Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā, secināts «Swedbank» Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.
Latvijas nodokļu politika nelutina ne darba ņēmējus, ne darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.
Ko nesis 2018. gads?
Latvijā 2018. gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to maksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, palielināta minimālā alga (no 380 uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23 uz 20, 23 vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Saskaņā ar reformas pārmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5 uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59 uz 24,09% darba devējiem).
Nodokļu pārmaiņas darbaspēka jomā piedzīvojušas arī Latvijas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Salīdzinot ar Latviju, vērienīguma ziņā līdzīgas pārmaiņas skārušas Igaunijā strādājošos, Lietuvā tās bijušas mērenākas. Lietuvā minimālā darba alga palielināta par 20 eiro (no 380 uz 400 eiro), Igaunijā – par 30 eiro (500 eiro līdzšinējo 470 eiro vietā). Tomēr vērienīgākās pārmaiņas Igaunijā saistītas ar būtisku neapliekamā minimuma pieaugumu – no 180 uz 500 eiro mēnesī. Līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, tas tiek diferencēts pēc ienākumiem. Arī Lietuvā neapliekamā minimuma apjoms audzis, tā maksimālais apmērs sasniedz 380 eiro mēnesī iepriekšējo 310 eiro vietā.
Vislabvēlīgākā politika ir Igaunijā
Lai gan minimālās darba algas pelnītāji Latvijā šogad piedzīvoja ievērojamu ienākumu pieaugumu – par 20% jeb 58 eiro mēnesī «uz rokas», salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu, Latvijā strādājošie mēneša beigās savos maciņos saņem vismazāk. Lai gan Lietuvā minimālā alga ir pat zemāka nekā Latvijā (400 eiro pretstatā 430 eiro), «uz rokas» Lietuvas darba ņēmēji saņem pat par 15 eiro vairāk (361 eiro pretstatā 346 eiro). Šāda situācija izveidojusies aug-stāka ar nodokli neapliekamā minimuma un zemāka ienākumu nodokļa dēļ. Vislabākā situācija minimālās algas pelnītājiem ir Igaunijā, kur minimālā alga – 500 eiro – netiek aplikta ar ienākuma nodokli, pēc sociālo maksājumu veikšanas strādājošie saņem 482 eiro – par 136 eiro vairāk nekā Latvijā.
Arī vidējus ienākumus (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnošu darba ņēmēju ienākumi pēc visu nodokļu nomaksas Igaunijā ir krietni augstāki nekā Latvijā un Lietuvā – Igaunijas pārsvars ar un bez apgādājamiem pārsniedz pat 100 eiro mēnesī. Tas skaidrojams ar krietni augstāku neapliekamo minimumu. Ar reģistrētiem diviem apgādājamajiem Lietuvas darba ņēmēji saņem zemākos ienākumus Baltijā, taču, ņemot vērā jaunos pabalstus un piemaksas par bērniem, galabilance Latvijai un Lietuvai ir teju vienlīdzīga.
Augstāku ienākumu (1500 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem joprojām vislabvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kas sola ik mēnesi pat vairāk nekā 100 eiro lielākus ienākumus salīdzinājumā ar Latviju. Kaut arī visās trijās Baltijas valstīs ieviesta sistēma ar diferencētu neapliekamo minimumu, Igaunijā ir krietni augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties un līdz kuram tas tiek piemērots. Latvijā šie algu sliekšņi ir 440 – 1000 eiro, savukārt Igaunijā – 1200 līdz 2100 eiro.
Latvijā darbinieks izmaksā visvairāk
Saskaņā ar «Swedbank» Finanšu institūta veikto nodokļu sloga salīdzinājumu Baltijas valstīs, arī darba devējus Latvijas nodokļu politika nelutina, lai gan sākotnēji šāds iespaids varētu rasties. Ar līdzvērtīgu atalgojumu «uz papīra» viens darbinieks Latvijā darba devējam izmaksā mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Ja salīdzinām, cik darba devējam izmaksā darbinieks, kas «uz rokas» saņem 500 eiro algu, redzam, ka visaugstākā cena maksājama Latvijas darba devējiem – kopējās izmaksas ir 831 eiro. Lietuvā šāds darbinieks izmaksā par
40 eiro mazāk – kopējās izmaksas ir 791 eiro, Igaunijā – pat par 137 eiro mazāk, tur kopējās izmaksas ir 694 eiro.
