Madaras – valsts simtās dzimšanas dienas gada augs.
Valsts neatkarības simtajā dzimšanas dienā Latvijas Botāniķu biedrība par gada augu nosaukusi madaras jeb ‘Galium’ ģinti. Tas tāpēc, ka madaras ir jāņuzāles, bez kurām vasaras saulgriežu svētki nebūtu pilnīgi, viena no biežāk pieminētajām puķēm tautasdziesmās.
Smaržīgās puķes iedvesmojušas dzejdarus un mūzikas radītājus no «Madarās, baltajās madarās/ Sapinies viss mans mūžs…» pirms gadu desmitiem līdz pat mūsdienu «Madara, Madara, kas tev traku padara?!». Vārds izmantots Latvijas populārākajam parfimērijas zīmolam «Madara Cosmetics».
Madaras aug pļavās, mežos, purvos un pie ūdeņiem. Latvijā sastopamas 17 sugas. Vislabāk zināmas ir baltās madaras, tās aug visur. Ziemeļu madaras un īstās jeb dzeltenās madaras sastopamas dabiskajos zālājos. Miešķi jeb smaržīgās madaras vislabāk jūtas platlapju mežos. Šultesa madaras reti atrodamas Latvijas dienvidaustrumos un ierakstītas Sarkanajā grāmatā. Ir pāris nezālieņu sugu, piemēram, ķeraiņu madaras.
Zinātniskais nosaukums ‘Galium’ cēlies no grieķu vārda «gala» jeb ‘piens’. Vairākās Eiropas valstīs madaras izmantotas siera recināšanai. Ziemeļu un īstās madaras mūsu senči lietojuši dzijas krāsošanai oranži dzeltenos un sarkanīgos toņos. Senatnē madaras bija ārstniecības augi, sevišķi vannām, jo tās nomierina un atjauno ādu. Nosaukums angļu valodā «bedstraw» rāda auga izmantošanu matraču un spilvenu pildīšanai, jo tam ir raksturīga siena smarža.
Vairākām sugām augļi, stublāji un lapas ir klātas ar sīkiem āķīšiem, ar kuriem auga daļas pielīp dzīvnieku vilnai un tiek aiznestas uz citu vietu. Madaras ir nozīmīgs dabisko zālāju augs, kuru labprāt ēd ganību dzīvnieki un kukaiņi, tostarp krāšņie naktstauriņi – lielie un mazie madaru sfingi.
Madaras vārdā pašlaik nosauktas vairāk nekā 5000 dāmas Latvijā. Vārdadienu viņas svin 9. augustā, kad madaras vēl ir pilnos ziedos.
Madara Maslova-Konrāde, Bauskas Centrālās bibliotēkas bibliotekāre, saka: «Mans vārds man vienmēr ļoti paticis. To ielika par godu vecmāmiņai Mārītei, meklējot citu vārdu ar burtu M. Madaras ir Jāņu simbols, man ir svēts likums tās pīt vainagā, tikai žēl, ka mūsu pusē tās tagad gandrīz tikai grāvmalās var salasīt. Tās ir trauslas, grūti savācamas, taču smaržo skaisti. Jūtos spēcīga un lepna teikt, ka mani sauc Madara. Ārzemniekiem to grūti izrunāt, un tas apliecina, ka vārds ir ļoti latvisks.»
Madara Ērgle no Iecavas novada stāsta: «Madara ir smuks un spēcīgs vārds, man tas patīk. Mamma to izvēlējās, lai būtu stiprs un nevarētu saīsināt. Bērnudārzā bijām divas Madaras, tāpēc audzinātājas mani sauca par Madi, bet man tas nepatika. Bērnam nedrīkst vienkārši tāpat mainīt vārdu. Pusaudzes gados mēģināju pielikt savam vārdam otru, bet neviens cits neder, jo tas pats par sevi ir skaidrs un īstajā garumā. Nezinu nevienu Madaru, kas būtu ņerga, visas ir stipras un drošas. Mans vārds ir latvisks, tāpēc esmu patriote, un Jāņos nav ilgi jādomā, no kā pīt vaiņagu.»
Botāniķu biedrība novēl: «Latvijas simtgadē katram savu madaru pļavu, kurā plūkt jāņuzāles un pīt vainagus! Kopsim šīs pļavas, lai tās saglabātos arī nākamajām paaudzēm!»
