnes pagastā, kur bijušas viņa tēva mājas un zeme. Aktīvajā lauku meliorācijas periodā «Sviļi» gājuši zudībā. Mantotā zeme tiek kopta un uzturēta, jo Straumaņi novērtē, ka tā ir nezūdoša vērtība. Jo īpaši seniors, kurš piedzīvojis deportācijas gadus Sibīrijā. Vēl ģimenes apziņā iegulsnējusies atziņa, ka jebkurš darbs, kopā veikts, ir vieglāk un labāk izdarāms.
Seniors Māris ierastajā nosvērtībā teic, ka allaž cenšas būt apdomīgs, meitu un četrus dēlus audzinot, mēģinājis salīdzināt, kā pats ir rīkojies bērnu dienās, jaunībā un mūža ritumā. Tagad viņš gandarīts, ka atvasēm nav plēšanās par īpašumiem un katrs ir atradis dzīvē to, kas viņam saistošs. Mamma piemetina, ka ir laimīga par bērnu izvēli dzīvot Latvijā un nemeklēt laimi svešās zemēs Laima bez patosa teic: «Man Latvija ir viss.» Jaunākais dēls Kārlis cenšas skaidrot mātei, kāpēc daudzi brauc projām no Latvijas. Laima savā pārliecībā ir nelokāma un lepojas, ka viņai nav jādomā, kā klājas atvasēm tālumā no mājām. Pārdomu uzplaiksnījumam seko smaids un secinājums, ka saimei lielākie strīdi vienmēr esot par politiku. Asākas sarunas mēdzot nolīdzināt ar humoru.
Mūsas piekrastes pārvērtības
Vecāku ieliktais stingrais pamats ļāvis bērniem atrast nodarbošanos. Vēl viens atsevišķs stāsts būtu par meitas Kristīnes ģimeni, kas savulaik nopirka māju netālu no Mūsas. Tagad šī ir iekopta vieta, kas ainaviski izteiksmīga ar mūžzaļiem un citiem košumaugiem, akmeņiem un dīķiem. No mātes mantoto draudzību ar puķēm meita un viņas vīrs Uldis nostiprinājuši līdz pārdomātam un precīzam biznesam. Laima stāsta, ka plaukstošā un ziedošā aprite sabalansēta pēc tirgus tendencēm. Paredzams, ka pirmais prāvākais tulpju vākums varētu būt jau līdz Valentīndienai. Un tā tālāk, kad sāks pumpurot atraitnītes, kad veidosies krāsainas kompozīcijas podos.
Nekur tālumā nav devies vecākais dēls Kaspars. Viņa un brāļa Jāņa ģimene otro mūžu ļāvušas atgūt Ceraukstes pagasta «Bangām», kur kādreiz kopsaimniecības laikā bija lopu ferma. Vērienīgā būve pārkārtota citādai saimniekošanai un dzīvei. Paralēli lauksaimniecībai, kas nav sveša Kasparam, jo viņš ieguvis agronoma diplomu Saulainē, izveidots tehnikas parks zemes darbiem un savs uzņēmums. Jauno Straumaņu piemājas saimniecībai dots nosaukums «Krāces», un šeit daudz kas laukos iederīgs. Savi dīķi, kuros labi lomi ne tikai stiprajam dzimumam, bet arī Kaspara sievai Žannai. Viņi jau kļuvuši par vecvecākiem, dēla Dāvja ģimenē ir divas meitiņas. Otrs dēls Emīls studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, būs būvinženieris. Meitai Keitai vēl priekšā lielās dzīves izvēles.
Otrs vecākais dēls Māris mīt Piebauskā, sava dzīves telpa Bauskā ir jaunākajam dēlam Kārlim.
Līdzko kāds darbs laukos prasa lielāku spēku, tad, kā paši izsakās, «vajag tik uzsvilpt» un risinājums ir rasts. Kopumā lēšot, apsaimniekojamā zemes platība pārsniedz vienu simtu hektāru. Cik tas izveicības prasa, zina vien darītāji.
Straumaņu dzimta
Senioriem Mārim un Laimai Straumaņiem šī gada 18. maijs būs īpaša diena – apritēs 50 gadu, kopš dibināta ģimene. Paši un bērni nosmej, ka viesībām pietiek ar dzimtu vien. Skaitot pat nedaudz jāsaspringst. Straumaņiem ir 14 mazbērni un divi mazmazbērni. Veikli nosaukt visu vārdus visvecākajai paaudzei ir sava veida atmiņas treniņš.
Meitas Kristīnes un viņas vīra Ulda Puķāna ģimenē ir dēls Māris, meita Elīza un pastarītis Niklāvs.
Māsai vajadzējis būt mammas lielajai palīdzei, jo četri brāļi ir gan spēks, gan prieks un raizes. Vecākais brālis Kaspars un viņa sieva Žanna jau var lepoties, ka ir sudrabkāzas pavadītas un iekļuvuši vecvecāku godā. Dēls Dāvis un viņa sieva Laura audzina meitiņas Esteri un Karlīnu.
Māris, Māra dēls, nosvinējis 40. dzimšanas dienu. Viņa un sievas Antras gādībā ir dēli Markus un Rūdis.
Jānis un Elīna audzina trīs atvases – Andu, Kristiānu un Robertu. Jaunākajam dēlam Kārlim ir meita Luīze, kopā ar sievu Lauru rūpes par Paulu un Kārli.
Vai gan Latvijai būtu jāraizējas par demogrāfisko situāciju, ja šādu kuplu ģimeņu modelis būtu populārāks? Laimai vecmāmiņas statuss palīdz just jaunības pulsu, un katras mazās atvasītes attīstība dod vārdos nepasakāmo enerģiju būt stiprai, balstīt savējos. Par katru ir kāds vārds bilstams, mazie Markus un Kristiāna, piemēram, aktīvi sportojot. Vecvecākiem interesanti vērot, kā mainās paaudžu tradīcijas. Laima atminējās, ka savulaik līdz apnikumam lasījusi pantus no grāmatiņas «Sprunguļmuižas gadatirgus». Tagadējai jaunākajai paaudzei ir citādākas aizraušanās. Dzīve mainībā visos uztur možumu.
