Ceļosim! Restorānā vispirms pasniedz pelnutrauku, nevis ēdienkarti.
Codietis Justs Baltmanis janvārī ziemas priekus baudīja sniegotajā Gruzijā. Jaunietis turp devās, lai atpūstos kopā ar ģimeni.
Kalnos laikapstākļi lieliski
Gruzijā vairākus gadus strādā Justa tēvs Jānis, un šajā ceļojuma reizē pie viņa kopā ar puisi devās arī draudzene Alise un Justa mamma Līga.
Uz Gruziju kompānija lidoja cauri Kijevai, lai brauciens būtu izdevīgāks. Biļetes Ziemassvētkos saviem mīļajiem sarūpēja Jānis, tas krietni samazināja ceļojuma izmaksas. Latvieši ielidoja Tbilisi lidostā, kur tos sagaidīja Justa tētis, un jau nākamajā dienā viņi visi devās uz Bakuriani, kur kompānija apmetās viesnīcā. «Pa ceļam uz Bakuriani redzējām minerālūdens «Borjomi» ražotni. Ceļš bija interesants, jo pavērās krāšņi dabasskati. Ir arī interesanti vērot, kā dzīvo vietējie ļaudis,» ceļā redzēto raksturo Justs.
Laiks slēpošanai Didveli un Kohta Gora kalnos bija ideāls – spīdēja saule, nesniga, un arī vējš nebija brāzmains. «Kad pirmo reizi nobraucu no Riekstukalna Latvijā, man slēpot ļoti iepatikās, es sapratu, ka reiz noteikti gribēšu aizbraukt uz kādu kalnu kūrortu. Slēpošanas kalnus nevar salīdzināt ar šo nodarbi Latvijā. Bakuriani izbaudījām arī braukšanu ar sniega motocikliem. Bijām vietējā tirdziņā, kur tantiņas pārdeva pašgatavotus mājas labumus – ievārījumu un adījumus. Bakuriani pavadījām divas dienas, līdz atgriezāmies galvaspilsētā, kur tētis mūs izvadāja pa galvenajiem tūristu apskates objektiem,» ceļojumu apraksta codietis.
Garšīgs ēdiens
Justs prāto, ka Gruzija ļoti atšķiras no Latvijas. Tur neviens nesteidzas. Kalns slēpošanai apmeklētājiem ir atvērts no desmitiem rītā, turpretī vietējie gruzīni uz kalna ir ne ātrāk kā divpadsmitos.
«Mēs laiku izmantojām lietderīgi un pirmās divas stundas no rīta uz kalna bijām teju vienīgie slēpotāji. Pie pacēlāja rindā nebija jāgaida ilgāk par pāris minūtēm, kas ir ļoti maz, salīdzinot pat ar Latviju,» stāsta Justs.
Codietis vairākkārt ir pārliecinājies par baudāmo gruzīnu virtuvi. Gruzijā viņš ir jau trešo reizi, un katrā maltītē Justs ir apmierināts ar vietējo ēdienu.
«Ēdienus izbaudījām tieši Tbilisi, kur tētis mūs aizveda uz vietējo ļaužu vidū iecienītu restorānu, kas nozīmē, ka tur ir kvalitatīvs ēdiens. Dīvaini, bet Gruzijā teju visur ir atļauts smēķēt. Ieejot restorānā, pirmais, ko atnes, ir pelnutrauks, tikai pēc tam ēdienkarte,» piedzīvotajā dalās codietis.
Dabasskati paliks atmiņā
Gruzijā cilvēkiem algas ir mazas, lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo diezgan nabadzīgi. Lielveikalos pārtikas cenas daudz neatšķiras no cenām Latvijā, un tur var iegādāties teju jebko, ko sirds kāro. Veikalos pārdevēju attieksme ir citāda nekā Latvijā. Tur galvenais ir pārdevējs, nevis klients, kā pieņemts Latvijā. Latvieši apmeklēja arī vietējo tirgu, kur sapirka garšvielas, tējas, citus vietējos labumus.
Justam ļoti patīk Gruzijas daba – līkumoti kalnu ceļi un skaisti apsnigušie kalni.
Codietim visspilgtāk atmiņā no šī brauciena paliks skaistie skati, kurus viņš redzēja, uzbraucot 2157 metrus virs jūras līmeņa.
