Tūkstoš stikla taras savākšanas tvertnes Latvijas pašvaldībām plāno piedāvāt SIA «Eco Baltia vide». Tās paredzētas arī Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadam.
Latvijā ik gadu izmanto aptuveni 55 tūkstošus tonnu stikla taras. Pašlaik savāc un pārstrādā 36 tūkstošus tonnu stikla – 65 procentus no kopējā apmēra. Eiropas Savienība (ES) līdz 2020. gadam to pieprasa palielināt līdz 68 procentiem.
Svarīgie trīs procenti
SIA «Eco Baltia vide» ir SIA «Eco Baltia» meitas uzņēmums. SIA «Eco Baltia» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atzīst – lai arī trīs procenti it kā nešķiet daudz, tas ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis tonnu stikla. Nepieciešams ieguldījums un papildu darbs, lai panāktu, ka iedzīvotāji vairāk nekā līdz šim stiklu nodod pārstrādei. «Lai palielinātu stikla taras savākšanas apjomu, vajag daudz enerģijas,» secina M. Simanovičs.
SIA «Eco Baltia» izstrādājusi stikla savākšanas un pārstrādes palielināšanas plānu, piesaistot ES finansējumu. 24. janvārī Rīgā ar to iepazīstināja preses un pašvaldību pārstāvjus.
Uzņēmuma galvenā aktivitāte būs saistīta ar Salaspils novadu. Tur pavisam drīz plānots būvēt stikla šķirošanas uzņēmumu ar modernām tehnoloģijām, vēlāk – arī stikla pārstrādes rūpnīcu. Vietas izvēle lielu pārsteigumu nera-da – Salaspils uzņēmēju biedrība novadā izveidojusi jauniem uzņēmumiem piemērotu vidi. Tuvāko desmit, divdesmit gadu laikā šis novads varētu kļūt par vienu no Latvijas industrializācijas centriem.
Depozītu sistēma nebiedē
Lai šķirošanas rūpnīcai būtu nepieciešamais ražošanas apjoms un izdotos sasniegt jaunās prasības, SIA «Eco Baltia vide» piedāvā izvietot tūkstoš jaunu konteineru, kas uzņēmumam nodrošinātu papildu piecus tūkstošus tonnu stikla taras gadā. Uzņēmuma direktors Jānis Aizbalts uzskata, ka jaunā šķirošanas sistēma ļaus apstrādāt arī tādu stiklu, ko līdz šim pārstrādei nevēlējās ņemt. «Visos «Eco Baltia» poligonos ir šķirošanas līnijas. Stiklu tur var atšķirot, bet tas ir abrazīvs materiāls, kas bojā iekārtas, rada traumu risku darbiniekiem. Atšķirotais materiāls ir sliktas kvalitātes,» skaidro J. Aizbalts. Viņš uzsver, ka jaunās iekārtas ļaus šķirot dažādu krāsu un kvalitātes plēstu stiklu, kas līdz šim pārstrādei maz izmantots tieši sajaukuma dēļ.
Uzņēmuma pārstāvjiem tika vaicāts, kas mainīsies, kad ieviesīs pudeļu depozīta sistēmu. «Jaunā sistēma varētu paņemt 10 – 20 procentu stikla taras – alus un citas pudeles. Pārējais tāpat paliks savākšanai,» spriež M. Simanovičs.
Atkritumu apsaimniekošanā iecerētas arī citas aktivitātes. «Līdz 2035. gadam atkritumu poligonos drīkstēs uzglabāt ne vairāk kā desmit procentu no kopējā sadzīves atkritumu apmēra,» informē Alda Ozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos.
Bauskā būs 25 jauni konteineri
Ne visas mūsu novadu pašvaldības saņēmušas SIA «Eco Baltia vide» piedāvājumu, sadarbībā pagaidām aktīvi iesaistījusies tikai SIA «Vides serviss».
Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš sacīja, ka ir sadarbības piedāvājums par konteineru izvietošanu stikla savākšanai. «Mūsu pašvaldības izstrādātajā nolikumā minēts, ka atkritumu apsaimniekotājs nodrošina atkritumu šķirošanu un stiklam paredzēto konteineru izvietošanu. Līdz ar to SIA «Eco Baltia vide» piedāvājums nav aktuāls,» informē G. Kalniņš.
Bauskas novadā gan nolemts sadarboties. «Vienojāmies ar SIA «Eco Baltia vide» par 25 zvanveida konteineru izvietošanu pilsētā un piepilsētā. Tie neatradīsies pašreizējos atkritumu savākšanas punktos. Jaunie un skaistie konteineri būs citās vietās,» stāsta
SIA «Vides serviss» valdes locekle Linda Tijone. Viņa uzskata, ka arī loģistikas ziņā problēmām nevajadzētu būt – stiklu vāc «Zaļais punkts», kas ir arī SIA «Eco Baltia vide» sadarbības partneris. «Stikls vākšanai ir nepateicīgs materiāls. Labi, ka pārstrādātājus interesē dažāds stikls, jo tā glabāšana poligonos ir dārga,» uzsver Linda Tijone. 133 atkritumu savākšanas vietām Bauskā un piepilsētā pievienosies vēl 25 stikla konteineri.
Iecavas novada pašvaldība šādu piedāvājumu vēl nav saņēmusi. «Ja tāds būs, pašvaldība izvērtēs,» informē Lelde Podniece-Jostmane, Iecavas novada pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Viņa uzsver, ka Iecavas novada pašvaldība izprot atkritumu šķirošanas nozīmi. «Diemžēl lielākā daļa atkritumu joprojām netiek dalīta. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams uzlabot iedzīvotāju informētību. Pagaidām šķiroto atkritumu konteineri uzstādīti Iecavas teritorijā, taču arī ciemu iedzīvotāji, tiekoties ar pašvaldības vadību, ir pauduši vēlmi šķirot atkritumus. SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» rīko šķiroto atkritumu savākšanas akcijas novada apdzīvotajās vietās, kur interesentiem iespējams nodot sašķirotos atkritumus,» skaidro L. Podniece-Jostmane.
Novadi, kas strādā un kas «ballējas»
Ar iniciatīvu vien nepietiek – SIA «Eco Baltia vide» vēlas, lai konteineri novados ne tikai stāvētu, bet būtu piepildīti ar taru. Latvijas Universitātē (LU) pasūtīts pētījums par cilvēku aktivitātes zonām.
«Ir pierādīta korelācija starp mobilo telefonu izmantošanu un ekonomisko aktivitāti,» informē LU pētnieks Aldis Ērglis. Viņš pētījumā izmanto mobilo sakaru nodrošinātāju datus, kas ļauj konstatēt, kur un kad cilvēki atrodas. SIA «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts ir pārliecināts, ka dati palīdzēs noskaidrot punktus, kur vērojama cilvēku lielākā koncentrācija, un būs skaidrs, kad konteineri jāiztukšo.
Viena no īpatnībām, ko jau sākumā uzrādīja pētījums, – dažos novados un pilsētās aktivitāte ir lielāka darbdienās, citviet – brīvdienās. Lielajās pilsētās īpaša rosība vērojama darbdienās, daudz retāk – brīvdienās. Harmonisks sadalījums ir Bauskas un Iecavas novadā – vidēja aktivitāte gan darbdienās, gan brīvdienās. Rundāles un Vecumnieku novads ir «ballētāju» sarakstā – šeit vislielākā cilvēku aktivitāte ir tieši brīvdienās.
