Pamazām papildinās dažādu gada dabas vērtību klāsts. Iepriekš publicējām par madarām, nu pievienojam parasto vāveri un milzu apaļpūpēdi. Dabas muzejs paziņojis, ka par «Gada dzīvnieku 2018» sīvā konkurencē kļuvusi parastā vāvere, kas ir vienīgā Latvijas savvaļā sastopamā vāveru suga, vēsta muzeja speciālisti. Dabas muzejā apskatāms gada dzīvnieka informācijas stends.
Iebalso kuplasti
«Gada dzīvnieks» ir viena no iemīļotākajām Dabas muzeja aktivitātēm, un kopš akcijas pirmsākumiem 2000. gadā šis gods ticis virknei dzīvnieku. Sagaidot Latvijas lielo jubileju, akcijas «Gada dzīvnieks 2018» rīkotāji piedāvāja ikvienam piedalīties aptaujā un balsot par savu favorītu. Aptaujā internetā un muzejā saņemti vairāk nekā 2600 balsojumu. Īpaši sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri («Sciurus vulgaris») – attiecīgi 683 un 694 balsis. Tam sekoja rudā lapsa (404 balsis), Latvijas lielākais dzīvnieks alnis (367 balsis) un sermulis (294 balsis). Bet stabilā pēdējā vietā ar 252 balsīm palika pelēkais zaķis.
Vāvere ir neliels grauzējs, raksturīga tās pazīme ir gara, kupla aste un ausis ar matu pušķiem galos. Kā pastāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta «Silava» zoologs Jānis Ozoliņš, sugas nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ‘parastais, kas sēž savas astes ēnā’.
Latvijā mītošo vāveru apmatojuma krāsa vasarā parasti ir sarkanbrūna, bet ziemā – pelēcīga. Vāveres sastopamas skujkoku un jauktajos mežos, kā arī dārzos, parkos un kapsētās. Dzīvošanai tās ierīko midzeņus, kas var atrasties koku dobumos vai putnu būros. Ja dobumi nav pieejami, vāveres veido bumbveida midzeņus no koku zariņiem, ķērpjiem un sausām lapām. Tās pārtiek galvenokārt no egļu un priežu sēklām, ziemā – arī no koku pumpuriem.
Par vāveres klātbūtni teritorijā liecina raksturīgi pēdu nospiedumi, kā arī barošanās pazīmes – čiekuru zvīņu un seržu kaudzītes, kā arī sašķelti lazdu rieksti.
Jaunie – ēdami
Savukārt Latvijas Mikologu biedrība par 2018. gada sēni Latvijā izvēlējusies milzu apaļpūpēdi («Calvatia gigantea»), liecina informācija vietnē dabasdati.lv.
Milzu apaļpūpēdis ir pats lielākais pūpēdis pasaulē. Tā diametrs var sasniegt 50 centimetru un vairāk, bet svars var būt vairāki kilogrami – līdz pat desmit kilogramiem. Lielākajam Latvijā līdz šim atrastajam pūpēdim apkārtmērs bijis 166 centimetri, apliecina Latvijas Mikologu biedrība.
Apaļpūpēža augļķermeņi ir netīri balti, vēlāk iedzelteni, ar gludu apvalku. Forma ir lodveida, ar kātiņveida sašaurinājumu apakšpusē, parasti 10 – 50 centimetru diametrā, apkārtmērs dažreiz pārsniedz metru. Iekšpusē tie sākumā ir balti, šūnaini, stingri, vēlāk – zaļgandzelteni un mīksti. Vecākiem pūpēžiem iekšpusē nogatavojas sporas, ar kurām sēne vairojas. Sākumā tās ir zaļganas, vēlāk tumši brūnas.
Augļķermenim nogatavojoties, apvalks saplīst un sporas atdalās brūnas putojošas masas veidā. Viens augļķermenis saražo aptuveni piecus sešus miljardus sporu. Ja visas sporas uzdīgtu, viena pūpēža pēcnācēji pārklātu visu zemi. Šīs sugas pūpēžiem tīk auglīga zeme, pļavas, dārzi, krūmāji, parki vasaras beigās. «Jauni apaļpūpēži ir ēdami, kamēr vien iekšpusē balti. Tos var griezt šķēlēs vai gabaliņos un cept uz pannas vai grila,» skaidro mikologi.
Biedrība aicina ziņot par apaļpūpēžu atradumiem, mērīt to apkārtmēru, lai noskaidrotu, kurš šogad ir pats lielākais. Informāciju sūtiet uz e-pastu: [email protected] vai ziņojiet vietnē dabasdati.lv. Pievienojiet fotogrāfiju, aprakstiet atraduma vietu un dzīvotni – mežmala, dabiska pļava, pļauts zāliens utt.
