Kā vērtējat Bauskas novada 2018. gada budžeta izdevumu plānu?
KARĪNA ANDREIKA, Bauskas novada domes deputāte:
– Budžeta projekta izskatīšana pašvaldībā ilga vairāk nekā divas nedēļas. No kopējiem plānotajiem izdevumiem, kas ir 37,4 miljoni, gandrīz puse tiks tērēta izglītības nodrošināšanai. Būtisku atbalstu saņems ģimenes ar bērniem, jo brīvpusdienas būs visiem pirmsskolas bērniem, ko rosināja manis pārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Turpināsies Bauskas skolu renovācija un sporta halles būvniecība. Vecsaules un Mežotnes skolai tiks sagatavoti tipveida sporta zāles projekti. Zāļu celtniecība plānota
2019. un 2020. gadā. Šogad darbu sāks pašvaldības policija, kas ir nozīmīgs un sengaidīts jaunums novada iedzīvotājiem. Pateicoties Eiropas fondu finansējumam, šogad sakārtosim vairākus lauku ceļus, kuri pašlaik ir sliktā stāvoklī. Par godu valsts simtgadei iedzīvotājus sagaida ļoti daudz mazāku un lielāku pasākumu. Bauskā tiek organizēti vairāki festivāli, arī pilnīgi jauni. Kaut arī visas vēlmes un vajadzības šogad nebūs iespējams apmierināt, kopumā budžets veidots tā, lai atbalstu saņemtu ne tikai pilsēta, bet arī katrs pagasts gūtu kaut nelielu ieguldījumu attīstībai.
ANTRA BALGALVE, Vecsaules pagasta iedzīvotāja Jaunsaulē:
– Teorētiski apskatot plānotās ieceres Bauskā un novadā 2018. gadam, domāju, ka budžets ir veidots tā, lai pilsētā un pagastos samērīgi uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Vērtējot ieceres Vecsaules pagastā, ir patīkami redzēt, ka jau daudzu gadu garumā runātais par sporta zāles nepieciešamību pamatskolai beidzot ir iekustējies. Ceru, ka pēc iespējas ātrāk tas arī piepildīsies.
Pilnībā atbalstu apgaismojuma ierīkošanu Zvaigznes ciematā. Par to pati esmu pārliecinājusies, cik patīkami ir gada tumšajā laikā pārrasties mājās no darba dzimtajā ciemā Jaunsaulē, kur nu ir tapis gaišāk.
Domāju, ka vislielākā sāpe, dzīvojot 15 kilometru attālumā no asfaltētā ceļa, ir praktiski neizbraucamais, bedrainais valsts ceļš, pa kuru katru dienu dodamies darba gaitās. Žēl sevis un auto. Novēlu visiem izturību, pacietību, pietiekami daudz līdzekļu iecerētā piepildīšanai.
IEVA JAKUBONE, strādā zemnieku saimniecībā Īslīces pagastā:
– Priecē, ka novads ieplānojis daudzu nozīmīgu objektu attīstību. Taču manu uzmanību piesaistīja tas, ka lielākoties ir paredzēta tikai projekta vai būvprojekta izstrāde. Nav norādīts, ka tai tūlīt sekos būvniecība. Pastāv risks, ka tad, kad pienāks laiks projekta izpildei, to var nākties pārstrādāt, jo izrādīsies, ka nav ņemtas vērā pēc laika noteiktās iespējamās jaunās pamatvajadzības un modernizācija, piemēram, paaugstināta prasība ēku energoefektivitātei. Varbūt labāk būtu budžetu procentuāli vairāk tērēt ekonomiskajai izaugsmei un ieguldīt naudu infrastruktūras objektos. Tad novada cilvēkiem nebūtu jāmeklē iespēja strādāt citur. Īpaši gribētu, lai vairāk tiktu uzlaboti tieši grantsceļi, lai iedzīvotāji varētu ērtāk nokļūt pilsētā un bērni laikus skolā.
KRISTAPS AUZĀNS, deklarēts Bauskas novadā, dzīvo Jelgavā, strādā Rīgā:
– Budžets ir vizuāli skaidri noformēts, tomēr izlietojumā redzu problēmas. Tas nav sabalansēts, novads ņem aizņēmumu
32% apmērā no ieņēmumiem. Kam? Uzturēšanas izmaksām! Lai gan grafikā skaisti saliktas investīcijas, 99% no tām ir «ielāpi» un sociālās vajadzības.
Neredzu, kas no investētā varētu nākotnē radīt nozīmīgu novada izaugsmi. Paredzami tikai papildu izdevumi. Piemēram, sporta halle pēc pabeigšanas noteikti būs līdzīgs slogs kā baseins, par kura uzturēšanu tērē 1% pašvaldības ienākumu. Tāpēc uzskatu, ka aizņemties 32% sadzīviskām vajadzībām ir tāds kā patēriņa kredīts, lai nopirktu jaunāko mobilo telefonu.
Mulsinoši šķiet 48% paredzētie izdevumi izglītībai. Vai tas ir samērīgi, ņemot vērā, ka Bauskas novadā izglītojamo ir vien ap 16% no visiem iedzīvotājiem? Saprotu, ka pie izglītības iekļauts arī pedagogu atalgojums un sporta halli varēs izmantot visi, taču mani kā jaunu speciālistu vairāk interesē, kāda ir novada stratēģija, lai spētu konkurēt globālajā tirgū, un ko darīt tiem cilvēkiem, kas nevarēs būt vientuļie lielzemnieki Latvijas laukos?
